Laukos
Dārzeņi un augļi

Melnie graudi, puves un miltrasa? Ieteikumi sējumu un dārzu aizsardzībai rudenī 16


Sprakšķa kāpurs
Sprakšķa kāpurs
Foto Māra Bērziņa

Autore: Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Lai gan rudens klāt, joprojām sastopami augiem kaitīgie organismi – tie, kas aktīvi darbojušies no pavasara, septembrī pāriet uz ziemas laiku, bet vēlāk modušies un izturīgākie līdz īstam salam vēl paspēj daudz kur izpausties un daudz ko sabojāt.


Graudaugi

Ziemas kviešu, rudzu, miežu un tritikāles sējumiem līdz bargāku laikapstākļu iestāšanās brīdim jāpaspēj sadīgt, būtu labi arī sākt cerot un tikai tad gaidīt pavasari. Daļēji saimnieku ziņā paliek, vai ziemāju sējumus saukt par izdzīvošanas spēles dalībniekiem vai nodrošināt tiem iespējami komfortablākus apstākļus. Būtiska ir sēklas izvēle, jo tieši no tās lielā mērā atkarīga jaunā sējuma kvalitāte. Ieteicams izsēt kvalitatīvu, rupj­graudainu sēklu, bez sīkajiem graudiem un nezāļu sēklu piemaisījumiem.
Vārpu plēkšņu plankumainība ir viena no graudaugu slimībām, kuras izplatības dēļ vārpās neveidojas vēlamā lieluma graudi. Cenšoties pirms kulšanas ar glifosāta tipa herbicīdiem ierobežot zaļo nezāļu masu laukā, bet neievērojot, ka šis smidzinājums veicams tikai un vienīgi graudaugu pilngatavības fāzē, arī tiek nokulti sīkāki graudi. Ekstremālākos rudens apstākļos ar sliktu sēklu apsēts lauks arī slikti pārziemos.

Reizē ar rudzu un tritikāles sēju pastāv iespēja iesēt melnos graudus. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie speciālisti, pirms graudaugu novākšanas apsekojot rudzu sējumus, gan konstatējuši minimālu melno graudu izplatību. Tomēr, ja kādā vietā melno graudu piemaisījums pārsniedz atļautās normas, tad šādu sēklas materiālu sēt nevajadzētu, jo tas veicinās slimības izplatību nākamajā sezonā.

Lai dīgstošie ziemāju asni jau rudens periodā nesaķertu kādu no izplatītākajām graudaugu slimībām – kviešu lapu pelēkplankumainību, stiebrzāļu gredzenplankumainību, miežu lapu tīklplankumainību vai graudzāļu miltrasu –, sēkla pirms sējas jākodina. Minēto slimību izplatību nākamajā veģetācijas periodā būs iespējams ierobežot arī ar atbilstošiem fungicīdiem, bet, konstatējot melnplaukas, atliks vien nožēlot, ka izsēta nekodināta sēkla. Taisnības labad gan jāteic, ka VAAD speciālisti ziemāju graudaugu sējumos melnplaukas nav konstatējuši. Iespējams, postošā slimība neapdraud sējumus tieši tāpēc, ka lielākā daļa sēklas materiāla tiek kodināta. Lai no graudu kodināšanas gūtu vēlamo efektivitāti, lietojama izvēlētā preparāta reģistrētā deva un darbam izmantojami tam paredzētie agregāti. Pārkāpjot noteikumus un devu palielinot, augi var sadīgt lēnāk, iespējams, asni būs kroplīgi, sevišķi sausos laika apstākļos, turpretī devu samazinot, augi tāpat būs sēņu slimību ieņēmīgi. Lai pasargātu savu veselību, veicot kodināšanas darbus, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.

Lielā labību laputs graud­augu sējumos dēj ziemojošās olas. Spradži, kas laukmalās un grāvmalās gatavojas ziemot, septembra siltajās dienās vēl varētu baroties ar ziemāju lapām. Arī gliemežu ēdienkartē ir iekļauti labību asni, bet, apsekojot sējumus, līdz šim nav novērots, ka graudaugu sējums kādreiz būtu cietis līdzīgi ziemas rapšiem. Tomēr, ja laiks septembrī pieturēsies mitrs, un ņemot vērā, ka bez mums pierastajiem gliemežiem Latvijas teritorijā dzīvo arī barības ziņā neizvēlīgais Spānijas kailgliemezis, lieka uzmanība sējumiem nekaitēs. Augsnē ar augu saknēm barosies sprakšķu kāpuri jeb drātstārpi – tie nešķiro nezāļu un kultūraugu saknes, tāpēc augi var aiziet bojā.

