Laukos
Gaļa un zivis

Biedrība: Latvijas zvejnieki arī šogad pilnībā apgūs nozvejas kvotas 16

Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits.. Foto: LETA

Latvijas zvejnieki arī šogad pilnībā apgūs nozvejas kvotas, prognozēja Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

“Šogad tāpat kā pērn tiks pilnībā izzvejotas gan reņģes, gan brētliņas. Nekādu problēmu ar nozvejas kvotu apguvi nav,” teica Voits.

Viņš piebilda, ka Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas janvārī atklātajā saldētavā Ventspilī tika ievietotas 4400 tonnu saldēto zivju, no kā 2100 tonnas līdz šā gada jūnija beigām jau realizētas. “Aktīvajā zvejas laikā tirgū nav tik liela pieprasījuma pēc zivīm kā vēlāk, tāpēc zvejnieki tās tobrīd ieliek saldētavā un sasaldē,” teica Voits.

Komentējot reņģu zvejas apturēšanu Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā, Voits norādīja, ka tas zvejniekus neietekmēs, jo piekrastes zvejnieki ir informēti par ierobežotajām zvejas iespējām un ar to rēķinās. Viņš atgādināja, ka, atbilstoši Zvejniecības likumam no Latvijai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apmēra reņģu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē iedala ne mazāk par 15%.

Viņš arī piebilda, ka reņģu ar stāvvadiem zveja Rīgas jūras līča piekrastes Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā, kur vēl nav apgūts tam noteiktais nozvejas limits, aktīvāk turpināsies rudenī. “Zivju kvalitātes saglabāšana siltajā laikā prasa daudz lielākus ieguldījumus, augstāku ledus patēriņu, rūpīgāku, ātrāku apstrādi. Tāpēc vasarā – jūnijā un jūlijā – zvejnieki parasti zvejo ļoti maz. Aktīvāka zveja parasti atsākas augustā. Septembra beigās, oktobrī var sākt sālīt zivis, lai tās labi uzglabātos,” teica Voits.

Jau ziņots, ka, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas limits jau ir pilnībā apgūts arī līča Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā – Engures, Mērsraga, Rojas un Dundagas novada administratīvās teritorijas piekrastē, kur apturēta tālākā stāvvadu zveja.

Zemkopības ministrijā skaidroja, ka reņģu zveju pēc nozvejas limita apgūšanas Rīgas līča piekrastes attiecīgajā rajonā nepieciešams apturēt, lai nenotiktu šīs sugas pārzvejošana, kas varētu novest pie reņģu nozvejas limitu samazināšanas Rīgas jūras līcī turpmākajos gados. Šādā gadījumā negatīvi tiktu ietekmēti pilnīgi visi zvejnieki, kuri zvejo šajos ūdeņos. Vienlaikus Zemkopības ministrijā informē, ka Rīgas jūras līča Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā apturēta tikai reņģu zveja ar stāvvadiem, bet reņģu zvejai ar tīkliem nodalītie 4% jeb 100 tonnas no kopējā piekrastei noteiktā reņģu nozvejas apjoma vēl var tikt zvejoti arī šajos ūdeņos. Tāpat zvejnieki reņģes ar stāvvadiem aktīvi var turpināt zvejot Rīgas jūras līča piekrastes Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tam noteiktais nozvejas limits.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija dibināta 2004.gadā un tās mērķi ir zivju tirdzniecības apstākļu uzlabošana organizācijas biedriem, kā arī cenu stabilizācija, piedāvājuma koncentrācijas palielināšana, nozvejas plānu un programmu izstrāde. Tāpat “Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija” palīdz biedriem iekārtu modernizācijā un darbības veikšanā, kā arī kontrolē organizācijas biedru veicamo zvejniecību, regulē organizācijas biedru nozvejas kvotas un īsteno citus zvejniekiem svarīgus pasākumus.

LA.lv