Eiropā, Politika

Baltijas lauksaimniecības ministri Viļņā pārrunās sadarbību cīņā par ES tiešmaksājumu izlīdzināšanu

Trešdien, 23. maijā, Viļņā plānota Baltijas valstu lauksaimniecības ministru tikšanās –zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar Lietuvas jauno lauksaimniecība ministru Ģiedru Surpli un Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tammu, lai pārrunātu Baltijas valstu turpmāko sadarbību un viedokļu saskaņotību jautājumos par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu un nākotni pēc 2020. gada, kā arī tiešo maksājumu izlīdzināšanu.

“Šajos jautājumos mums ir ļoti svarīgi saglabāt domubiedrus, tāpēc esmu gandarīts, ka Baltijas valstīm līdz šim ir bijusi vienota nostāja šajos mūsu valstu lauksaimniecībai tik svarīgajos jautājumos,” uzsver Dūklavs.

Jau ziņots, ka Baltijas valstis prasa Eiropas Komisijai (EK) izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, jo pašreizējais atšķirīgais atbalsta līmenis kropļo tirgu. “Neprasām lielāku finansējumu, bet aicinām Eiropas Komisiju ievērot godīgumu un vienlīdzību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, mudinot pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu,” norāda Dūklavs.

Baltijas valstis uzskata, ka kopējās lauksaimniecības politikas nodrošināšanai arī turpmāk jāparedz pietiekams finansējums, kas atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, daudzveidīgas pārtikas ražošanu, kā arī nodarbinātības un izaugsmes iespējas lauku apvidos, jo atbalsts dod dalībvalstīm iespējas uzlabot konkurētspēju un veicināt lauku apvidu attīstību. Latvija, Lietuva un Igaunija atbalsta EK vēlmi turpināt vienkāršot un modernizēt lauku politiku – tai ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem un citiem iedzīvotājiem, maksimāli samazinot administratīvās izmaksas zemniekiem un valsts pārvaldei.

Iepriekš, 13.martā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministri tikās Rīgā un parakstīja kopīgo deklarāciju par EK paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, dokumentā vienojoties par kopīgu pozīciju sarunās ar EK par ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada.

2 Komentāri

  1. Baltijas valstīm ir jāturas kopā, lai varētu pārstāvēt savas intereses Eiropā. Ļoti labi, ka mums ir atbalstītāji. Un ministrija arī ir dzirdama Eiropā, var panākt mums labvēlīgus nosacījumus.

  2. Vienīgais no ministriem, kas visu laiku cīnās par mūsu lauksaimnieku interesēm Briselē. Un labi, ka visu laiku mekl;e un uztur kopīgu valodu ar Lietuvu, Igauniju, ar;i Poliju un Ungāriju. Visus kopā tur dzirdēs un ievēros daudz labāk, nekā katru pa vienam.

Pievienot komentāru