Galerijas nosaukums

Rapši

Pirmie sējumi šogad sadīga augusta sākumā. Tad ar rapšu dīgļlapām un pirmajām īstajām lapiņām paspēja baroties gan spradži, gan gliemeži. Minētie kaitēkļi vēlākos termiņos sētos rapšus var apdraudēt arī siltā septembrī, jo augu dīgļlapu (AS 07) un pirmo īsto lapu (AS 11) attīstības stadijās tie ir visjutīgākie pret kaitēkļu darbību. Rapšiem, kas septembrī jau paaugušies, spradži, lai cik silts un saulains laiks arī iestātos, vairs būtisku kaitējumu nodarīt nespēj. Gliemeži, protams, turpina baroties, intensīvāk lietainās un miglainās dienās. Lielai lapu masai tie nosacīti būtiskus kaitējumus spēj izdarīt tikai pašās lauka malās, kas robežojas ar to pastāvīgajām dzīves vietām – grāvmalām un mežmalām

Reizē ar rapšiem dīgst arī nezāles, jo tās tāpat kā kultūraugs saņēmušas pietiekami daudz mitruma un barības vielu. Arī rapšu laukā sadīgušie graudaugi ierindojami nezāļu klāstā, jo kļuvuši par sārņaugiem. Ieteicams pārzināt nezāļu spektru savos laukos, jo ne visi herbicīdi vienādi labi ierobežo visas nezāles, un ielāgot katra preparāta lietošanas īpatnības. Iespējas ierobežot nezāles rudenī ir vairākas – pirms rapšu sadīgšanas, tūliņ pēc sadīgšanas vai arī līdz nezāļu attīstības četru lapu stadijai. Septembrī lielākajā daļā sējumu vairs derēs tikai pēdējais variants, jo rapši līdz ar nezālēm būs jau paaugušies. Laukos, kur reizē ar rapšiem sadīgs un attīstīsies daudz krustziežu nezāļu (pērkones, zvēres), tās uzziedēs un veidos dzeltenu ainavu.

Septembrī sētiem rapšiem pastāv lielākas iespējas nepārziemot, bet agri sētiem laikus jāsāk ierobežot to attīstība. Lietojot fungicīdu–augšanas regulatoru, ir iespēja palīdzēt rapšiem nepāraugt 4–6 lapu (AS 14–16) attīstības stadiju, jo – kad šoruden beigsies veģetācija, var tikai minēt. Ja lapu masa veidojas mazāka, sakne attīstās spēcīgāka un augšanas punkts tiek noturēts tuvāk augsnei. Tas savukārt ziemā apgrūtina meža dzīvnieku barošanos ar rapšu centrālo dzinumu, kas, ziemā izēsts, pavasarī neatjaunojas nekādos apstākļos. Ja uz bojāto augu nav iedarbojušies pārējie negatīvie apstākļi, tad tas aug, veidojot sāndzinumus un attiecīgi mazāku ražu. Krustziežu neīstā miltrasa ir pirmā slimība, kas pēc augu sadīgšanas parādās ziemas rapšu sējumos. Tās pazīmes novērojamas uz dīgļlapām un pirmajām īstajām lapām, bet parasti augu bojāeju neizraisa. Katru rudeni uz jaunajām lapiņām sāk izplatīties un kopā ar augiem turpina attīstīties krustziežu sausplankumainība un sakņu kakla un stublāju puve. To izplatības apjoms atkarīgs no laika apstākļiem un lauka īpatnībām, arī augu sekas un agrotehnikas. Iespējama arī krustziežu sakņu augoņu attīstība – pārlieks mitrums un slimības ierosinātāji augsnē ir slimības attīstību veicinošie faktori.Septembrī novācot vasaras rapšus, jāatceras, ka tie slimo ar tām pašām slimībām kā ziemas rapši. Lai arī vasaras rapšu sējumu īpatsvars nav pārāk liels, tomēr atzīmes lauka vēsturē par dažādo kaitīgo organismu (sevišķi baltās puves un krustziežu sakņu augoņu) sastopamību laukā var lieti noderēt, plānojot sējumu izvietojumu turpmāk.

