Laukos
Dārzeņi un augļi

Bīstamā zemeņu slimība antraknoze. Ierobežošana un profilakse0


Antraknozes pazīmes uz ogām – redzams, kā attīstās puve, sēnes sporām izplatoties ar ūdens pilieniem.
Antraknozes pazīmes uz ogām – redzams, kā attīstās puve, sēnes sporām izplatoties ar ūdens pilieniem.
Foto: Jūlija Vilcāne

Jūlija Vilcāne, Mg.biol., augu aptoloģe, agronome-konsultante

Kopš sākusies no Nīderlandes ievesto zemeņu stādu ēra divtūkstošā gada vidū, nozīmīgākās zemeņu slimības ir ne tikai pelēkā puve, bet dažādas sakņu puves, miltrasa un periodiski arī antraknoze. Antraknozes bojājumi šogad atsevišķos zemeņu stādījumos bija līdz pat 70–90% lieli, bojājot ne tikai ogas, bet arī pašus augus.

Antraknoze ir augu slimība, ko ierosina sēne Colletotrichum acutatum vai C. gloeosporioides. Antraknozi zemenēm sauc arī par gatavo ogu puvi, jo slimībai raksturīga pazīme, ka bojājumi izteikti parādās uz gatavoties sākušām ogām. Slimība skar dažādus augļaugus un dārzeņus. Latvijā antraknoze sastopama arī uz avenēm, krūmmellenēm, ķiršiem u. c. Zemeņu antraknoze ir nozīmīga slimība ASV, kur tās ierobežošanai izstrādātas slimības izplatības prognozēšanas sistēmas, arī Nīderlandē, Beļģijā un citās valstīs.

Šogad īpaši izteikti antraknozes bojājumi novēroti vairākās saimniecībās vairākām šķirnēm, un novēroju, ka audzētājiem šī slimība nav pazīstama un ka ir nepieciešams skaidrot atšķirības antraknozes ierobežošanā salīdzinājumā ar citām slimībām.

Pazīmes un simptomi

Antraknozes pirmās pazīmes visbiežāk tiek pamanītas uz ogām un bieži ne pirmajā ogu vākumā, bet lasot ogas otro vai trešo reizi. Tie ir lielāki vai mazāki neregulāras formas plankumi, nedaudz iegrimuši, tumši. Atšķirībā no pelēkās puves uz šiem plankumiem pūka neveidojas, bet veidojas gļotaina masa ar rozīgu, krēmīgu nokrāsu – tās ir sēnes sporas, ko tālāk izplata lietus vai laistāmā ūdens piles.

Tad, kad ogu bojājumu izplatība ir liela, parasti tiek ievērotas arī sakņu kakla puves pazīmes – krūmi viegli nāk laukā, tos pavelkot aiz lapojuma. Pārgriežot sakņu kaklu, redzams, ka šķērsgriezums ir sarkanīgs ar nekrotiskiem audiem, kas gan var būt arī citu sakņu puvju pazīmes – antraknozes gadījumā sakņu kakls izteiktāk iekrāsojas rozā toņos.

Izplatība un nozīmīgums

Antraknozes izplatība atkarīga no vairākiem faktoriem, un, tiem savstarpēji kombinējoties, var būt gan līdz pat 70–90% bojājumi ogām, gan smagākos gadījumos – arī sakņu kakla puve.

Stādi.
Primāri infekcijas jeb slimības avots ir ieņēmīgu šķirņu inficētie stādi, īpaši frigo stādi. Antraknozes ierosinātāja sēne lieliski panes sasaldēšanu, un sasaldēšana veicina sēnes sporu masveida veidošanos uz vecajām lapām. Izņemot stādus no saldētavas, uz lapu un sakņu kakla virsmas strauji attīstās sēnes sporas, kas var arī nebūt izteikti redzams process. Lietus laikā sporas ieskalojas dziļāk sakņu kaklā un veicina sakņu kakla puves attīstību.

Ziedēšanas laikā notiek pirmā inficēšanās – sevišķi, ja ziedēšanas posmā ir lietains laiks. Kamēr oga ir negatava, ar lielu skābes daudzumu, sēne nespēj attīstīties; jo gatavāka kļūst oga, jo vairāk palielinās cukura daudzums un ogas pH. Sēnes bojājums var veidoties arī uz ziedkātiņiem (attēlā), lapu kātiņiem, kauslapām un retāk lapām.


