Politika, Subsīdijas

Bagātie maksās, nabagie slīks? Kurzemnieki mēģina “pacelt” padomjlaiku meliorāciju

Šajā ES plānošanas periodā pirmo reizi saņemts būtisks, tomēr aizvien nepietiekams atbalsts padomju laikā būvētu meliorācijas sistēmu atjaunošanai. Tāpat pirmo reizi ES atbalstītajos meliorācijas projektos ir jābūt iekļautam zaļajam komponentam. Saimnieki meliorācijas sistēmu uzturēšanā ik gadu tērē lielu naudu, tomēr veicamie darbi bez valsts un ES naudas nav paceļami.

Kā rīkoties, lai bojātās meliorācijas sistēmas turpmāk neradītu milzīgos ražas zudumus un kaitējumu dabai? par pieredzi stāsta Kurzemes saimnieki, kā arī SIA “Talsu meliorators” valdes loceklis Edvīns Sūnākslis.

Dara, ko var

Vandzenes pagasta z/s Sārāji saimnieks Kārlis Kalniņš rāda lauku ar padomju laikā būvētu un patlaban nedarbojošos meliorācijas sistēmu, kur 4 ha platībā pa retam nīkuļo rapšu stiebri. “Pagalam. Agrāk bija divi sausie gadi, tad laimējās izaudzēt. Te no kalna satek viss, sasnieg un kūst. Kolektors arī vāc visu šurp,” zaudējumu no neiegūtās ražas skaidro K. Kalniņš. Viņš arī piebilst – labība tik lielu ūdens daudzumu būtu izturējusi. Z/s Sārāji ik gadu meliorācijas sistēmu uzturēšanā iegulda 20–30 tūkst. eiro savas naudas. “Kaut kas ir jānomaina, vecās caurules nosēžas, izkustas, kaut kas iekrīt. Aizsērējušās caurules skalojam. Paši veicam sīkos darbiņus un remontiņus, pērkam arī ārpakalpojumu,” stāsta Sārāju saimnieks. Viņš atklāj – kopā ar projektēšanas darbiem meliorācijas darbu izmaksas uz vienu hektāru ir vismaz 10 000 eiro. Z/s Sārāji ar ES fondu naudas atbalstu šajā plānošanas periodā paspējusi īstenot divus projektus – 15 ha un 10 ha platībā. Saimniecība pavisam graudus un rapšus audzē 360 ha platībā.
K. Kalniņš vērš uzmanību uz paradoksu – agrāk, vēl pirms 20 gadiem, raka meliorācijas grāvjus, patlaban viņš tos aizber. “Lētāk ir ielikt meliorācijas cauruli; ja vēl grāvis rakts lauka vidū, ir mazāks piesārņojuma risks un var izmantot zemi,” izmaiņas meliorācijas darbu tehnoloģijā pamato saimnieks. Viņš arī uzsver ES atbalsta lielo svarīgumu – saimnieki saņem 60–80% lielu atbalstu.

Savukārt Dundagas novada SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš atceras, ka pirmajos gados pēc valsts neatkarības atjaunošanas par valsts naudu meliorēja zemes platību, kas padomju laikā nebija meliorēta. “Astoņus lauciņus apvienoja ar slēgto drenāžu un izveidoja 10 ha lielu lauku. Nezinu, kā būtu bez šāda atbalsta,” tā saimnieks. SIA Gavsene pērn ar ES atbalsta naudu veica meliorācijas grāvju pārtīrīšanu, drenāžas pārbūvi 90 ha platībā. Projekta kopējās izmaksas bija 120 000 eiro. “Padomju laikā drenāžas sistēma bija ierīkota kultivētai pļavai. Šādiem darbiem prasības ir pavisam citas nekā aramzemei, kam vajadzīga intensīvāka drenāža,” meliorācijas darbu nepieciešamību pamato saimnieks.
Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir jau apstiprināts nākamais SIA Gavsene projekts meliorācijas darbiem 40 ha platībā. Projekts paredz arī sedimentācijas baseina būvniecību, ko uzskata par videi draudzīgu elementu. LAD SIA Gavsene kompensē 75–80% no attiecināmajām izmaksām. Darbus iecerēts veikt šajā rudenī vai nākamajā gadā. Kad tos pabeigs, tad, kā teic saimnieks, globālie meliorācijas darbi saimniecībā būs paveikti. Paliks grāvju pamattīrīšana un uzturēšanas darbi.
A. Zadiņš arī priecājas par ES atbalsta doto iespēju un vienlaikus norāda uz kādu nepatīkamu padomju laiku un patlaban īstenoto projektu līdzību. Proti, par kultūrtehniskajiem pasākumiem – lauka nolīdzināšanu pēc visu darbu veikšanas. Tā ir svarīga, lai lietus ūdeņi plūst uz novadgrāvi. “Padomju laikos tāmēs šis darbs bija ļoti slikti apmaksāts, melioratoriem maksāja par ieliktajiem cauruļu metriem un izraktajiem kubikmetriem. Zemes stumšanu nevarēja notāmēt, tāpēc lauki nereti palika nelīdzeni, uz tiem veidojās ūdens lāmas. Līdzīgi ir arī patlaban – ES projektu īstenošanas laikā. Man tas rada ļoti lielas rūpes. Var saprast LAD par to, ka zemes izlīdzināšanas un stumšanas darbus ir grūti izmērīt, tāpēc iespējami pierakstījumi,” tā A. Zadiņš.