Par kartupeļiem un dārzeņiem lasiet tālāk

Kartupeļi

Kā katru gadu novāktā bojāšanos veicinās ar lakstu puvi inficētie bumbuļi. Riska grupā uz bojāšanos ietilpst arī baltajām pūtītēm klātie kartupeļi, kuriem augsnes pārliekā mitruma un tādējādi arī lielā blīvuma dēļ ir trūcis gaisa. Kartupeļi sausā un tumšā vietā mierīgi gribēs atpūsties, lai sadziedētu rētas, bet, iespējams, uzrādīt arī slimību pazīmes. Ja ražu pēc novākšanas kādu laiku paredzēts novietot sabērumos, tad zem kaudzēm vēlams izveidot gaisa tuneļus, lai kartupeļi varētu elpot. Ja kartupeļu bumbuļos ir sākusies lakstu puves infekcijas attīstība, tā neapstāsies un ventilācija ražu no sapūšanas neglābs, vien atliks atšķirot bojātos. Sēklas materiālam nebūs par sliktu atrasties gaismā, jo zaļējot nocietinās miza, labi saskatāmi bojātie bumbuļi, bet veselie labāk uzglabāsies. Zaļēšana nav pieļaujama pārtikas un lopbarības kartupeļiem, jo solanīns, kas bumbuļos izdalās, atrodoties gaismā, ir kaitīgs gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Piemājas platībās reizē ar kartupeļu ražas vākšanu mehāniski iespējams ierobežot kartupeļu lapgrauža jaunās vaboles. Tās, augustā izlīdušas no augsnes, septembrī steidz baroties gan ar kartupeļu lakstiem, gan ar bumbuļiem, jo rudenī pietiekamā daudzumā uzņemtās barības vielas vabolēm garantē pārziemošanu.

Dārzeņi
Kāposti. Ar lapām turpinās baroties balteņu kāpuri, arī pūcīšu kāpuri. Galviņas kļūs pārtikā nelietojamas, ja sausā un siltā laikā palielināsies laputu kolonijas uz tām. Turpretī slimību ierosinātāji tā vien gaidīs lietainas dienas. Tad attīstību turpinās sēņu ierosinātās pelēkā, baltā un fuzariālā puve, kā arī baktēriju ierosinātās puves. Ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām un augsnē. Izvēloties, cik daudz uzmanības veltīt puvēm rudenī, jāatceras, ka, baltās puves inficētos augus izvācot no lauka, kāpostaugi un arī citi šīs slimības ieņēmīgie kultūraugi ar mazāku risku inficēties šajā laukā varēs atgriezties agrāk nekā pēc četriem gadiem. Ja puves ierosinātājs ir baktērija, tad velti cerēt uz augu aizsardzības līdzekļu palīdzību – fungicīdi neierobežo baktēriju ierosinātās saslimšanas. Septembrī līdz pat ražas novākšanai turpinās attīstīties krustziežu sausplankumainība. Ja iespējams ievērot fungicīda marķējuma tekstā ieteikto nogaidīšanas laiku no smidzināšanas brīža līdz ražas novākšanai, tad slimības attīstību vēl iespējams ierobežot.

Burkāni. Uz burkānu saknēm iespējama baltās puves un čemurziežu melnās puves izplatība. Turpināsies arī lapu plankumainību izplatība un attīstība uz lakstiem, iespējama arī čemurziežu īstās miltrasas attīstība. Nepieciešamības gadījumā vēl iespējams veikt fungicīda smidzinājumu slimību ierobežošanai, stingri ievērojot preparāta marķējumā norādīto. Jāpievērš uzmanība novākto sakņu kvalitātei, lai glabāšanā neievietotu puvju un burkānu mušu kāpuru bojātās saknes.

Galda bietes. Septembrī turpinās sakņu briešana. Lapu plankumainību attīstība uz lapām ražu vairs nozīmīgi neietekmē. Sakņu vizuālo pievilcību un arī uzglabāšanās kvalitāti turpinās bojāt kraupis. Šī slimība ar fungicīdiem nav ierobežojama, bet, lai no tās izpausmēm maksimāli izvairītos, jāatceras, ka kraupja ieņēmīgi ir arī kartupeļi, rāceņi, kāpostaugi, spināti, redīsi. Ierosinātājas sēnes dzīvo augsnē, un, audzējot kādu no minētajiem kultūraugiem iepriekšējos gados, palielinās infekcijas attīstības iespējas uz biešu saknēm. Sēnes aktivitāti sekmēs arī ražas gadā lietoti kūtsmēsli un svaigi kaļķota augsne.

