Augu aizsardzība, Dārzeņi un augļi

Biometodes augu aizsardzībai siltumnīcās

Latvijā bioloģisko augu aizsardzības metodi siltumnīcu lielsaimniecības lieto jau vairāk nekā 25 gadus, to izmanto arī daži zemnieki relatīvi nelielās siltumnīcās.

Entomofāgi pret visiem nozīmīgākajiem kaitēkļiem
Bioloģiskajā augu aizsardzībā kaitēkļu ierobežošanai tiek izmantoti to dabiskie ienaidnieki – plēsēji vai parazīti, kukaiņi vai ērces, retāk sēnes. Parasti tos visus apzīmē vienā vārdā entomofāgi. Būtiski uzsvērt, ka runa ir par kaitēkļa populācijas ierobežošanu, nevis pilnīgu iznīcināšanu. Lietojot biometodi, ļoti neliels kaitēkļu daudzums siltumnīcā mēdz saglabāties, bet tas tiek kontrolēts un nespēj izraisīt ražas vai tās kvalitātes zudumus. Ja entomofāgi apēd visus kaitēkļus, tie barības trūkuma dēļ aiziet bojā. Ja kaitēkļi siltumnīcā iekļūst no apkārtējās vides, tie var strauji izplatīties, jo entomofāgu vairs nav.

Siltumnīcā, it sevišķi paštaisītā, ir ļoti grūti veikt kvalitatīvu smidzinājumu, jo traucē augu lapas, taciņas ir šauras, smidzinātājs smags un neērts, arī karstums nepadara darbu komfortablu. Tāpēc darba darītājs parasti steidzas pabeigt smidzināšanu, visas lapas puses netiek pienācīgi apstrādātas, bet izdzīvojušie kaitēkļi iegūst rezistenci pret izmantoto ķīmisko līdzekli. Neviens ķīmiskais līdzeklis nav efektīvs pilnīgi pret visām kaitēkļa attīstības stadijām, tāpēc smidzinājumi būtu jāveic blokos, tas ir, divas vai trīs apstrādes pēc kārtas ar īsiem intervāliem. Ražojošā siltumnīcā tas nav iespējams nogaidīšanas laika dēļ. Entomofāgi strādā patstāvīgi, paši atrod savu barību arī tur, kur audzētājs pat nav iedomājies, tāpēc parasti ir efektīvāki par ķīmiskiem līdzekļiem. Tiesa, ir viens nosacījums. Lai tie būtu efektīvi, entomofāgu populācijai jābūt pietiekami lielai tieši tajā brīdī, kad kaitēkļi sāk vairoties siltumnīcā. Biometodes lietošana prasa speciālas zināšanas, pacietību, uzmanību (vērību) un regulāru darbu. Latvijā ir pieejami entomofāgi pret visiem nozīmīgākajiem kaitēkļiem siltumnīcās: tīklērcēm, baltblusiņām, trūdodiņiem, alotājmušām un tripšiem. Tos pavairo speciālajās laboratorijās un piedāvā lietošanai ērtos iepakojumos. Uz katra iepakojuma ir norādīts entomofāgu skaits, un ir iespējams precīzi aprēķināt, cik daudz entomofāgu jāizlaiž.

Novērojumi un uzskaite
Biometodes lietošana nav iespējama bez regulāras (vismaz reizi nedēļā) visu augu apskates un novērojumu dokumentēšanas. Visērtāk ir uzzīmēt siltumnīcas shēmu, norādot augu rindas, lai būtu iespējams atzīmēt kaitēkļu perēkļus un entomofāgu izlaišanas vietas. Lietojot dažādu krāsu marķierus, uz vienas shēmas var atzīmēt divu trīs novērojumu datus. Var arī katru reizi izmantot savu lapu, bet pēc tam ievadīt datus datorā, lai būtu vieglāk analizēt. Ārzemēs izstrādātas aplikācijas planšetēm un viedtālruņiem, kas palīdzētu uzskaites dokumentēšanai, tās pagaidām vēl nav pieejamas Latvijā.