Tikmēr Abavas pagasta z/s Rīgmaļi saimnieks Māris Bērziņš teic, ka viņa saimniecībā lielie meliorācijas darbi ir paveikti. Atjaunošanas darbus saimniecība veic par savu naudu, izmantojot galvenokārt ārpakalpojumu. “Nav izdevīgi pirkt dārgo ekskavatoru, drenu licēju, maksāt algas darbiniekiem,” stāsta M. Bērziņš. Viņš arī atklāj, ka būtu gatavs piemaksāt papildu naudas summu pie nekustamā īpašuma nodokļa, lai varētu saņemt meliorācijas sistēmu uzturēšanas pakalpojumu. Saimnieks arī norāda uz vēl vienu problēmu – meliorācijas sistēmas nereti ir saistītas savā starpā, tāpēc to sakārtošana vienā īpašumā atrauti no citiem lietotājiem gaidīto labumu var nenest.

Haotiski, bez uzraudzības

Edvīns Sūnākslis, Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācijas padomes loceklis, SIA Talsu meliorators līdzīpašnieks: “Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas meliorāciju identificēja kā kolhoza meliorāciju, šo terminu saistībā ar daudzajām padomju laika nejēdzībām vienu brīdi lietoja kā lamu vārdu. Mūsu Latvijas klimats kļūst aizvien pateicīgāks melioratīvo darbību veikšanai, neiztvaikojošo nokrišņu daudzums ir lielāks nekā iztvaikojošo (vismaz par 250 mm gadā. – Red.). Vērojam, ka pēc AS Latvijas valsts meži izveides, pēc ES naudas piešķiršanas meliorācijas darbiem lauksaimniecībā notiek projektu uzsaukumi lielajām upju programmām un zemniekiem, tomēr nepietiek naudas meliorācijas sistēmu ekspluatācijas izmaksām. 2020. gadā nauda beigsies. Kas tālāk? Valsts budžets neparedz nopietnu naudu meliorācijas sistēmu uzturēšanai. Ceļinieki arī teic, ka viņiem naudas nepietiek. Labi, bez ceļiem noteikti neiztiks, atrisinās problēmu. Ceļu nozarei ir spēcīgs lobijs valdībā. Meliorācija ir vajadzīga daļai sabiedrības, bet ceļi ir vajadzīgi visiem. Esam pārliecināti, ka bez meliorācijas arī neiztiks. Visa drenāža laukos par 99% ir no padomju laikiem. Patlaban zemnieki par savu naudu labo sīkumus. Piemēram, sabrukušu kolektoru, 100–200 metru garus grāvju un drenu posmus. Tādam darbam nevajag Eiropas projektu, nav jāmaksā par tehnisko projektu un darbu uzraugam. Līdz ar to nav birokrātijas, nav nervu bendēšanas. Zemnieki lielos darbus par savu naudu nepasūta.
ES naudu dod lielajam projektam sistēmas remontam. Līdzīgi kā ceļu remontēšanā. Visas lietas var darīt arī daudz lētāk, ja to dara sistemātiski.”

