Latvijā, Politika

Bioekonomikas stratēģija vēl krustcelēs

Bioekonomikas stratēģijas izstrādē galvenais izaicinājums ir iezīmēt prioritātes sasaistē ar citām politikas jomām un nozarēm, tikmēr pati stratēģija tradicionālās nozarēs ir jābalsta uz zemes izmantošanas uzlabošanu, pārliecināta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere.

Viņa atgādināja, ka Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar LLU izstrādā valsts bioekonomikas stratēģiju. Dokumenta plānošanas un sagatavošanas fāzē, kurā jānosaka bioekonomikas stratēģijas prioritārās jomas un darbības, uz diskusiju bija aicināti arī nozaru pārstāvji un zinātnieki.

“Bioekonomikas stratēģija, it sevišķi tradicionālās nozarēs, ir jābalsta uz zemes izmantošanas uzlabošanu. Tas ir iespējams divos veidos – pirmkārt, izmantojot esošās platības lauksaimniecībā un mežsaimniecībā efektīvāk nekā tas bijis līdz šim. Otrkārt, mēs redzam iespēju auglīgās neapsaimniekojamās zemes izmantot lauksaimniecībā, kā arī vairāk izmantot nabadzīgākās zemes mežsaimniecībā,” teica Pilvere. Viņa piebilda, ka bioekonomikas stratēģija lielā mērā ir saistīta ar zemes izmantošanas politiku.

Pilvere pastāstīja, ka patlaban ir sagatavots trešais bioekonomikas stratēģijas melnraksts, kuru ZM ir nosūtījusi uzņēmēju organizācijām un citām iesaistītajām pusēm un saņēmusi no ministrijām komentārus. Deviņi komentāri ir saņemti no Pārresoru koordinācijas centra (PKC), 25 komentāri – no Ekonomikas ministrijas (EM), 107 komentāri no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), trīs komentāri no Satiksmes ministrijas, kā arī viens komentārs no Finanšu ministrijas.

Tāpat saņemti komentāri no biedrības “Linu un kaņepju pārstrādes klasteris”, biedrības “Latvijas lauku forums” un uzņēmuma “Repharm”.

Savukārt šodien plānota diskusija ar PKC bioekonomikas stratēģijas kontekstā, bet 1.jūnijā iecerēta diskusija ar VARAM par to, kā uzlabot lauksaimniecībā neizmantotās zemes potenciālu un sasaistīt bioekonomiku ar VARAM pārvaldībā esošajām nozarēm, kas saistītas ar klimata, vides, bioloģiskās daudzveidības politiku, aprites ekonomiku.

Tāpat drīzumā plānota diskusija ar Ekonomikas ministriju galvenokārt par valsts ekonomikas un tautsaimniecības attīstību. Iecerēts pārrunāt, kā sasaistīt bioekonomiku ar pārējām tradicionālajām nozarēm, piemēram, rūpniecību, teica Pilvere.

Lielākās diskusijas ar iesaistītajām nozarēm un zinātniekiem ir bijušas par enerģētikas jomu attīstību, kurās varētu pieprasīt bioresursu izmantošanu. “Protams, ka klimata politika uzliks savus ierobežojumus, tomēr, manuprāt, attīstības iespēju varianti ir nesamazināt ražošanu darbaspējīgajās nozarēs, kurās ir attīstības potenciāls,” teica Pilvere, piebilstot, ka ar EM plānota diskusija par biomasas, bioresursus izmantošanu nozarēs, kur tam ir potenciāls.

ZM piekrīt, ka galvenais izaicinājums patlaban ir iezīmēt prioritārās bioekonomikas attīstības sfēras sasaistē ar citām politikas jomām, kā arī ar citām nozarēm. Nav iespējams attīstīt vienu tautsaimniecības segmentu, neņemot vērā diezgan daudz ierobežojošos faktorus. Piemēram, uz meža bāzētas biomasas tālāku izmantošanu pievienotās vērtības radīšanā kavē ķīmiskās pārstrādes tūkums. Latvijā nav celulozes rūpnīcas, kurā saražoto celulozi tālāk varētu pārstrādāt.

ZM pārstāvji norādīja, ka viedās specializācijas stratēģijas izstrādē viena no prioritātēm ir uz zinībām balstīta bioekonomika. Tas nozīmē uz zināšanām balstītu resursu ražošanu, pievienotās vērtības radīšanu, zināšanu pārnesi, kam iespējams iegūt zināšanas šeit uz vietas Latvijā.

Būtiskākais bioekonomikas stratēģijas attīstībā ir atbilstoša nodokļu politika, lai būtu iespējams attīstīt uzņēmējdarbību lauku teritorijās, tāpēc jāveic izmaiņas, piemēram, pašvaldību finansēšanas modeļos.

Jau ziņots, ka ZM sadarbībā ar LLU izstrādā valsts bioekonomikas stratēģiju.

Bioekonomikas stratēģija tiek izstrādāta, lai veicinātu bioekonomikas attīstību Latvijā, nodrošinātu tādu bioresursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, kas veicinātu pārtikas un barības, enerģijas, preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu.

Pievienot komentāru