Lielsaimniecībās novērojumus veic agronoms vai īpaši apmācīti cilvēki, jo svarīgi ne tikai ievērot sīku mošķu klātbūtni uz lapām, bet arī identificēt tos. Gan kaitēkļi, gan entomofāgi ir ļoti sīki, tāpēc to vērošanai ir nepieciešams palielināmais stikls, labāk ar 10x palielinājumu. Kaitēkļu un entomofāgu attēlus var atrast internetā to firmu mājaslapās, kas specializējas derīgo kukaiņu pavairošanā. Daudz vērtīgas informācijas vairākās valodās piedāvā firmas Biobest, Koppert un Syngenta Bioline (www.biobestgroup.com, www.koppert.com, www.biotech–system.com.ua).

Jāpazīst ienaidnieki un draugi
Audzētājam vispirms jāidentificē kaitēkļi, kurus vēlas ierobežot. Baltblusiņas un tīklērces vaigā pazīst visi. Grūtāk ir ar tripšiem, to ir ļoti daudz, taču ir entomofāgi, kas barojas ar vairāku sugu tripšiem. Tāpat ļoti dažādas mēdz būt laputis. Precīzi identificēt kaitēkļus palīdzēs Valsts Augu aizsardzības dienesta speciālisti. Audzētājam jāzina arī kaitēkļa sugas dzīves cikls un vides prasības, lai varētu precīzāk noteikt īsto entomofāga izlaišanas brīdi. Jāizvēlas kaitēklim, audzējamiem augiem un siltumnīcas apstākļiem piemērotākas entomofāgu sugas. Izklausās ļoti sarežģīti, bet praksē nav tik grūti. Jāsāk ar vienu kaitēkli, parasti tīklērci vai baltblusiņu, un vēlāk jāpaplašina apkarojamo sugu skaits atkarībā no vajadzības. Visi entomofāgi ir dzīvas būtnes ar savām vides prasībām un iecienītāko ēdienkarti. Parasti tie pārtiek tikai no kaitēkļiem un augus neaiztiek, lai gan dažas sugas mēdz sūkt augu sulu brīžos, kad ierastās barības trūkst. Tā mēdz darīt plēsīgā mīkstblakts makrolofuss (Macrolophus pygmaeus, syn. M.caliginosus), kas barojas ar visiem kaitēkļiem – baltblusiņām, tīklērcēm, tripšiem, laputīm un pat tauriņu kāpuriem. Lai palīgs pats nepārvērstos par kaitēkli, to piebaro ar speciālu barību. Speciālu barību lieto arī tāpēc, ka šī suga attīstās ļoti lēni un ir vajadzīgs ilgs laiks, kamēr mīkstblakts populācija kļūs tik liela, lai sekmīgi aizsargātu augus.

Viss jādara laikus
Izplatītākā iesācēju kļūda – entomofāgus izlaiž par vēlu. Parasti tāpēc, ka kaitēkli ievēro novēloti, kad tā populācija ir kļuvusi ļoti liela, vai arī tāpēc, ka nepareizi novērtēts kaitēkļa vairošanās ātrums. Vislabāk entomofāgus izlaist, tikko ievēroti pirmie kaitēkļu perēkļi. Parasti gan tas tā nenotiek. Kamēr sazinās ar entomofāgu izplatītāju un pasūta vajadzīgo sugu, kamēr to atved no ārzemēm, paiet vairākas dienas, iespējams, nedēļas, bet kaitēklis turpina baroties un vairoties. Diennakts vidējā temperatūrā 22 oC parastās tīklērces (Tetranichus urticae) populācija 12 dienu laikā spēj palielināties vairāk nekā simts reizes. Tieši tāpēc pieredzējušie biometodisti plāno entomofāgu izlaišanas grafiku un laikus pasūta nepieciešamās sugas vajadzīgajā daudzumā. Piemēram, makrolofusu mēdz izlaist siltumnīcā profilaktiski, dažkārt jau dēstu audzēšanas laikā, un piebarot ar speciālo barību līdz brīdim, kad parādīsies kaitēkļi.

