Audzēšana, Bio

Bioloģiskā putnkopība – kur iegādāties barību cāļiem?

Jautājumi. Kur var iegādāties cāļu barību bioloģiskajām saimniecībām? Ja tādas nav, kā pareizi barot cālīšus kopš izšķilšanās brīža? Ilze Jelgavas novadā
Kuras vistu šķirnes piemērotas audzēšanai bioloģiskajos apstākļos? Daina Bauskas novadā.

Veselīga ēdināšana

Latvijā pagaidām rūpnieciski neražo cāļu barību bioloģiskajām saimniecībām, tāpēc tajās barības maisījumus kombinē no pašražotiem vai no citām saimniecībām iepir­ktiem bioloģiskiem barības līdzekļiem (graudiem, pākšaugiem).

Vistas visvairāk olu dēj 26–45 nedēļu vecumā, tāpēc šajā periodā barībā jābūt visaugstākajam kopējā proteīna līmenim un palielinātam kalcija daudzumam. Šīs vielas veido olas baltumu, dzeltenumu un čaumalu.

Pilnvērtīgā putnu barībā ir 60–70% graudu un 30–40% olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu saturošu barības līdzekļu.

– Barības sastāvā ieteicams iekļaut pēc iespējas dažādākus graudus – ne tikai maltus kviešus, bet arī miežus un auzas. Ļoti vērtīgi ir bioloģiski audzētie griķi, jo tie nodrošina pilnīgāku aminoskābju izmantojamību putnu organismā. Barībai var pievienot līdz 10% griķu. Labs proteīna avots ir pupas un zirņi, ko pievieno līdz 30% apmērā. Šādu barības maisījumu cāļiem var dot jau pirmajās dzīves dienās. Mazuļiem īpaši nepieciešams proteīns spalvu un muskuļu veidošanai, tāpēc jāpalielina pākšaugu deva, bet vēlāk to der samazināt, – saka Raunas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Jaun-ieviņas” saimnieks Uldis Rudzītis.

Barības daudzums ir atkarīgs no vecuma. Piemēram, līdz 10 dienu vecs cālis apēd aptuveni 10 g, bet pieaugusi vista – 123 g barības dienā.

Lai sarūpētu vitamīnus un minerālvielas, barībā iekļauj vitamīnus un mikroelementus saturošas piedevas. Vasarā dod arī zaļbarību, ziemā – sienu un saknes. Vērtīgākā zaļbarība ir lucerna un āboliņš. Svaigus, sasmalcinātus zaļumus no bioloģiski sertificētām pļavām, ganībām un dārziem izēdina tūlīt pēc nopļaušanas, ieberot atsevišķās silītēs.

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas speciāliste Everita Kalvāne skaidro: – Bioloģiskajā saimniecībā cāļus un dējējvistas bieži baro ar bioloģisko soju vai kukurūzu, lai nodrošinātu proteīnu. To iegādājoties, jāpieprasa bioloģiskais sertifikāts, lai pircējs būtu pārliecināts, ka produkts patiešām ir bioloģisks. Ģenētiski modificētus organismus bioloģiskajā lauksaimniecībā vai bioloģisko produktu pārstrādē nedrīkst izmantot.

Bioloģiskajā saimniecībā vismaz 20% mājputnu barības jāsaražo pašu spēkiem. Ja tas nav iespējams, barība jāiepērk no citām bioloģiskajām saimniecībām. Attiecībā uz proteīna nodrošināšanu mājputniem ir noteikta atkāpe – 12 mēnešu periodā drīkst izēdināt 5% konvencionālā saimniecībā ražotas lopbarības.

Vistu šķirnes

Bioloģisko vistu ganāmpulka izveidei var izmantot dažādu šķirņu dējējvistas un gaļas šķirnes putnus. Saimniecībā “Jaun-ieviņas” par labākajām atzītas Saseksas (gan gaļa, gan olas), Australorps (putni labi dēj olas), Marans (zināma pēc tumši brūnajām olām, kas ļoti pieprasītas Lieldienām), Leghornas (vislabākās olu dējējas), Suffolk vistas.

Zemnieku saimniecības “Gribēni” saimniece Līga Roga uzskata, ka gaļas ieguvei vislabākās šķirnes ir Jersey Giant (putnus nobaro 4,5 mēnešos), Kučinskaja Jubiļeinaja (izteikti gaļas un olu šķirnes putni), Zagor­skas Lososevaja (ātraudzīgi, 3–4 mēnešos var iegūt 1,6–1,8 kg gaļas), Pavlovas vistas (izcila gaļa). Olu ieguvei izdevīgāk audzēt Lavandas Ameraukānu un Rodailendas vistas.

UZZIŅA

• Ja dējējvistas audzē atbilstīgi biolo­ģiskās lauksaimniecības prasībām, turēšanas veidu apzīmē ar ciparu 0 un šāds marķējums ir arī olām.

• Bioloģisko saimniecību vistu olas ķīmiskā sastāva ziņā ir vērtīgākas par konvencionālajā sistēmā ražotām olām, jo tajās ir mazāk cilvēka organismam nevēlamā holesterīna, bet vairāk pārtikas produktos deficīto omegas grupas taukskābju.

• Latvijā 2015. gadā bioloģiski olas ražoja 191, bet mājputnu gaļu – 91 bioloģiskajā saimniecībā.

Ņem vērā!

• Vismaz 20% mājputnu barības jābūt ražotai pašu saimniecībā. Ja tas nav iespējams, tā jāgādā citā reģiona bioloģiskajā saimniecībā.

• Nebioloģiska augu vai dzīvnieku izcelsmes barība var būt garšvielas, garšaugi un melase, kas ražota, neizmantojot ķīmiskos šķīdinātājus.

• Bioloģiski audzētus graudus drīkst malt tikai bioloģiski sertificētās dzirnavās, tāpēc putnu barības gatavošanai jāiegādājas gan graudu malšanas dzirnavas, gan barības maisītājs.

Pievienot komentāru