Agroķīmija, Tīrums

Melnie graudi, puves un miltrasa? Ieteikumi sējumu un dārzu aizsardzībai rudenī

Autore: Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Lai gan rudens klāt, joprojām sastopami augiem kaitīgie organismi – tie, kas aktīvi darbojušies no pavasara, septembrī pāriet uz ziemas laiku, bet vēlāk modušies un izturīgākie līdz īstam salam vēl paspēj daudz kur izpausties un daudz ko sabojāt.


Graudaugi

Ziemas kviešu, rudzu, miežu un tritikāles sējumiem līdz bargāku laikapstākļu iestāšanās brīdim jāpaspēj sadīgt, būtu labi arī sākt cerot un tikai tad gaidīt pavasari. Daļēji saimnieku ziņā paliek, vai ziemāju sējumus saukt par izdzīvošanas spēles dalībniekiem vai nodrošināt tiem iespējami komfortablākus apstākļus. Būtiska ir sēklas izvēle, jo tieši no tās lielā mērā atkarīga jaunā sējuma kvalitāte. Ieteicams izsēt kvalitatīvu, rupj­graudainu sēklu, bez sīkajiem graudiem un nezāļu sēklu piemaisījumiem.
Vārpu plēkšņu plankumainība ir viena no graudaugu slimībām, kuras izplatības dēļ vārpās neveidojas vēlamā lieluma graudi. Cenšoties pirms kulšanas ar glifosāta tipa herbicīdiem ierobežot zaļo nezāļu masu laukā, bet neievērojot, ka šis smidzinājums veicams tikai un vienīgi graudaugu pilngatavības fāzē, arī tiek nokulti sīkāki graudi. Ekstremālākos rudens apstākļos ar sliktu sēklu apsēts lauks arī slikti pārziemos.

Reizē ar rudzu un tritikāles sēju pastāv iespēja iesēt melnos graudus. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie speciālisti, pirms graudaugu novākšanas apsekojot rudzu sējumus, gan konstatējuši minimālu melno graudu izplatību. Tomēr, ja kādā vietā melno graudu piemaisījums pārsniedz atļautās normas, tad šādu sēklas materiālu sēt nevajadzētu, jo tas veicinās slimības izplatību nākamajā sezonā.

Lai dīgstošie ziemāju asni jau rudens periodā nesaķertu kādu no izplatītākajām graudaugu slimībām – kviešu lapu pelēkplankumainību, stiebrzāļu gredzenplankumainību, miežu lapu tīklplankumainību vai graudzāļu miltrasu –, sēkla pirms sējas jākodina. Minēto slimību izplatību nākamajā veģetācijas periodā būs iespējams ierobežot arī ar atbilstošiem fungicīdiem, bet, konstatējot melnplaukas, atliks vien nožēlot, ka izsēta nekodināta sēkla. Taisnības labad gan jāteic, ka VAAD speciālisti ziemāju graudaugu sējumos melnplaukas nav konstatējuši. Iespējams, postošā slimība neapdraud sējumus tieši tāpēc, ka lielākā daļa sēklas materiāla tiek kodināta. Lai no graudu kodināšanas gūtu vēlamo efektivitāti, lietojama izvēlētā preparāta reģistrētā deva un darbam izmantojami tam paredzētie agregāti. Pārkāpjot noteikumus un devu palielinot, augi var sadīgt lēnāk, iespējams, asni būs kroplīgi, sevišķi sausos laika apstākļos, turpretī devu samazinot, augi tāpat būs sēņu slimību ieņēmīgi. Lai pasargātu savu veselību, veicot kodināšanas darbus, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.

Lielā labību laputs graud­augu sējumos dēj ziemojošās olas. Spradži, kas laukmalās un grāvmalās gatavojas ziemot, septembra siltajās dienās vēl varētu baroties ar ziemāju lapām. Arī gliemežu ēdienkartē ir iekļauti labību asni, bet, apsekojot sējumus, līdz šim nav novērots, ka graudaugu sējums kādreiz būtu cietis līdzīgi ziemas rapšiem. Tomēr, ja laiks septembrī pieturēsies mitrs, un ņemot vērā, ka bez mums pierastajiem gliemežiem Latvijas teritorijā dzīvo arī barības ziņā neizvēlīgais Spānijas kailgliemezis, lieka uzmanība sējumiem nekaitēs. Augsnē ar augu saknēm barosies sprakšķu kāpuri jeb drātstārpi – tie nešķiro nezāļu un kultūraugu saknes, tāpēc augi var aiziet bojā.