Entomofāgi jāizlaiž vairākas reizes sezonā
Kaut gan entomofāgi ne tikai ēd kaitēkļus, bet vienlaikus arī paši vairojas, to populāciju palielināšanas ātrums vienmēr atpaliek no kaitēkļu vairošanās tempa. Ļoti karstā laikā mēdz būt gadījumi, kad entomofāgi nespēj apēst visus kaitēkļus un tad labie kukainīši jāizlaiž papildus. Mēdz būt arī otrādi – entomofāgi strauji apēd visus kaitēkļus un aiziet bojā, jo tiem vairs nav ko ēst. Savukārt kaitēkļi pēc kāda laika var atkal invadēt siltumnīcu un tad būs nepieciešama atkārtota entomofāgu izlaišana.

Uzglabāšana
Atšķirībā no ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem entomofāgi ir dzīvi, tāpēc tos noteiktos apstākļos ir iespējams uzglabāt ļoti īsu laiku. Dažas sugas uzglabā temperatūrā 6–8 oC, bet dažām, piemēram, A.cucumeris, nepieciešama temperatūra 15–2 oC. Šī informācija ir norādīta dzīvo organismu lietošanas instrukcijās un ir atrodama latviešu valodā gan VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv., gan arī kompānijas A.M. Ozoli mājas lapā www.amozoli.lv/dzivie–organism.

Kas jāņem vērā, sākot lietot biometodi
Sezonas sākums. Siltumnīcā jāizvieto dzeltenās un zilās līmplāksnes kaitēkļu novērošanai. Tās jānovieto tieši virs augu galotnēm un katru nedēļu (vai biežāk) jāapskata. Tāpat ļoti efektīvas ir dzeltenās līmlentes, kuras izvieto starp stabiem. Uz šīm lentēm pielīp ne tikai baltblusiņas, bet arī trūdodiņi. Jāapskata ne tikai līmplāksnes, bet arī augi, jo siltā pavasarī kaitēkļi spēj invadēt augus jau dēstu audzēšanas periodā. Augu apskates jāveic katru nedēļu, lai laikus pamanītu pirmos kaitēkļus. Svarīgi apskatīt pilnībā katru augu. Trūdodiņu bojājumi mēdz būt sakņu un sakņu kakliņa zonā, pirmās tīklērces parasti parādās uz zemākām lapām, savukārt pūkainā pļavu blakts (Lygus rugulipennis) bojā gurķu augšanas pumpuru. Audzētāji visbiežāk atceras vietas, kur iepriekšējā sezonā siltumnīcā vispirms parādījās kaitēkļi (pie durvīm vai apkures ierīču tuvumā, arī kaktos, kur mēdz augt nezāles), tās jāapskata ļoti uzmanīgi.
Iejaukšanās. Ievērojot pirmos kaitēkļus, jārīkojas ātri. Latvijā pirmie ir trūdodiņi (Bradysia spp.), šo sīko melno mušiņu mākonīšus redz visi, bet parasti nepievērš tiem uzmanību. Trūdodiņi barojas ar organisko vielu, bet to kāpuri mēdz bojāt augu saknes un sakņu kakliņa vietu, vienlaikus izplatot infekcijas. Trūdodiņu ierobežošanai izmanto plēsējērci Hypoaspis miles (tirdzniecības nosaukums Hipoaspis sistēma). To izlaiž vienu reizi 50–500 ērces/m2. Protams, sīkās ērces nevar saskaitīt, bet zinot, ka vienā litra pudelē ir 10 tūkst. ērču, var aprēķināt, ka tās saturs (vermikulīts, uz kura dzīvo plēsējērces) vienmērīgi jāizkaisa 20–200 m2 platībā uz augsnes virsmas augu tuvumā.
Parādoties pirmajām tīklērcēm, steigšus jāizlaiž perēkļos plēsējērce Fitosējuluss. To pavairo arī Latvijā SIA Ciklaneda. Izlaiž proporcijā 1 plēsējērce uz 25–50 tīklērcēm (lai tās saskaitītu, būs nepieciešama lupa) vai 4–6 plēsējērces/m2 un vēl nedaudz uz blakus augiem. Šo akarifāgu piedāvā arī uz vermikulīta, kuru labāk izbērt uz horizontāli izvietotas lapas, lai nenobirst.
Parādoties pirmajām baltblusiņām, izlaiž spožlapseni enkarsiju (Encarsia formosa tirdzniecības nosaukums Enkarsijas sistēma). Šo entomofāgu drošāk ir izlaist katru nedēļu līdz brīdim, kad lielākā daļa baltblusiņu kāpuru invadēta (to var redzēt pēc kāpuru krāsas, kaitēklim tie ir zaļi, bet, enkarsijas invadēti, kļūst melni, vēlāk no tiem izlido jaunas spož­lapsenes). Enkarsijai mēdz būt dažādas preparatīvās formas – pupāriji (kokoni) var būt pielīmēti pie kartona plāksnītes (50 vai 100 pupāriji), kas jāpakarina uz lapas, tie var būt arī sabērti konteinerā, piemēram, cilindros. Izlaišanas deva 1,5–3 līdz 33–4 pupāriji/m2.