Neizbēgami nonāksim pie ūdens nodokļa

Edvīns Sūnākslis teic, ka katrā novadā vai būvvaldē vajadzētu algot cilvēku, kas apzina situāciju ar meliorācijas būvēm. Vienai notekai varbūt 20 gadu nekas nav jādara, cita, ja ir līkumaina, smilšaina, darbojušies bebri, iespējams, pēc diviem gadiem jālabo. Padomju laikos bija Meliorācijas sistēmu pārvalde, kas to apzināja un darīja. Patlaban zemnieks ir atstāts viens. Valsts rūpējas par savām polderu saimniecībām, darbojas ar lielajām valsts notekām.

Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi apsaimnieko vien daļu no visas meliorācijas sistēmas. E. Sūnākslis: “Viņi, teikšu atklāti, nerūpējas par savā pārziņā esošajām sistēmām, apgūst vien ES naudu. Patlaban ir iezīmētas upes, kuras labos līdz 2020. gadam. To īpatsvars ir vien 25% no vajadzīgā daudzuma. Ekspluatācijai no budžeta izdalītā nauda ir smieklīgi maza. Kaut kas ir piešķirts, lai nebūtu tā, ka nekas.
Daļa Nīderlandes atrodas zem jūras līmeņa. Šajā valstī ir ieviests ūdens nodoklis. Tas ir diferencēts atkarībā no atrašanās vietas attiecībā pret jūras līmeni. Mums arī zemes īpašumi ir dažādi – ir meliorēta, nemeliorēta zeme, ir zemes zem polderiem…

Meliorācijas sistēmas par 99% izbūvētas padomju laikos. Tā ir dāvana zemes īpašniekiem. Mēs rēķinājām, ka to kopējā vērtība ir 7 miljardi eiro. Kad sākas nodokļi, tā uzreiz ir politika. Un politikā ir tik daudz ko darīt, ka lemšanu par meliorāciju nevajag. Ja tiešām ES mūs turpmāk neatbalstīs, tad agri vai vēlu pie šāda nodokļa nonāksim. Neredzu citu iespēju iegūt naudu meliorācijas sistēmu ekspluatācijas vajadzībām. Tas ir visvienkāršākais. Otrs ceļš – meliorācijas darbus veiks vien bagātie, pārējie – slīks. Nodoklis par meliorācijas sistēmu uzturēšanu būtu loģisks. Protams, viss, kas saistīts ar nodokļiem, ir ļoti sāpīgs jautājums. Kas gribēs paziņot par nodokļu celšanu vai jauna nodokļa ieviešanu? Taču neredzu citu iespēju iegūt naudu meliorācijas sistēmu ekspluatācijas vajadzībām. Tas ir visvienkāršākais.”

Reljefainā apvidū zaļie nosacījumi grūti izpildāmi

Rietumeiropa mūsu melioratorus lāgā nesaprotot, jo tur meliorācija kā tāda nav vajadzīga. Viņiem vajadzīga apūdeņošana. Meliorāciju vajag Baltijas valstīs, Polijas, Vācijas ziemeļos, Zviedrijā un nedaudz Somijā. Līdz ar to meliorāciju Latvijā vispār īsti negrib atbalstīt. Pateicoties Zemkopības ministrijai, naudu iedeva, tomēr ar nosacījumu, ka visos meliorācijas darbos ir jābūt iekļautiem zaļajiem pasākumiem. Mums šie spēles noteikumi jāpieņem, tie ir visos ES projektos.
E. Sūnākslis: “Mēs cenšamies. Ir vietas, kur ir grūti izveidot sedimentācijas baseinu, katrā grāvī to nevar izveidot. Ir kontrolētā drenāža – aka ar aizvaru, kuru aizver vasarā, kad ūdens neiet caur akām, kad drenāža nedarbojas, lai minerālmēslojums caur drenāžu lietus laikā neaizplūst. Vasarā augs, ja filtrācijas nav, paspēj uzņemt vairāk minerālmēslu. Zaļie komponenti jau ir pareiza lieta, tomēr tos var izmantot līdzenās teritorijās. Ja teritorija ir reljefaina, tad zaļos nosacījumus nevar izpildīt. Meandrēšana – no 100 projektiem to iekļauj vienā, iespējams, saimniekam, kam bijusi upīte palienē. Šis nosacījums vairāk uz valsts ūdens notekām attiecas. Tur tādas lietas nepraktizē – dārgi.” Visvairāk no zaļajiem komponentiem izplatīti sedimentācijas baseini, arī mežu meliorācijā. Drenāžai tiek liktas regulējamās akas. Meliorācijas grāvji un drenāža tiek ierīkota aptuveni uz pusēm.

