Laukos
Lauku sēta

Auzas kā zaļināšanas kultūra 16

Foto – Shutterstock

Vai auzas var būt zaļināšanas kultūra? IMANTS BAUSKAS NOVADĀ

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja Indra Ruļuka akcentē: “Zaļināšanas maksājumu piešķir, ja lauksaimnieks veic kultūraugu dažādošanu, ilggadīgo zālāju saglabāšanu vai ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošanu lauksaimniecības zemē.”

Auzas var būt viens no kultūraugiem kultūraugu dažādošanas prasību izpildei. Kultūraugu dažādošana attiecas uz saimniecībām, kuras apsaimnieko vairāk nekā 10 ha aramzemes.

Ekoloģiskās nozīmes platību nodrošināšanai auzu sējums derēs, ja tās izmantos kā vienu no starpkultūras augiem vai audzēs slāpekli piesaistošos kultūraugus maisījumā ar graudaugiem.

Par ekoloģiski nozīmīgu atzīst platību, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi: vasaras rapsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vasaras vīķi, ziemas vīķi, rudzi, pupas, zirņi vai lopbarības redīsi, kuri iesēti ne vēlāk par 1. septembri. Sēts maisījumā nozīmē, ka mazākumā esošo kultūraugu skaits ir vismaz pieci uz vienu kvadrātmetru. Sākot no 2018. gada, šādās platībās aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus no kultūraugu iesēšanas brīža līdz ražas novākšanai.

Slāpekli piesaistošos kultūraugus (lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete vai soja) no 2018. gada var audzēt maisījumos ar graudaugiem, to skaitā auzām. Šādas platības kvalificē par ekoloģiski nozīmīgām ar nosacījumu, ka maisījumos nodrošināts slāpekli piesaistošu kultūraugu pārsvars (īpatsvars pēc sēklas masas, augu skaita vai zaļmasas ir lielāks par 50%).

LA.lv