Laukos
Graudkopība

Padoms zemniekam. Bīstama slimība – krustziežu gaišā lapu plankumainība0


Krustziežu gaišās lapu plankumainības  izraisītie lapu bojājumi.
Krustziežu gaišās lapu plankumainības izraisītie lapu bojājumi.
Autores foto.

Rietumeiropā krustziežu gaišā lapu plankumainība (Pyrenopeziza brassicae) rapšu sējumos pirmo reizi tika novērota 1988. gadā Vācijā, kad bija maiga ziema, kurai sekoja mitrs pavasaris. Šobrīd krustziežu gaišā lapu plankumainība ir nozīmīga eļļas rapšu slimība Eiropas valstīs. Slimība attīstās ziemas un vasaras rapšu sējumos, taču tās izplatība un ekonomiskā nozīmība vasaras rapšiem pagaidām ir mazāka nekā ziemas rapšu sējumos. Ražas zudumi rodas vāji attīstīto augu un bojāto pāksteņu dēļ.

Slimības izplatība Eiropā un Latvijā

Saimnieciski nozīmīgi sējumu bojājumi pārsvarā novēroti Francijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Ukrainā, Polijā, Austrālijā, Dānijā, Nīderlandē, Krievijā. Polijā stipra slimības epidēmija tika novērota 1999. un 2002. gadā. Ukrainā šī slimība ir sastopama 1–10% rapšu lauku un ir izplatīta visās Ukrainas agroklimatiskajās zonās. Lielbritānijā novērota tendence, ka laikā no 2012. līdz 2015. gadam krustziežu gaišās lapu plankumainības infekcijas izplatība palielinājās, un šobrīd tā pārsniedz krustziežu sausās puves (fomoze) izplatības līmeni. Tādā veidā slimība kļuva par ļoti nozīmīgu ziemas rapšu ražas zudumu cēloni.

Šobrīd par slimības sastopamību Latvijā ir ļoti maz informācijas. Pēdējos gados klimats mainās, ziemas kļūst mīkstākas, bet pavasaris mitrāks. Tas veicina jaunu un neparedzētu slimību rašanos un izplatīšanos Latvijā audzējamo kultūraugu sējumos. Un viena no šādām slimībām ir krustziežu gaišā lapu plankumainība, kas ir bīstama slimība, un tās izplatība Latvijā var radīt ievērojamus saimnieciskos zaudējumus rapšu sējumos. Tāpēc ir ļoti svarīgi laikus reaģēt uz pirmo slimības simptomu parādīšanos, lai nepieciešamības gadījumā efektīvi ierobežotu tās izplatību.

Zemgales reģionā 2017. un 2018. gada veģetācijas sezonā tika apsekoti ziemas rapšu ‘Pioneer’ sējumi. Kopā ar Latvijā bieži sastopamajām rapšu slimībām, tādām kā sausplankumainība (Alternaria brassicae), neīstā miltrasa (Peronospora brassicae) un krustziežu sausā puve (Leptosphaeria spp.), uz lapām tika konstatēti bojājumi ar raksturīgām gaišās lapu plankumainības pazīmēm (1. att.).

Slimības ierosinātājs un pazīmes

Gaišās lapu plankumainības ierosinātājs ir sēne Cylindrosporium concentricum Grev. (sin. Gleosporium concentricum Berk. et Br.), kas pieder Deuteromycetes klasei. Sēnes dzimumstadija, kas nosaukta par Pyrenopeziza brassicae, pieder Ascomycetes klasei, un tā tika atklāta 1978. gadā.

Patogēnam ir plašs saimnieku loks, tas inficē ne tikai rapšus, bet arī dažādus kāpost­augus un krustziežu nezāles, piemēram, ganu plikstiņu, tīruma nauduli. Slimības izplatības līmenis un attīstības pakāpe ir atkarīga no laika apstākļiem. Slimība var attīstīties plašā temperatūras diapazonā – no 4 līdz 24 °C, optimālā temperatūra – 10–15 °C. Lai augs inficētos, ir nepieciešams mitrums, kas ilgst 24–48 stundas. Karstā un sausā laikā slimība ir nomākta.

