Laukos
Graudkopība

Biedrība: Lauksaimnieku zaudējumi laika apstākļu dēļ sasniedz jau 400 miljonus eiro 0

Sausums Rembates laukos. Foto: Valdis Semjonovs

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja arī pagājušajā gadā raža bija padevusies, to nebija iespējams novākt, savukārt šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnais rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri “mitrumu sen nav redzējuši”. Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Viņš atzina, ka patlaban sarunas ar Eiropas Komisiju par atbalstu Latvijas lauksaimniekiem turpinās. Tāpat nozares pārstāvji vērtē, kā pārstrukturēt finanšu resursus, lai veiksmīgi sagaidītu nākamā gada ražu. “Zemnieku saeima” ir runājusi arī ar pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm. “Līdz šim šajā jautājumā nav izdevies atrast kompromisu. Tuvākajā laikā “Zemnieku saeima” plāno tikties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdi, lai jautājumu izdiskutētu,” sacīja Lazdiņš, norādot, ka rit arī sarunas par bezdarbnieku programmas atvieglojumiem lauksaimniekiem.

LPKS “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža sacīja, ka graudaugu ražas samazinājums pret pagājušo gadu pārsniedz 40%. Ziemeļkurzemē un Kurzemē ir apmēram 70% graudu ražas samazinājums. Līdzīga situācija ir arī Sēlijas pusē. Tikmēr Zemgalē situācija atšķirīga – ir vietas, kur nav bijuši nokrišņi un mitruma izteikti trūkst, bet vietām nav tik slikti.

Ruža sacīja, ka graudu cenu pieaugums nekompensē laika apstākļu radītos zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, jo ieņēmumi būs būtiski mazāki un būtiski mazāk būs arī iegūto graudu. Tikmēr lopbarības trūkst, jo lopbarības kvalitātes graudu ir daudz mazāk nekā normālā ražas gadā. Arī apdrošināšanās pret sausuma radītajiem riskiem pagaidām nav iespējama.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka jebkura klimatisko apstākļu nobīde Latvijā pasliktina lauksaimnieku iespējas ražot. Viņš atzina, ka ražas zudumi sektoram ir milzīgi, un nav izdevies iegūt plānotos ieņēmumus, tāpat ir problēmas norēķināties ar piegādātājiem, notiek sarunas ar bankām par kredītmaksājumu atvieglojumiem.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Artūrs Akmens piekrita, ka sausums arī, piemēram, Sēlijā radījis būtisku neiegūtās ražas apmēru, kamēr rudens neļāva apsēt laukos, un no apsētā 7-8% aizgāja bojā slapjā, mitrā laika dēļ.

“Zemnieku saeima” vadītāja vietnieks Juris Cīrulis teica, ka Latvijas zemnieki divu gadu laikā ir piedzīvojuši divas lielas pretrunīgas parādības – lietavas un sausumu. Kopumā šogad ir 50% lopbarības zaudējumu salīdzinājumā ar normālu gadu. “Mēs baidāmies, ka saimnieki varētu pieņemt lēmumu samazināt dzīvnieku skaitu pēc notikušā. Otra negatīva tendence – lopbarības cenu kāpums, kas parādās pēc šā gada rezultātiem,” sacīja Cīrulis, pieļaujot, ka dažas saimniecības var beigt savu uzņēmējdarbību vai bankrotēt.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle Edīte Strazdiņa teica, ka situācija dārzeņkopībā ir atšķirīga. Kāpostu un burkānu raža šogad ir padevusies slikta. Kartupeļu raža ir salīdzinoši laba, tikmēr cena kartupeļiem un kāpostiem Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropā. “Esam vienā no zemākajiem cenu līmeņiem, varbūt tāpēc, ka mums raža ir mazliet labāka,” viņa sacīja.

Strazdiņa atzina, ka šogad padevušās arī mazākas ziedkāpostu, kāļu un rutku ražas. Kopumā šogad ir par 40-50% mazāka dārzeņu raža nekā iepriekšējos gadus. Eiropā situācija līdzīga, un ļoti pietrūkst kartupeļu sēklas. Ja Latvijas audzētāji izvēlēsies preci no citām Eiropas valstīm, kur produkcija maksā vairāk, mazāk nodrošinātajiem iedzīvotāju slāņiem, kuri pārsvarā pārtiek no dārzeņiem, varētu būt problēmas nodrošināties ar pārtiku. Tāpat klimatisko apstākļu dēļ ražotāju cenas dārzeņiem jau šobrīd ir par 30-40% augstākas nekā pērn septembrī, un nākotnē tās tikai celsies.

“Zemnieku saeimā” atzina, ka sausuma izraisītā krīze ir pietiekoši plašā Eiropas reģionā. Eiropas Komisija seko līdzi situācijai, un oktobrī ES lauksaimniecības ministru padomē notiks sarunas par atbalstu Eiropas lauksaimniekiem, kur Latviju pārstāvēs arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Pozitīvi vērtējams, ka lauksaimniekiem ir piemērotas zināmas atkāpes saistībā ar zaļināšanas prasību izpildi.

“Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka Somijas valdība nolēmusi atbalstīt savus lauksaimniekus, piešķirot tiem 90 miljonu eiro nacionālo atbalstu. Līdzīgi rīkojusies Zviedrija, lemjot par nacionālo atbalstu 120 miljonu eiro apmērā. Igaunijā ir paredzēts atbalsts lētu kredītresursu veidā lauksaimniekiem.

“Šīs situācija ir sausumu ir liela, kopēja Eiropas problēma. Sausumam būs plašas sekas,” atzina Dzelzkalēja-Burmistre, norādot, ka Eiropā tuvāko mēnešu laikā prognozējama dzīvnieku labturības problēma lopbarības trūkuma dēļ. Daļā Eiropas valstu būs jākauj lopi, un jau ir izveidojušās rindas uz kautuvēm divu mēnešu garumā. Radīsies gaļas pārprodukcija un tas ietekmēs gaļas cenas, tāpēc tuvākajos mēnešos paredzama krīze arī gaļas tirgū. Viņa teica, ka Latvijas lauksaimnieki ir vērsušies EK ar prasību pēc atbalsta, taču konkrēta atbilde līdz šim nav dota.

LA.lv