Laukos
Politika

Baltijas lauksaimniekiem protestā par godīgiem tiešmaksājumiem pievienosies arī čehu, poļu un slovāku zemnieki0

Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki ceturtdien, 13.decembrī, Briselē piedalīsies kopumā divās protesta akcijās par godīgiem tiešmaksājumiem, no kurām otrajā Baltijas valstu zemniekiem pievienosies arī Čehijas, Polijas un Slovākijas lauksaimnieki, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē (LOSP).

Pirmā protesta akcija notiks no plkst.10 līdz 13, bet pēc plkst.13 sāksies otrā protesta akcija, kurā Baltijas valstu lauksaimniekiem pievienosies arī zemnieki no Čehijas, Polijas un Slovākijas, kuri arīdzan plāno pastāvēt par godīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Protesta akcijā pievienosies arī Eiropas Piena padome (EPP).

LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis aģentūrai LETA teica, ka Latvijas lauksaimnieki protestā pastāvēs uz to, lai Baltijas valstis daudzgadu finanšu periodam no 2021. līdz 2027.gadam sasniegtu ES vidējo tiešmaksājumu līmeni. Pašreizējā situācijā 2020.gadā Latvijas tiešmaksājumu līmenis būs vien 68% no ES vidējā līmeņa, lai gan Eiropadomes 2013.gada secinājumos tika pieņemts lēmums, ka neviena dalībvalsts nesaņems mazāk par 75% no ES vidējā līmeņa jeb 196 eiro par hektāru. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums periodam no 2021. līdz 2027.gadam paredz, ka Latvija saņems 77% no ES vidējā līmeņa jeb 202 eiro par hektāru.

Tāpat LOSP norādīja, ka ES Kopējai lauksaimniecības politikai nākamajā plānošanas periodā ir jānodrošina spēcīgs ES finansējums. Latvija neatbalsta EK piedāvāto Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma samazinājumu. LOSP atgādināja, ka salīdzinājumā ar finanšu periodu no 2014. līdz 2020.gadam ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums periodā no 2021. līdz 2027.gadam samazināsies par 5%, lai gan izaicinājumi un sabiedrības prasības pret lauksaimniekiem pieaug.

Latvijas lauksaimnieki neatbalsta arī lauku attīstības finansējuma samazinājumu, un uzskata, ka Latvijas lauku attīstības finansējums ir jāsaglabā 2014. līdz 2020.gada apmērā. Tikmēr EK periodā no 2021.-2027.gadam paredz lauku attīstības finansējuma samazinājumu par 15,3%, lai gan jau šajā periodā – no 2014. līdz 2020.gadam – Latvijai nepamatoti tika samazināts lauku attīstības finansējums par 8,1%.

Protesta akcijas notiks laikā, kad Eiropadomē gaidāma ES valstu un to valdību vadītāju, kā arī EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera un ES augstākās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni tikšanās, lai apspriestu ES budžeta jautājumu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka triju Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji pēc protesta akcijas tiksies ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski un ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru no Lietuvas Vīteni Andrjukaiti. Tāpat Baltijas lauksaimnieki sarunai par ES ilgtermiņa budžetu, kas aptver 2021.-2027.gada periodu, uzrunājuši ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana biroju.

“Baltijas lauksaimniekiem vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par godīgiem tiešajiem maksājumiem starp ES dalībvalstīm. Diemžēl jaunajā ES Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājumā 2021.-2027 periodam nav redzamas būtiskas izmaiņas un Baltijas lauksaimnieki turpinās saņemt tikai ap 75% no ES vidējā maksājuma. Ņemot vērā, ka visas ES dalībvalstis konkurē vienā tirgū un prasības lauksaimniecības produktu ražošanai ir identiskas, fakts, ka Baltijas lauksaimnieki jau trešo plānošanas periodu tiek apzināti nostādīti sliktākā situācijā, nav pieņemams. Šī iemesla dēļ kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem piedalīsimies protesta akcijā Briselē,” iepriekš uzsvēra “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Savukārt LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzina, ka Latvijas lauksaimnieki ir nostādīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļos attiecībā uz tiešmaksājumiem, un Latvija neatbalsta EK piedāvāto ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma samazinājumu, pastāvot uz to, ka ES Kopējā lauksaimniecības politikā nākamajā periodā ir jānodrošina spēcīgs ES finansējums.

Tāpat ziņots, ka EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam par 15% nozīmē, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. ZM iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

LA.lv