Projektiem jāpiesakās laikus

Meliorators stāsta, ka daļa īpašnieku parasti sāk interesēties par projekta īstenošanu tikai īsi pirms projekta iesniegšanas termiņa. Tas ir daudz pa vēlu, jo projekta gatavošanai vajag teju pusgadu – dažādas saskaņošanas un citas birokrātiskās procedūras līdz ar jauno Būvniecības likumu ir dubultojušās. E. Sūnākslis: “Pirms meliorācijas darbu uzsākšanas objekts ir jāapseko, jāsagatavo apsekošanas akts. To var veikt ikviens cilvēks ar melioratora sertifikātu. Viņš arī konstatē, kas platībā atrodas. Tālāk ir jāvāc citi dokumenti, jāmeklē projektētājs. Viņi sagatavo tehnisko projektu. Tehniskā projekta gatavošana saskaņojumu dēļ prasa ilgu laiku. To nevar paveikt divos mēnešos. Ja kāds to izdara, tad jācer, ka trāpīsies labs būvnieks, citādi var būt lielas auzas. Kad projekts ir gatavs, jārīko cenu aptaujas, jāmeklē, kas veiks būvuzraudzību, – tas ir īpašnieka ziņā. Arī būvuzrauga un būvnieka izvēle ir katra paša ziņā.”

Līdz 2020. gadam meliorācijai ir piešķirta ES atbalsta nauda. Gribētāju to saņemt ir vairāk nekā naudas. Kas notiks vēlāk? E. Sūnākslis: “Tas jājautā Zemkopības ministrijai. Ir dzirdētas runas, ka nauda būšot arī pēc 2020. gada, tomēr nav zināms, cik daudz un kādas būs prioritātes tās piešķiršanā. Šaubos, vai nākamajā plānošanas periodā meliorācijas darbiem saglabās 80% atbalstu. Patlaban 20% darbu pasūtītājam nav nekas…”

Zemkopības ministrijas viedoklis

Pirms ieviest papildu obligātu maksājumu meliorācijas sistēmu ekspluatācijas izmaksu segšanai, tas ir vispusīgi jāizvērtē, jo ar likumu noteiktais obligātais maksājums valsts vai pašvaldības budžetā ir nodoklis. Jauna nodokļa ieviešana ir valsts politisks un ekonomisks lēmums. Par papildu obligātu maksājumu meliorācijai savulaik ZM ir diskutēts, tomēr šāds piedāvājums neguva atbalstu. Iemesls – daļa personu uzskata, ka meliorācija viņu zemē nav nepieciešama vai arī tā neietekmē konkrēto personu. Turklāt vienoto platības maksājumu var saņemt lauksaimnieks par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ja zeme ir uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, tostarp kultūraugu audzēšanai vai noganīšanai piemērotā stāvoklī un ir koptas meliorācijas sistēmas. Līdz ar to daļa no vienotā platības maksājuma ir izlietojama meliorācijas sistēmu ekspluatācijai.
Par atbalsta intensitāti meliorācijas projektiem nākamajā ES plānošanas periodā ir pāragri diskutēt, tomēr ES atbalsta intensitāte projektos var mainīties, izvērtējot situāciju nozarē, kā tas ir noticis arī 2017. gadā.
Kultūrtehnisko darbu atbalstīšanai nav plānots piešķirt papildu finansējumu. Šajā plānošanas periodā ar ES līdzfinansējuma projektiem novirzīts lielākais finansējums, kāds jebkad agrāk ir piešķirts meliorācijai. Meliorācijas sistēmu pārbūvē un atjaunošanā lauksaimniecībā izmantojamā zemē un meža zemē viena īpašuma, koplietošanas un pašvaldības meliorācijas sistēmu pārbūvē/atjaunošanā plānotais finansējums ir 51 milj. eiro, valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvē/atjaunošanā plānotais finansējums ir aptuveni 36 milj. eiro. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijā piešķirtais valsts finansējums ir nepietiekams, tomēr paredzēts valsts budžeta ietvaros.

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā

Pievienot komentāru