Izlaišanas efektivitātes kontrole. Veicot iknedēļas apskates, nepieciešams novērtēt kaitēkļa un entomofāga populācijas attīstības dinamiku. Pareizi būtu saskaitīt katrā izlaišanas vietā kaitēkļu un entomofāgu daudzumu. Daudzās lielsaimniecībās tieši tā dara. Diemžēl mazākās saimniecībās, kur saimniekam mūžīgi trūkst laika, bet strādnieki nav pietiekami apmācīti, šāda saskaitīšana parasti nenotiek. Stāvokli novērtē vizuāli, proti, kļuvis labāk vai sliktāk. Tādējādi bieži tiek pieņemti kļūdaini lēmumi, lieki nopirkti (vai nenopirkti) entomofāgi.

Selektīvo AAL izvēle. Mēdz būt situācijas, kad vienlaikus ar entomofāgiem ir nepieciešams veikt smidzinājumu ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem. Tie var būt nepieciešami citu kaitēkļu ierobežošanai vai cīņai ar slimībām. Dažādi insekticīdi un akaricīdi atšķirīgi iedarbojas uz entomofāgiem. Vieni ir ļoti bīstami, citi mazāk, daži pat ir draudzīgi. Pirms lieto kādu līdzekli, ir vērts painteresēties par tā ietekmi uz konkrēto siltumnīcā izlaisto entomofāga sugu. To ir iespējams izdarīt internetā www.biobestgroup.com/en/side–effect–manual un www.koppert.com/side–effects, bet abos gadījumos jāzina entomofāga latīniskais nosaukums un augu aizsardzības līdzekļa aktīvā viela (tās var būt arī vairākas). Tā kā Latvijā augu aizsardzības līdzekļu izvēle jau tāpat ir trūcīga, pēc smidzinājuma veikšanas var nākties atkārtot entomofāgu izlaišanu. Starp ķīmisko apstrādi un entomofāgu dzīvībai drošu izlaišanu vajadzīgs vismaz divu nedēļu intervāls. Parasti pa to laiku jāveic atkārtotas apstrādes un beigu beigās sanāk, ka turpmāka entomofāgu izlaišana kļūst bezjēdzīga.

Pret lielāko daļu gurķiem un tomātiem aktuālo slimību Latvijā pieejamas izturīgas šķirnes, savukārt praktiski pret visiem nozīmīgiem kaitēkļiem ir entomofāgi. Pareizi būtu novērst slimības ar optimālā mikroklimata uzturēšanu, diemžēl koka–plēves siltumnīcās šādas iespējas vienkārši nav. Tādas ne vienmēr ir arī modernajās siltumnīcās ar krietni labāk regulējamu mikroklimatu. Arī Eiropā pašlaik ir tikai viena siltumnīcu saimniecība (tā pieder grupai Red Star), kurā izdodas izaudzēt tomātus, lietojot vienīgi bioloģisko augu aizsardzību. Tā notiek, pateicoties 5. paaudzes siltumnīcu koncepcijai UltraClima. Pārējās saimniecībās tiek lietota integrētā augu aizsardzība – pret kaitēkļiem ar biometodi iespējami ilgāku laiku, pret slimībām ar izturīgajām šķirnēm, mikroklimatu un fungicīdiem. Šāds risinājums ir pieejams gan lielajām, gan mazajām saimniecībām un ļauj iegūt augstu ražu, kā arī piedāvāt tirgū tīru preci.

Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.marta numurā

Pievienot komentāru