Sīpoli. Liela daļa izaudzēto sīpolu jau augustā aizceļoja uz glabātavām. Novāktais jāuzmana pietiekami bieži, jo sīpolu kakla puves infekcija mēdz attīstīties ļoti strauji, bet tajā pašā laikā diezgan nemanāmi. Uz vēlāk vācamajiem sīpolu lakstiem iespējamas sīpolu rūsas pazīmes, turpināsies sīpolu neīstās miltrasas un melnplankumainības attīstība. Slimību ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām.

Tomāti.
Siltumu un sauli mīlošie kultūr­augi šogad ar ievērojamu ražu nespēj iepriecināt. Septembrī tomātus gan stikla, gan plēves seguma siltumnīcās turpinās inficēt augļu brūnā puve, lapu brūnais pelējums, sausplankumainība, arī verticilārā vīte un baltā puve. Dažviet uz augļiem novērojamais kalcija trūkums, kas atgādina puvi, gan nepieder pie parazitāro slimību klāsta. Visviltīgākās slimības pazīmes ir augļu brūnajai puvei – zaļi, it kā veselīgi tomāti pāris dienās krāsojas brūni un kļūst pārtikā nelietojami, lai arī nesapūst. Ja augļi inficējušies ar pelēko puvi, tie kļūst mīksti un pārklājas ar bagātīgu apsarmi. Jebkurā gadījumā no segtajām platībām ir jāizvāc visi bojātie tomāti, jāturpina izgriezt bojātās lapas, jo ierosinātāji turpina inficēt veselos augļus un lapas, gatavojoties pārziemot inficēto augu atliekās.

Par augļu dārziem lasiet tālāk

Augļu dārzi

Augustā ļoti piesardzīgi nogatavojās tikai pirmie vasaras āboli un bumbieri. Uz vēlāko šķirņu augļiem turpinās izplatīties ābolu un bumbieru kraupja sekundārā infekcija. Izplatīsies arī augļu parastā puve. Pirmie sapūst spēcīgas kraupja infekcijas skartie, jo tajos jau paspējušas izveidoties brūces, pa kurām ar kukaiņu, arī lietus un vēja palīdzību iekļuvusi puves ierosinātāja sēne. Daļa bojāto augļu nobirst, daļa paliek vainagos un līdz ziemai mumificējas. Lai slimība neizplatītos, bojātos augļus vajadzētu izvākt no dārza, novācot ne tikai no apdobēm, bet arī no vainagiem. Bumbieru dārzos septembrī intensīvi turpinās izplatīties bumbieru–kadiķu rūsa. No oranžsarkanajiem uzbriedumiem izlido sporas un dodas meklēt savus ziemas augus – kadiķus.

Nevienā augļu dārzā īsti nevar iztikt bez kaitēkļiem. Parasti pirmie nobirst ābolu tinēja, tīklkožu un zāģlapseņu bojātie augļi. Septembra sākumā tie, iespējams, vēl atradās augļos, bet vēlāk dodas ziemot uz augļu koku stumbriem, zemsedzē un augsnē. Arī daļa no vēlo šķirņu plūmēm ir invadētas ar plūmju tinēja un plūmju zāģlapseņu kāpuriem. Arī šie kaitēkļi, zinot, ka plūme zemē sapūs, laikus pārvietojas uz tām pašām ziemošanas vietām, kur sēkleņu izplatītākie kaitēkļi.

Ja krūmogulāju lapas stipri slimojušas ar lapu plankumainībām un rūsām, tad nobirušās lapas vai nu savācamas un iznīcināmas, vai arī ierokamas zemē. Ērkšķogu Amerikas miltrasas inficētie zari savas lapas tik ātri nemaz negrasās nomest, tāpēc labi pamanāmi – inficētie zari jāizgriež un jāiznīcina, jo tie kalpo kā infekcijas avots nākamajā gadā. Ja uz avenājiem redzamas mizas plaisāšanas pazīmes, tad arī šie dzinumi no stādījuma izvācami. Bez agrotehniskajiem paņēmieniem minētās slimības nākamajā veģetācijas periodā ierobežos arī atbilstoša fungicīda smidzinājums.

Neraugoties uz kaitīgo organismu izturību, rudenī turpinās samazināties to nodarītie postījumi un bojājumu intensitāte, bet, kā ierasts, par laukos un dārzos novēroto būs iespēja iepazīties VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv sadaļā Novērojumi.

Vairāk žurnāla Agro Tops septembra numurā

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv