Laukos
Dārzeņi un augļi

Augu slimību un kaitēkļu izplatība miera periodā augļu dārzos0

Foto: la.lv

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Nākamā gada augļu un ogu ražas kvalitāte sākas jau pēc ražas novākšanas. Dārzam nāks tikai par labu, ja saimnieks tajā atgriezīsies arī pēc augļu novākšanas. Novembrī dārzā iespējams un ieteicams veikt darbus, kas ierobežos ābeļu un bumbieru kraupja izplatību.

Kraupja ierosinātāji saglabājas nobirušajās lapās, arī uz inficētajiem augļiem. Tāpat pavasari gatavi sagaidīt arī augļu parastās puves ierosinātāji. Tie savukārt pārziemos mumificētajos augļos – šie augļi nenobirst, bet dažkārt atrodami augļu koku vainagos vēl nākamajā vasarā.

Arī puvušie nobirušie augļi ziedēšanas laikā kļūst par lielisku infekcijas perēkli jaunās ražas agrīnai infekcijai. Iespējams, veikt rudens fitosanitāros darbus dārzā ir ilglaicīgāk un sarežģītāk nekā pavasarī veikt attiecīgu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) smidzinājumus, tomēr integrētās augu audzēšanas būtība ir samazināt minēto līdzekļu patēriņu tur, kur to iespējams aizstāt ar videi draudzīgāku darbošanos.

Praktiskajā darbībā smidzinājumiem arī ir savas darbus ierobežojošās puses. Visos dārzos kopīgi tie ir neparedzamie laika apstākļi, kas ierobežo vai mazina veiktā darba efektivitāti, pārējie šķēršļi gan katram savējie. Protams, arī rudenī dažkārt salīdzinoši augstā gaisa temperatūrā ir riskanti lietot 5% karbamīda šķīduma smidzinājumu apdobēs, lai veicinātu nobirušo lapu ātrāku sadalīšanos, – augļu koki to var uztvert kā slāpekļa mēslojumu.

Līdz brīdim, kad termometra stabiņš stabili noslīd zem 0 0C atzīmes, ir piemērots laiks lapu koku vēža izplatībai. Lapkriša laikā augļu kokā ir tūkstošiem mazu ievainojumu – krīt lapas, un mitrā, vējainā laikā pa katru no tiem kokā var iekļūt lapu koku vēža ierosinātājs.

Jaunajos dārzos parasti nav daudz vēža infekcijas perēkļu, bet jānovērtē situācija arī aiz dārza žoga. Infekcija spēj izplatīties ne tikai no vecajām, vēža brūču sakropļotajām ābelēm, bet arī no slimajām liepām, kļavām, bērziem un apsēm. Jāuzmanās arī ar vēja un ražas aizlauzto, kā arī slimo zaru izzāģēšanu – šim darbam vislabāk piemērotas tik retās sausās un saulainās novembra dienas. No fitosanitārā viedokļa, nozāģētie zari no dārza labāk izvācami, jo arī uz tiem var atrasties dažādas pārziemot spējīgas infekcijas. Griezumu brūces nekavējoties apstrādājamas ar kādu šim mērķim paredzēto līdzekli, lai neradītu papildu iespējas vēža infekcijas izplatībai.

Savukārt mitrs laiks būs labāk piemērots zaru un stumbru atbrīvošanai no sūnām un ķērpjiem. Ar tiem parasti nav klāti jaunie kociņi, bet dārza malā augošs ne tik jauns nosūnojis augļu koks kalpo kā ziemošanas viesnīca augļu dārza kaitēkļiem, kas pavasarī izplatīsies dārzā. Arī šis guvums no dārza jāizvāc.

Arī augļu koku stumbru kaļķošana nebūt nekalpo tikai skaistumam. Protams, neviens nekaļķos daudzu hektāru lieldārzu, bet mazākās platībās tas ir izdarāms. Pareizāk to būtu veikt novembrī, decembrī, lai spēcīgo pavasara sauli un krasās diennakts temperatūras svārstības koku stumbri sagaidītu aizsargāti.

Vēls rudens, ziema un agrs pavasaris ir laiks, kad dārzus, ja vien tiek dota tāda iespēja, apciemo dažādi mizu grauzt kāri dzīvnieki. Dārzos neaizliegsi dzīvot peļveidīgajiem grauzējiem, bet nopļaut zāli, lai tiem nebūtu patīkami uzturēties pie kociņu stumbriem un meklēt nezāļu sēklas, pie reizes pagraužot ābelīšu mizu, gan ir iespējams.