Rapši

Pirmie sējumi šogad sadīga augusta sākumā. Tad ar rapšu dīgļlapām un pirmajām īstajām lapiņām paspēja baroties gan spradži, gan gliemeži. Minētie kaitēkļi vēlākos termiņos sētos rapšus var apdraudēt arī siltā septembrī, jo augu dīgļlapu (AS 07) un pirmo īsto lapu (AS 11) attīstības stadijās tie ir visjutīgākie pret kaitēkļu darbību. Rapšiem, kas septembrī jau paaugušies, spradži, lai cik silts un saulains laiks arī iestātos, vairs būtisku kaitējumu nodarīt nespēj. Gliemeži, protams, turpina baroties, intensīvāk lietainās un miglainās dienās. Lielai lapu masai tie nosacīti būtiskus kaitējumus spēj izdarīt tikai pašās lauka malās, kas robežojas ar to pastāvīgajām dzīves vietām – grāvmalām un mežmalām

Reizē ar rapšiem dīgst arī nezāles, jo tās tāpat kā kultūraugs saņēmušas pietiekami daudz mitruma un barības vielu. Arī rapšu laukā sadīgušie graudaugi ierindojami nezāļu klāstā, jo kļuvuši par sārņaugiem. Ieteicams pārzināt nezāļu spektru savos laukos, jo ne visi herbicīdi vienādi labi ierobežo visas nezāles, un ielāgot katra preparāta lietošanas īpatnības. Iespējas ierobežot nezāles rudenī ir vairākas – pirms rapšu sadīgšanas, tūliņ pēc sadīgšanas vai arī līdz nezāļu attīstības četru lapu stadijai. Septembrī lielākajā daļā sējumu vairs derēs tikai pēdējais variants, jo rapši līdz ar nezālēm būs jau paaugušies. Laukos, kur reizē ar rapšiem sadīgs un attīstīsies daudz krustziežu nezāļu (pērkones, zvēres), tās uzziedēs un veidos dzeltenu ainavu.

Septembrī sētiem rapšiem pastāv lielākas iespējas nepārziemot, bet agri sētiem laikus jāsāk ierobežot to attīstība. Lietojot fungicīdu–augšanas regulatoru, ir iespēja palīdzēt rapšiem nepāraugt 4–6 lapu (AS 14–16) attīstības stadiju, jo – kad šoruden beigsies veģetācija, var tikai minēt. Ja lapu masa veidojas mazāka, sakne attīstās spēcīgāka un augšanas punkts tiek noturēts tuvāk augsnei. Tas savukārt ziemā apgrūtina meža dzīvnieku barošanos ar rapšu centrālo dzinumu, kas, ziemā izēsts, pavasarī neatjaunojas nekādos apstākļos. Ja uz bojāto augu nav iedarbojušies pārējie negatīvie apstākļi, tad tas aug, veidojot sāndzinumus un attiecīgi mazāku ražu. Krustziežu neīstā miltrasa ir pirmā slimība, kas pēc augu sadīgšanas parādās ziemas rapšu sējumos. Tās pazīmes novērojamas uz dīgļlapām un pirmajām īstajām lapām, bet parasti augu bojāeju neizraisa. Katru rudeni uz jaunajām lapiņām sāk izplatīties un kopā ar augiem turpina attīstīties krustziežu sausplankumainība un sakņu kakla un stublāju puve. To izplatības apjoms atkarīgs no laika apstākļiem un lauka īpatnībām, arī augu sekas un agrotehnikas. Iespējama arī krustziežu sakņu augoņu attīstība – pārlieks mitrums un slimības ierosinātāji augsnē ir slimības attīstību veicinošie faktori.Septembrī novācot vasaras rapšus, jāatceras, ka tie slimo ar tām pašām slimībām kā ziemas rapši. Lai arī vasaras rapšu sējumu īpatsvars nav pārāk liels, tomēr atzīmes lauka vēsturē par dažādo kaitīgo organismu (sevišķi baltās puves un krustziežu sakņu augoņu) sastopamību laukā var lieti noderēt, plānojot sējumu izvietojumu turpmāk.

Par kartupeļiem un dārzeņiem lasiet tālāk

Pievienot komentāru