Bio, Tirgošana

Kur aug tavs kāposts? Biozemnieki satiek pircēju “pa tiešo”

Šķiet, nav jāpierāda, ka no lauku vistu olām cepta omlete vai biskvīts garšas ziņā pārspēj omleti, biksvītu vai jebkuru citu ēdienu, kas gatavots no olām, ko dējušas lielfermu būros iesprostotas vistas. Tāpat nav salīdzināma bioloģiski audzētu tomātu, gurķu vai jebkuru citu dārzeņu garša un kvalitāte, salīdzinot ar konvencionāli audzētajiem dārzeņiem. «Tā ir manas bērnības garša!» ne viens vien ir izsaucies, ēdot no laukiem atvestus, ar dabiskām metodēm audzētus tomātus, kas aizdarīti ar krējumu.

Vēlme ēst garšīgu ēdienu ir pirmais stimuls, kāpēc meklējam bioloģiskos produktus. Pēc tam pievienojas izpratne, ka tie ir veselīgi, daudzām uzturvielām bagātāki nekā konvencionālie produkti, audzēti, izmantojot cilvēkam un videi draudzīgas metodes. Un ne mazāk svarīgs ir faktors, ka, pērkot bioloģiskajās zemnieku saimniecībās izaudzēto un nelielajās ražotnēs pārstrādāto, mēs atbalstām vietējos zemniekus un ražotājus, tātad arī valsts ekonomiku.

Audzētājam jāsatiekas ar pircēju

Tikpat svarīgi, kā izaudzēt un pārstrādāt bioloģisko pārtiku, ir atrast tai pircēju un pircējam – audzētājus. Šā procesa veicināšanā pirms vairākiem gadiem aktīvi iesaistījās arī ekoveikals “Dabas dobe”, aicinot pilsētniekus nenīkt virtuālajās fermās (tolaik populāra izklaide internetā. – Aut.), bet iestādīt kartupeli kārtīgā bioloģiskajā saimniecībā. “Zemniekam ir daudz vieglāk strādāt, ja viņš zina, cik daudz dārzeņu konkrētais pircējs konkrēti nopirks, tā teikt, garantēto pieprasījumu. Tad zemnieks var lēst, cik jāsēj un jāstāda. Tas bija viens no apsvērumiem, kāpēc pirms gadiem sešiem “Dabas dobe” uzsāka akciju “Audzēsim kopā!”,” atceras Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonda komunikāciju speciāliste.

Ekoveikala mājaslapā varēja pasūtīt dārzeņus, par tiem iemaksājot simbolisku naudas summu, tā teikt, sēklai. Dārzeņus iestādīja un izaudzēja bioloģiskajā saimniecībā “Avotiņi”, kas atrodas Tirzā Gulbenes novadā. Par tiem rūpējās pieredzējusī zemniece Ligita Zvirbule, šīs saimniecības īpašniece. Rudenī, kad pienāca ražas laiks, dārzeņus varēja saņemt – pasūtīto daudzumu visu uzreiz vai pa daļām. Tiem, kas vēlējās, bija dota iespēja braukt ciemos uz “Avotiņiem”, lai uz vietas aplūkotu, kā audzē dārzeņus bioloģiskajā saimniecībā. “Gribējām stiprināt saikni starp zemniekiem un viņu izaudzētā patērētājiem. Uzzinot, cik grūts un sarežģīts ir bioloģisko dārzeņu audzēšanas process, daudziem mainās attieksme pret pārtiku. Pērkot domā līdzi, vai visu spēs patērēt, tāpēc samazinās pārtikas atkritumi,” skaidro Liene Brizga-Kalniņa.

Minētā akcija ilga vairākus gadus. Pilsētnieki visvairāk pirkuši kartupeļus, bietes, burkānus, sīpolus un ķiplokus. Tas bija pamatsortiments, ko citgad papildināja citi dārzeņi, piemēram, brokoļi, ziedkāposti un tomāti. Liene Brizga-Kalniņa pēdējos raksturo kā kultūras, kuru ražas apjomus ir grūtāk prognozēt.

Bet kāda bija pircēju ieinteresētība sadarboties ar bioloģiskajām zemnieku saimniecībām, izmantojot ekoveikala starpniecību? “Katru gadu tie bija 100 –150 cilvēku. Nelielam veikalam, kādi bijām mēs, tas ir vērā ņemams skaits. Mēs varējām dārzeņus pasūtīt nevis kilogramos, bet tonnās,” atceras Liene.

Vislielākā interese par bioloģiski audzētajiem labumiem bijusi jaunajām ģimenēm ar maziem bērniem, bet netrūka arī citu paaudžu cilvēku, kuri vēlējās no pazīstamiem zemniekiem iegadāties kvalitatīvus dārzeņus. “Otra lielākā bioloģiskā saimniecība, ar ko sadarbojāmies, bija z/s “Vizbuļi”, kas atrodas Dobeles novada Penkules pagastā. Iesaistījām arī citas,” sadarbības partnerus piemin Liene un piebilst, ka pilsētnieki tika aicināti ne vien pirkt dārzeņus no zemniekiem, bet arī iesaistīties lauku darbos – stādīt, kaplēt, ravēt. “Daudzi apciemoja šīs saimniecības, lai apskatītos, kas un kā aug, taču darbos neiesaistījās. Es negribu teikt, ka tas ir slinkums, drīzāk pilsētnieku noslogotais dzīves ritms liedz regulāri pievērsties lauku darbiem. Arī attālums ir šķērslis, ja grib pieskatīt savu burkānu vagu.”

Lienes Brizgas-Kalniņas ģimene joprojām priekšroku dod bioloģiskai pārtikai. Paši dārzeņus pagaidām neaudzē, tos iegādājas, izmantojot tiešo pirkšanu. Liene uzteic interneta platformu www.svaigi.lv, kur esot pieejams bagātīgs bioloģisko zemnieku saimniecību produkcijas klāsts.

Pievienot komentāru