Slimības galvenā pazīme ir nelieli bāli punktēti plankumi gan lapu virspusē, gan apakšpusē. Šie bālie punkti ir apmāļi (stromas) ar konīdijām, kas, pārplēšot kutikulu, ir iznākuši lapas ārpusē. Plankumi lielākoties izveidojas starp galvenajām lapu dzīslām. Vēlāk bālganie vai bāli brūnganie līdz 2 cm lielie plankumi saplūst, ar laiku plankumi var saplīst, lapa deformējas un priekšlaikus atmirst. Saspiežot lapu, dzirdami knakšķi.

Krustziežu gaišās lapu plankumainības simptomus var sajaukt ar citu bīstamu rapšu slimību – krustziežu sauso puvi. Galvenā atšķirība starp abām slimībām ir tāda, ka uz krustziežu sausās puves bojātām lapām plankumi parasti ir apaļi un ierobežoti, uz tiem ir melni punktiņi – piknīdas, kuras var redzēt ar neapbruņotu aci.

Infekcijas sākums

Slimības ierosinātājs pārziemo uz augu atliekām, no kurām konīdijas ar vēju un lietu izplatās uz jaunajiem augiem. Ziemas rapšu sējumi inficējas jau rudenī. Nākamajā veģetācijas periodā no rudenī inficētajiem augiem slimības ierosinātājs izplatās ar konīdijām, kas izveidojušās apmāļos. Pēc gara mitruma perioda no apmāļiem atbrīvojas daudz konīdiju, kas ar lietus šļakatām un vēju pa gaisu nonāk uz citiem augiem. Sporas, nonākušas uz auga daļām, dīgst. Piecu dienu laikā 5–15 °C temperatūrā ierosinātājs iekļūst augā un veido hifas. Vēlāk uz auga parādās raksturīgie slimības simptomi.

Uz galvenā un sānu dzinumiem parādās 1–2 cm gari, izstiepti bāli līdz bāli brūngani plankumi – mizas bojājumi ar plaisājumiem. Slimībai attīstoties, tie var sasniegt pat 15 cm garumu un 2 cm platumu. Vēlas inficēšanās gadījumā simptomi parādās galvenokārt pie stublāja pamatnes. Paaugstināta mitruma apstākļos inficētajās vietās rodas apmāļi.

Uz ziedkopu aizmetņiem un pāksteņiem sākumā parādās mazi koncentriski bālgani plankumi, kas vēlāk kļūst gaiši brūngani un pakāpeniski pārklāj pāksteņus visā to garumā. Ziedpumpuri nobrūnē un neatveras, bieži nobirst. Uz pāksteņiem veidojas smilškrāsas plankumi ar tumšām malām, pāksteņi deformējas un nogatavojas priekšlaikus, no tiem daļēji izbirst sēklas. Slimība izplatās pa visu augu no apakšējām lapām līdz pat ziedkopām un pāksteņiem, tā var pārnesties no viena auga uz citu un tādā veidā izplatās pa visu lauku.

Uz augu atliekām veidojas arī sēnes dzimumstadija – augļķermeņi (apotēciji). Tie attīstās uz atmirušajām lapām un citām augu daļām augsnes virspusē, kur saglabājas līdz pavasarim. No apotēcijiem mitros apstākļos atbrīvojas asku sporas un nonāk uz jauniem rapšu augiem. Papildu infekcijas avots ir inficētās sēklas, kurās pārziemo patogēna micēlijs.

Ja ziemas rapšu sējumā tika konstatētas slimības pazīmes, ir nepieciešama fungicīdu smidzināšana. Taču slimības simptomi bieži vien rudenī grūti atrodami ilgā inkubācijas perioda starp inficēšanu un plankumu parādīšanos dēļ. Tādējādi fungicīdu lietošana rekomendēta pēc slimību attīstības prognozes.

Lai izvairītos no infekcijas izplatības, lauki ar krustziežu dārzeņiem (kāpostaugi, rāceņi, kolrābji, kāļi, redīsi un citi) nedrīkst atrasties eļļas rapšu sējuma tuvumā, jo slimības ierosinātāja konīdijas izplatās ar vēju no viena lauka uz citu.

Slimības attīstību veicina:
– paaugstināts mitrums un temperatūra 10–15 °C;
– lietus, vējains laiks;
– inficēto augu atlieku klātbūtne;
– sabiezināts sējums.

Slimības ierobežošanas pasākumi:
– augu optimāls blīvums;
– krustziežu nezāļu ierobežošana;
– slimības izturīgu šķirņu audzēšana;
– augu maiņas ievērošana;
– fungicīdu lietošana.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv