Agroķīmija, Tīrums

Padoms profesionālim. Bioloģiskā mēslojuma preparāti – pašu gatavoti

Latvijā nesen viesojās Itālijas lauksaimnieks Mateo Macola, kurš rādīja, kā no saimniecībā pieejamām izejvielām gatavot mēslojumus augsnes auglības un mikrobioloģiskās aktivitātes uzlabošanai.

Itālijas lektors demonstrēja trīs preparātu sagatavošanu (viņa krājumos esot vairāk nekā 80 dažādu bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamu mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļu receptes). “Tos gatavo, ņemot vērā pieejamās sastāvdaļas un cenas, kā arī jūsu zināšanas par augsni un saimniecības ražotajiem produktiem. Gūstot pieredzi, jūs spēsiet laika gaitā sagatavot jums vispiemērotākos preparātus, kas ir vajadzīgi tieši jūsu situācijai un augsnei,” semināra ievadā Mateo Macola aicināja zemniekus vērot procesus dabā un sadarboties ar to. “Šīs nav gatavas receptes, tas ir princips. Lauksaimniekiem ir jānāk kopā, jāeksperimentē un jāapmainās ar pieredzi, kādi preparāti Latvijā strādā, kādi ne, kas varbūt jādara citādi.

Mateo ikdienā ir lauksaimnieks Itālijas ziemeļaustrumos (pie Gardas ezera). Viņš audzē galvenokārt dārzeņus, kā arī graudus maizes cepšanai un olīveļļas ražošanai. Otra būtiska Mateo dzīves sastāvdaļa ir semināru un darbnīcu vadīšana zemniekiem par agroekoloģijas jautājumiem. “Tā ir ekoloģijas zināšanu pārnese lauksaimniecībā, savā darbā ņemam vērā, kā minerāli, visdažādākie mikrosistēmā sastopamie ķīmiskie elementi savā starpā reaģē un kādu iespaidu tas atstāj uz augiem. Pārzinot šīs lietas, mēs tērējam daudz mazāk naudas.” Lektors strādā arī par konsultantu saimniecībās.

Augsnes auglības atjaunošanai – tekukana
“Lai tiktu pie barības, augiem nepieciešama labvēlīgo mikroorganismu palīdzība. Mikrobu darbības iespaidā rodas organiskā viela. Visstabilākā organiskās vielas forma ir humuss, jo tā ir vieta, kur šie mikroorganismi dzīvo. Krītoties humusa jeb organiskās vielas daudzumam augsnē, samazinās arī bioloģiskā kapacitāte, tas nozīmē, ka augsnē ir mazāk mikroorganismu, un tas savukārt nozīmē, ka augiem ir mazāk pieejamu barības vielu,” ievadā sacīja Itālijas konsultants. Ja lauksaimnieks grib pabarot augus, ir divi rīcības varianti – vai nu palīdzēt mikroorganismiem, vai arī maksāt lielajām industrijām, kas ražo minerālmēslus.

Augsnes aršana, kā uzskata Mateo, ir viens no veidiem, kā būtiski tiek zaudēta organiskā viela humuss. Itālijā arvien vairāk saimniecību, tostarp bioloģiskās, izvēlas bezaršanas tehnoloģijas. Aršanas laikā aerobie mikroorganismi (tie, kuri dzīvo augsnes virskārtā un kuru izdzīvošanai nepieciešams skābeklis) nonāk apakšējā augsnes slānī, savukārt anaerobie (kam nevajag skābekli) – augsnes virskārtā. Līdz ar to gandrīz visi augsnē mītošie mikroorganismi aiziet bojā. Ieartie salmi sāk sadalīties anaerobā vidē, tur rodas dažādas gāzes, tostarp metāns, kas aizkavē augšanu. Turklāt sāk vairoties mikroorganismi, kuru augšanu zemnieks nevēlas stimulēt. “Cik daudziem no jums ir problēmas ar sēnēm sakņu kakliņos? Šīs problēmas lielākoties ir saistītas ar nelīdzsvarotām mikroorganismu populācijām augsnē vai arī pūstošu materiālu, kas atrodas zem augsnes.”
Lai atjaunotu augsnes auglību un līdz ar to tajā mītošos mikroorganismus, var izmantot preparātu tekukana – tā izgatavošanas pamatā ir masveidīga un intensīva vietējo labvēlīgo mikroorganismu pavairošana. “Var iegādāties arī tā sauktos efektīvos mikroorganismus, kas satur sešus septiņus laboratorijā pavairotus mikroorganismus, taču ar tekukana panāksim labāku un lētāku rezultātu,” piebilst Mateo. Lai pagatavotu tekukana, 200 litru mucā nepieciešamas šādas sastāvdaļas: 40 kg meža augsnes, 14 litrus melases, 2 kg maltā akmens (iežu putekļi), 80 kg kliju (kviešu, bet var izmantot arī rudzu vai citas klijas, izņemot auzas), 8–15 kg cukura vai 14 litru melases.

Vispirms ir jāiegūst izejmateriāls, tas ir, vide, kur šie mikroorganismi atrodami. Šim nolūkam vislabāk izmantot meža zemi. Jo mežs pirmatnīgāks, jo tālāk no piesārņojuma avotiem, jo labāk. “Paraugā nevajadzētu būt nekādām zaļām augu daļām. Arī sūnām ne. Mūsu uzdevums ir iegūt sava veida augsnes vēsturi – organiskās vielas dažādās sadalīšanās pakāpēs. Paraugu nevajadzētu ņemt skuju koku mežā. Šādos gadījumos pieļaujams, ka augsnes paraugam var braukt pakaļ arī uz attālāku vietu. Jo lielāka augu daudzveidība un vairāk lapu koku, jo labāk. Itālijā es dažreiz saņemu zemnieku zvanus, kuri sūdzas, ka preparāts nestrādā. Izrādās, paraugi ņemti ozolu mežos. Ozola lapās ir tanīni, ko koks izmanto aizsardzībai pret mikroorganismiem.”

