Bio, Tirgošana

Bioloģiskās pārtikas pircējs kļūst aizvien izvēlīgāks, atzīst “svaigi.lv” vadītāja

Vietējā bioloģiskās pārtikas tirgū turpinās straujš pieprasījuma pieaugums, vienlaikus pastiprinoties tendencei, ka pircējs kļūst aizvien izglītotāks un izvēlīgāks, šodien notikušajā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kopsapulcē atzina veikala “svaigi.lv” saimniece Diāna Dzindule.

Šī interneta tirdzniecības vietne saved kopā bioloģisko zemnieku un pircēju. Uzņēmums sadarbojas ar 80 mazām un vidējām saimniecībām, piegādājot produktus vairāk nekā 2000 klientiem Rīgā un Pierīgā. Zemnieks nosaka savu cenu un vienreiz nedēļā uz Rīgu atved izaudzēto, savukārt pircējs pēc mājaslapā publicētā piedāvājuma izveido savu vai nopērk jau nokomplektētu pārtikas grozu. Tādējādi visai veiksmīgi tiek balansēts pieprasījums un piedāvājums.

“Cilvēki šodien ir ļoti zinoši un, ja kādam zemniekam klibo kvalitāte, pircējs domā, kā tā iet visiem un vairāk nepirks, tādēļ piegādātājam produktam jābūt vienmēr svaigam. Tomēr vēl liels darbs ieguldāms sapratnei par bioloģiskas pārtikas ieguvumiem pret tās cenu, jo patērētājs nav nobriedis maksāt par šo pārtiku vairāk nekā par tādu, kas audzēta ar industriālām metodēm,” sacīja veikala vadītāja.

Vietējie ķiploki – deficīts
Saimniece portālam la.lv arī atzina, ka patlaban ir vairākas produktu kategorijas, pēc kurām pieprasījums īpaši kāpj, tādēļ šajā biznesā sāk just piegādātāju trūkumu. “Piemēram, ziemā vienā mēnesī notirgojam ap 100 kilogramiem vietējo ķiploku, taču nu jau divus gadus to pietrūkst jau decembrī, tādēļ ļoti nelabprāt, tomēr esam spiesti raudzīties pēc importa. Tāpat trūkst bioloģisko rāceņu, kāļu, seleriju, pastinaku, topinambūru,” sacīja veikala vadītāja, norādot, ka TOP bioproduktu trijnieks gan esot nemainīgs – gaļa, olas un piena produkti.

Bioloģiskās platības aug
Pēdējo divu gadu laikā klāt nākuši ap 60 000 hektāru bioloģiski sertificētu platību, līdz ar to patlaban Latvijā bioloģiskā audzēšana notiek 238 000 hektāros. Savukārt saimniecību skaits audzis līdz 3700. Īpaši “zaļš” ir Jaunpiebalgas novads, kur 53% lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem bioloģiski apsaimniekotas platības. Kokneses novadā tie ir 42%, Vārkavas novadā – 40%, bet visvairāk bioloģisko saimniecību un bioloģiski apsaimniekotu platību ir Vidzemē, stāsta asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. “Interese par bioloģisko saimniekošanu ir neizmērojami liela un tirgus netiek tai līdzi. Agrāk bioloģisko un konvencionālo izejvielu pārstrāde gāza “vienā katlā”, taču tagad līdz patērētājam nonāk sertificēta produkcija. Pircējs gribēs bioloģisko produkciju aizvien vairāk un šeit paveras lielas iespējas, taču jāraugās, lai medus mucā neiekrīt darvas karote. Tas nozīmē, ka audzētājiem jābūt godprātīgiem ne tikai pret patērētāju, bet arī pret dabu. Bioloģiskā lauksaimniecība ir daudz vairāk nekā pesticīdu nelietošana – tas ir videi draudzīgu lauksaimniecības principu kopums, turklāt pakļauts stingrai kontrolei un uzraudzībai,” sacīja asociācijas vadītājs.

Latvijas Bioloģiskā asociācija dibināta 1995.gadā un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies tīras vides saglabātāji, bioloģiskā lauksaimniecībā strādājošie un “zaļā” dzīves veida atbalstītāji. Asociācija apvieno 16 reģionālās nodaļas, tajā reģistrēti vairāk nekā 1500 biedri.

Pievienot komentāru