Diezgan bezcerīga ir cīņa ar ūdensžurkām, kuras sevišķi dārzos ūdenstilpju tuvumā nograuž saknes. Protams, var mēģināt grauzēju populāciju ierobežot, izvietojot žurkas diametra caurules ar saindētām ēsmām, bet tā, lai tām nepiekļūtu savvaļas dzīvnieki un mājdzīvnieki. Drīzāk dārza akmeņu kaudzē jāatļauj dzīvot lapsu ģimenei, kas darbosies kā dabiskais barības ķēdes posms.

Pēc lieluma nākamie grauzēji – zaķi – ierobežojami, aptinot kociņus ar skujām vai citiem piemērotiem un pieejamiem materiāliem. Stirnas un brieži, ja vien nesasnigs biezs sniegs, atdursies pret kārtīgu žogu un aizvērtiem vārtiem – pretējā gadījumā to postījumi bieži vien ir neatgriezeniski. Tirdzniecībā pieejami arī preparāti, kas domāti meža dzīvnieku atbaidīšanai.

Augļu glabātavās, kurās var iekļūt peles, biežāk jāpārskata produkcijas kvalitāte. Peles maz interesē āboli, tās meklē ābolu sēklas un, sabojājot dažus augļus, īsā laikā padara nelietojamu veselu kasti. Nav pieļaujama bojāto augļu ilgstoša atrašanās kopā ar veselajiem – tie izvācami, lai neveicinātu tālāku puvju attīstību.

Uz augļu koku zariņiem miera periodā ziemos kaitēkļu oliņas. Ņemot talkā lupu, uz tiem var saskatīt melni spīdīgās laputu oliņas, iegarenās, netīri dzeltenīgās ābeļu lapu blusiņas un apaļās sarkano tīklērču olas. Zem mizas krāsas vairodziņiem paslēptas bruņutu oliņas. Bruņutu vairodziņi dažkārt izplatīti arī uz krūmogulāju zariem un vīnogulājiem.

Kopšanas darbus miera periodā var turpināt arī krūmogulāju stādījumos. Uz ērkšķ­ogu Amerikas miltrasas inficētajiem zariem joprojām ir saglabājušās lapas, tāpēc tie viegli pamanāmi un izgriežami. Pie reizes izgriežot arī vecos, mazražīgos zarus, krūmi izskatīsies sakopti, un pavasarī paliks vairāk laika citiem darbiem.

Arī aveņu stādījumos ziemošanai dzinumu pangās ir gatavi aveņu pangodiņi. Aveņu dzinumu pangodiņi no pangām devušies ziemot augsnē pie aveņu stublājiem, turpat arī aveņu vaboļu un aveņu smecernieka ziemojošā stadija. Izgriežot pangu skartos dzinumus, uzrušinot augsni, to mulčējot, būs apgrūtināta kaitēkļu attīstība pavasarī.

Novembrī vēl turpināsies kaitēkļu ziemojošo attīstības stadiju izplatības novērojumi augļu dārzos un uz laukmalās augošajām ievām. Informācija par to būs pieejama VAAD mājas lapas sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv. Aprīlī, atsākoties veģetācijai un mostoties kaitīgajiem organismiem, turpat būs skatāma informācija par kultūraugu attīstības stadijām un kaitīgo organismu izplatību un attīstību.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LA
Laukos.lv
Laukos
PVD atgādina par nepieciešamību vakcinēt mājdzīvniekus pret trakumsērgu
2 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Jaunpils pienotavas” valdi atstāj Raimonds Misa
2 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Apbalvoti konkursa “Sakoptākais mežs” uzvarētāji
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
FOTO, VIDEO: Atvadās no akadēmiķa Jāņa Stradiņa
4 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Mati ceļas stāvus, uzzinot, ka emigrējuši jau esot 600 tūkstoši… 1
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdien Latvijā būs gaišāks laiks: jaunākā prognoze
6 stundas
LE
LETA
Sports
Ankipāns: Par vēlu atradām savu spēli
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Cilvēki atklāti pasaka, kam nevar izdomāt Ziemassvētku dāvanu 1
2 stundas