Audzēšana, Bio

Bioloģiskā lauksaimniecība šogad gājusi plašumā

Šogad viena no pozitīvākajām iezīmēm nozarē bijusi bioloģisko saimniecību skaita pieaugums, kā arī uzņēmumu pievēršanās bioloģiskās produkcijas ražošanai, vērtējot aizejošo gadu, norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā.

Asociācijas šā gada lielākais lepnums bija tās biedri – bioloģiskie zemnieki un pārstrādes uzņēmumi, kuri turpina attīstīties un rāda veiksmīgas saimniekošanas pieredzi citiem. Saimniecības “Valti”, “Vizbuļi” un “Geidas” guva panākumus nozīmīgākajā lauksaimniecības nozares konkursā “Sējējs 2017”, savukārt Jura Pauloviča ģimenes saimniecība “Ķelmēni” saņēma apbalvojumu “Veselīga uztura ražotājs”.

Pozitīvas tendences vērojamas bioloģiskās pārtikas pārstrādē. Daudzi uzņēmumi uzsāk bioloģiskās pārtikas ražošanu, savukārt jau esošie bioloģiskās pārtikas ražotāji (AS „Tukuma piens”, SIA „Aloja Starkelsen” u.c.) izmanto investīciju projektu sniegtās iespējas, lai paplašinātos.
Tāpat asociācijā uzteic Lauku atbalsta dienesta operatīvo darbību, kuras rezultātā lauksaimnieki šogad daudz ātrāk spējuši saņemt atbalsta maksājumus.

Šā gada vēlais pavasaris, lietainā vasara un rudens daudzām lauksaimniecības nozarēm bija nopietnākais pārbaudījums šogad. Nenovākta raža un nesavākta lopbarība zemniekiem radīja ne vien finansiālus zaudējumus, bet arī emocionālus pārdzīvojumus. Līdz ar to nostiprinājusies asociācijas pārliecība, ka normatīvajos aktos iestrādātās obligātās prasības lauksaimniekiem, t.sk., obligātie minimālie ieņēmumi, neparedzamu laikapstākļu gadījumā nav izpildāmas. Šī situācija ir spilgts pierādījums tam, ka ieņēmumi no hektāra nav objektīvākais rādītājs, kas ļautu novērtēt bioloģiskās saimniecības darbību.

Kā gada izaicinājumu asociācijā vērtē glifosāta problēmu. Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinājumu uz pieciem gadiem pagarināt herbicīda glifosāta lietošanas atļauju. “Par spīti tam, aicināsim izstrādāt rīcības plānu, kā samazināt pesticīdu lietošanu Latvijā, aizliedzot glifosātu saturošu preparātu lietošanu skolu pagalmos, parkos, dārzos, pirms ražas novākšanas un paplašināt aizsargjoslas, kurās nedrīkst lietot pesticīdus,” norāda asociācijas pārstāve Ieva Liepniece.

Tāpat izaicinājums ir lauku ceļu katastrofālais stāvoklis, līdz ar to lauksaimnieku organizācijas tiek aicinātas aktīvi iesaistīties šī jautājuma risināšanā, mudinot valdību, nekavējieties uzsākt darbu pie lauku ceļu sakārtošanas.

Kopumā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija šogad kļuvusi stiprāka, biedru skaita ziņā kļūstot par lielāko lauksaimnieku organizāciju Latvijā. “Mūsu vidū ir gan dažus hektārus lielas bioloģiskās saimniecības, gan saimniecības, kuru platība mērāma vairākos simtos hektāru, gan arī Latvijas lielākie pārtikas ražošanas uzņēmumi. Priecājamies, ka esam tik kuplā skaitā un kopīgi varam piedalīties lauksaimniecības politikas veidošanas procesos,” teica I.Liepniece.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija ir dibināta 1995.gadā un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji, kopumā apmēram 1400 biedru.

Savukārt bioloģisko saimniecību skaits Latvijā šā gada sākumā bija ap 4088, kas ir vairāk nekā pusotru reizi lielāks pieaugums nekā 2005.gadā, kad šī nozare sāka saņemt mērķtiecīgu Eiropas Savienības atbalstu. Tolaik Latvijā bija tikai 2842 biosaimniecības. Turklāt pēdējos gados saimniecības kļūst aizvien lielākas – septiņām ir pat 1000 hektāru zemes. Tomēr tipiska ir 10-50 hektāru saimniecība, un šādu saimniecību īpatsvars no kopējā skaita ir 56%. Eiropas mērogā mums ir labs rādītājs – ja vidēji Eiropā biosaimniecības lielums ir 47 hektāri, Latvijā tie ir 63 hektāri..

Pievienot komentāru