Laukos
Politika

“Balticovo”: Laikus jādomā par ietekmes uz vidi samazināšanu pārtikas ražošanā0


Toms Auškāps.
Toms Auškāps.
Foto – LETA

Toms Auškāps, AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors

Lai gan daudzi cilvēki par apkārtējo vidi visvairāk piesārņojošo nozari uzskata aviāciju, saraksta augšgalā ir citas – enerģētika, rūpniecība, lauksaimniecība un transports. Savukārt, runājot par lauksaimniecību, parasti uzskata, ka tās ietekme uz vidi izpaužas pārmērīgā pesticīdu lietošanā, kaut patiesībā nozīmīga ir arī organisko kūtsmēslu radīšana aizvien lielākā apjomā.

Lopkopības nozare pašlaik ir atbildīga par 14,5% no cilvēku radītajām siltumnīcas efekta gāzu emisijām, kas izraisa globālo sasilšanu.

Kādreiz, kad ar lopkopību pamatā nodarbojās nelielas zemnieku saimniecības, to ietekme uz vidi un neērtības tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem bija salīdzinoši nelielas – rudeņos un retāk pavasaros pēc mēslu izvešanas uz laukiem bija jūtama specifiska smaka.

Taču mūsdienās, kad gaļas, piena un olu ražošana aizvien vairāk dominē lielražošana, kūtsmēsli daudz būtiskāk ietekmē apkārtējos, izdalot metānu, amoniju un amonjaku. Pasaulē to uzglabāšana un pārstrāde katru gadu rada 710 megatonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta. Tā ir desmitā daļa no visa nozares radītā piesārņojuma.

Tomēr mūsdienās šī problēma ir atrisināma, nodrošinot pareizu kūtsmēslu apsaimniekošanu. Protams, nepieciešamas investīcijas un konsekventa rīcība, taču Latvijas olu ražotāji kūtsmēslu jautājumu risina pietiekami efektīvi.

Ražošanā aizvien vairāk tiecoties uz aprites ekonomiku, ieviešot bezatkritumu tehnoloģijas, tiek meklētas un atrastas iespējas lietderīgi izmantot ikvienu ražošanas blakusproduktu, tā radot iespējami mazu ietekmi uz vidi. Vienlaikus tiek radīti arī jauni patērētājiem nepieciešami produkti.

AS “Balticovo”, kas ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā, ir ieviesusi tehnoloģijas, kas ļauj savākt un pēc tam izmantot visus putnu radītos kūtsmēslus. Kūtīs zem laktām ir ierīkotas režģu grīdas, caur kurām mēsli nokļūst uz lentes, kas savāc mēslus un nogādā tos uzglabāšanas tvertnēs.

Daļa savākto kūtsmēslu tiek pārdota zemnieku saimniecībām, kas organisko mēslojumu tradicionāli izmanto augsnes bagātināšanai un auglības uzlabošanai, ievērojot pieļaujamās normas un citas vides aizsardzības prasības.

Taču tikai tādā ceļā visus saražotos kūtsmēslus mēs nespējam izmantot. Piemēram, vasarā un ziemā zemniekiem tie nav vajadzīgi, bet kūtsmēslu pārmērīga uzkrāšana radītu problēmas videi un iedzīvotājiem.

Viens no efektīvākajiem veidiem lauksaimnieciskās darbības radīto emisiju mazināšanā ir kūtsmēslu transformēšana biogāzē, un šādu risinājumu atbalsta arī Eiropas Komisijas izstrādātās labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas.

2014. gadā “Balticovo” stratēģiskās partnerības uzņēmums “Egg Energy” nodeva ekspluatācijā biogāzes staciju, kas pašlaik nodrošina visu mūsu putnu novietnēs radušos kūtsmēslu pārstrādāšanu. Saražotā biogāze tiek pilnībā izmantota elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Stacijā tiek pārstrādāti tikai vistu kūtsmēsli, bet saražotā elektroenerģija un siltumenerģija nodrošina gan “Balticovo” vajadzības, gan tiek piegādāta citiem patērētājiem.

Arī “Balticovo” reģionālajās filiālēs Daugavpils un Madonas novados kūtsmēsli tiek piegādāti biogāzes staciju operatoriem un pārstrādāti. Katru gadu pārstrādei mēs nododam aptuveni 60 tūkstošus tonnu kūtsmēslu.

Lai minimizētu biogāzes transformācijas procesā radušos fermentācijas atlieku negatīvo ietekmi, tās tiek pārstrādātas granulētā mēslojumā.

Rezultātā ir ikgadējais amonija (NH4) emisiju apjoms ir samazināts par 2200 tonnām, bet no atjaunojamajiem energoresursiem gadā tiek saražots vairāk nekā 16 000 MWh elektroenerģijas un siltumenerģijas.

Papildus rodas vēl viens augstvērtīgs organisks mēslojums – digestāts, kurš ir videi vēl draudzīgāks nekā parastie kūtsmēsli.

Vēl viens ražošanas blakusprodukts, kam agrāk tā īsti nebija pielietojuma, ir olu čaumalas. Mēs mēnesī saražojam aptuveni 50 tūkstošu tonnu šī blakusprodukta. Taču esam atraduši arī veidus, kā čaumalas lietderīgi izmantot. Proti, lielāko daļu piegādājam zemnieku saimniecībām, kas šo kalciju bagātīgi saturošo produktu izmanto augsnes atskābināšanai.

Taču aizvien vairāk olu čaumalu “Balticovo” kā izejvielas piegādā farmācijas uzņēmumiem, kas tās apstrādā un ražo augstvērtīgus uztura bagātinātājus.

Jāatzīst, ka šī produkta izmantošanai ir diezgan plašas nākotnes perspektīvas. Piemēram, ja ražotāji atradīs veidu, kā rūpnieciski no čaumalas atdalīt proteīna plēvīti, kuru farmaceitiskajā rūpniecībā uzskata par ļoti augstvērtīgu izejvielu, tad pieprasījums būtiski palielināsies.

Pasaulē augot iedzīvotāju skaitam, pieprasījums pēc pārtikas turpinās palielināties. Tas savukārt nozīmē, ka augs ražošana un diemžēl arī tās ietekme uz vidi. Lai to minimizētu, uzņēmumiem laikus jādomā par pasākumiem gan gāzu emisijas samazināšanā, gan plašākā bezatkritumu tehnoloģiju ieviešanā, gan ražošanas blakusproduktu un atkritumu pārstrādē un izlietošanā.

Tas nav viegli un vienkārši, taču daudzos gadījumos risinājumi jau ir atrasti, nepieciešams tikai skaidrs plāns, kā arī griba un finansējums tā īstenošanai.

LA.lv