Ļoti svarīga mikroorganismu grupa ir mikorizas sēnes, kas nodrošina unikālu sadarbību ar auga saknēm. “Augi pa saknēm atdod augsnei līdz pat trešajai daļai augu zaļās daļas saražoto cukuru un proteīnu, ko izmanto mikroorganismi. Apmaiņā pret augu cukuriem mikorizas sēnes izveido sakņu tīklu, kas uztver un padara augiem uztveramu fosforu, kalciju, kāliju, magniju un citus mikroelementus, pārvada ūdeni, kā arī saražo antibiotikas, kas nonāk saknēs. Mikorizas sēnes spēj paplašināt auga sakņu tīklu,” tā Mateo skaidro pēdējā laika modes kliedzienu lauksaimniecībā.

Augsnes paraugs nedrīkst būt pārāk slapjš. Saspiežot rokā, no tā nevajag pilēt ūdenim. Ideāli, ja paraugā ir arī satrunējušas koka daļas, jo tur mitinās mikroorganismi, kas palīdzēs augsnei ēst organisko vielu, piemēram, sadalīt graudaugu salmus, jebkādas augu atliekas. Ļoti svarīgs aspekts ir arī temperatūra, jo tā ir augstāka, jo lielāka ir mikroorganismu aktivitāte. Tie vairosies ātrāk, un līdzsvars būs daudz labāks.

Malto akmeni, kas satur minerālvielas, var iegūt no tēlniekiem, bruģa izgatavotājiem, kapakmeņu darbnīcās u. c. Itālijā, piemēram, zemnieki kopīgi nopirka akmeņu maļamo mašīnu, lai paši varētu ražot šos putekļus. “Ja augsnēm veikta agroķīmiskā izpēte un jūs zināt, kādu elementu pietrūkst, tad varat noskaidrot grāmatās vai internetā, kuri konkrēti ieži satur nepieciešamos elementus. Viens no vienkāršiem pamatprincipiem – jo krāsaināks akmens, jo lielāka tajā mikroelementu dažādība. Piemēram, Latvijā tas varētu būt granīts,” skaidro Mateo. Mālu neesot lietderīgi izmantot, jo tas satur galvenokārt silīciju un alumīniju.

Preparāta sagatavošanai vajadzīgs trauks, ko iespējams blīvi noslēgt, lai līdzeklim netiek klāt skābeklis. Kad visas sastāvdaļas rūpīgi sajauktas, tās liek mucā, blīvi sastampājot, un gatavo vienu mēnesi. Masai jābūt mitrai, taču tā nedrīkst būt slapja, ar kunkuļiem. “Lielās saimniecībās sastāvdaļas liekam stirpās un ar komposta maisītāju vai frēzi pārbraucam pāri un visu samaisām. Tādā veidā var ļoti ātri sagatavot,” pieredzē dalās Itālijas lauksaimnieks. Viņš arī uzsver, ka lielākā daļa mikroorganismu, ko vēlamies atrast augsnē, ir aktīvi 15–25 oC temperatūrā (iespējams, Latvijā mikroorganismu aktivitāte sākas zemākā temperatūrā). Tāpēc vislabāk mēslojuma masu nogatavināt siltā vietā, siltumnīca ir ideāla vieta. Uz preparātu nedrīkst iedarboties tieša saules gaisma.

Tekukana galvenokārt izmanto, lai atdzīvinātu augsnes auglību. “Pēc mēneša, kad masa nogatavojusies, 10 kg preparāta 200 litru mucā sajauc ar ūdeni. No šī maisījuma pēc tam gatavo 2% šķīdumu, ar ko apstrādā augus,” preparāta sagatavošanas procesu skaidro itālis. Ieteikums šķidrā preparāta gatavošanai 200 litru mucā – 5 kg nogatavināta tekukana masas, pievieno 4 l melases vai 6 kg cukura (cukura par trešdaļu vairāk nekā melases), 175 litri ūdens (tas nedrīkst saturēt hloru, jo siltāks ūdens, jo labāk mikroorganismi vairosies). Fermentācijas process atkarībā no temperatūras ilgst 5–10 dienas.

Tekukana cieto formu (ja ir laba smarža, nav pelējuma) var izmantot arī dzīvnieku imūnsistēmas uzlabošanai, jo šie mikroorganismi mīt arī dzīvnieka gremošanas sistēmā (200–250 g govij dienā, piejaucot lopbarībai, kazām, aitām, cūkām 30–50 g dienā, trušiem – 8–10 g dienā).

To var pievienot arī kūtsmēsliem, šis preparāts samazinās amonija izdalīšanos, kā arī būtiski uzlabos kūtsmēslu kvalitāti – 8 kg tekukana masas uz katrām 1–2 tonnām kūtsmēslu vai kompostējamā materiāla. “Itālijā uz katriem 2–4 m3 masas liekam 8 kg nogatavinātā preparāta. Tiesa, Latvijas apstākļos vajag noskaidrot precīzas devas,” piebilst konsultants.

Pievienot komentāru