Plēves mulčas izmantošana.
Vislielākie antraknozes bojājumi parasti ir zemeņu stādījumos, kur izmantota plēves mulča. Arī šovasar Latvijā novērotie zemeņu bojājumi galvenokārt bija tur, kur izmantota plēves mulča. Lietus laikā katra lietus pilīte, kas atlec no inficētās jeb slimās auga daļas, satur sēnes sporas, kas sāk dīgt tad, kad nonākušas uz zemeņu ogas. Amerikā jau deviņdesmitajos gados veikts pētījums par to, cik tālu var izplatīties antraknozes ierosinātājsēne (att.), tas ir – līdz 80 cm tālu (jo lielāks vējš lietus laikā, jo tālāk, stiprā vējā tie var būt vairāki metri). Sēnes izplatība ir krietni mazāka augsnē stādītām zemenēm, kā arī tad, ja izmantota salmu mulča. Vai tā, kā redzams attēlā.

Virsējā laistīšana. Tas ir nozīmīgs faktors, kas veicina antraknozes izplatību stādījumā, līdzīgi kā lietus. Tas gan nav ļoti izplatīts zemeņu laistīšanas veids ražojošos stādījumos, bet izplatītāks stādaudzētavās.


Herbicīdi.
Pētījumos noskaidrots, ka glifosātu, glufosinātu, desikantu lietošana zemeņu stādījumos veicina antraknozes izplatību, jo slimību ierosinošā sēne tiek aktivizēta līdzīgi kā sasaldēšanas procesā. Zināms, ka antraknozes ierosinātājs Colletotrichum spp. var atrasties uz dažādiem augiem, arī nezālēm. Tāpēc, lietojot rindstarpās herbicīdus nezālēm lielākās attīstības stadijās, augu atliekas jāsmalcina vai jāizvāc no stādījuma. Ekonomiski pamatoti tas būtu tām šķirnēm, kas ir īpaši ieņēmīgas pret antraknozi, piemēram, ‘Asia’.

Šķirnes un to apraksti

Frigo stādi ir iecienīti to ērtās lietošanas dēļ, iespējams pasūtīt lielāku apjomu stādu no noskatītās šķirnes. Piegādātāji reti norāda pilnīgu informāciju par šķirnes slimībizturību, kā arī informācija par vienu šķirni var atšķirties, un pilnīga tā kļūst, saliekot kopā šķirņu aprakstus no vairākām stādaudzētavām.

‘Asia’ – iespējams, ieņēmīga (dažās audzētavās norāda, ka ieņēmīga) pret miltrasu un antraknozi, jutīga pret herbicīdu lietošanu, atsevišķas audzētavas norāda, ka ‘Asia’ var būt ieņēmīga pret verticilāro vīti un iespējama augļu plaisāšana lietainā laikā. Šai šķirnei miltrasas un antraknozes bojājumi novēroti vairākās saimniecībās arī Latvijā.

‘Fleurette’
– mazāk ieņēmīga pret ogu puvēm, lai arī norādīts, ka izturīga pret miltrasu; pēc AHDB izmēģinājumiem, siltumnīcās miltrasa mēdz būt jau pirmajā gadā. Informācija par antraknozi šķirnes aprakstā nav atrodama, tomēr Latvijā atsevišķos gadījumos novēroti spēcīgi antraknozes bojājumi.

‘Malling Centenary’
– var būt ieņēmīga pret īsto miltrasu un sakņu puvi, ko ierosina Phytopthora spp. ģints sēnes, audzētājiem jāveic preventīvi pasākumi šo slimību ierobežošanai. Var būt ieņēmīga arī pret Xantamonas – bakteriālo zemeņu slimību – un Pestalotiopsis – zemeņu ogu puvi, tomēr slimības pazīmes grūti atšķiramas. Ziedkāti stāvi, paceļas virs lapojuma, nepieciešama papildu aizsardzība no salnām.

‘Malwina’ – laba izturība pret verticilāro vīti, sevišķa uzmanība jāpievērš tripsim un ziedu smecerniekam vēlā ziedēšanas laika dēļ.

Lasot šķirņu aprakstus, jāpievērš uzmanība, ka antraknozes jeb gatavo ogu puves apzīmējumi angļu valodā ne vienmēr ir zinātniski korekti, tie var būt šādi: Colletotrichum, Black spot, antrachnose, ripe rot.

Slimības ierobežošana

Zemeņu stādi iegādājami no piegādātāja, kas uzņemas atbildību par to kvalitāti.

Profilaktiski lieto kādu no zemeņu stādu kodināšanas paņēmieniem, piemēram, izmantojot mikrobioloģisko fungicīdu Prestop, augšanas aktivizētājus uz augu hormonu bāzes u. c.

Ja zemenes izvēlēts audzēt uz plēves mulčas, ieņēmīgām šķirnēm var vēl klāt pa virsu salmus plānā slānī jau drīz pēc iestādīšanas – lai samazinātu lietus ietekmi uz slimības izplatību.

Fungicīdi, kas samazina antraknozes izplatību, ir Signum d.g. un Switch, šo fungicīdu smidzinājumi rūpīgi jāplāno tā, lai būtu smidzinājums gan ziedēšanas laikā (vismaz 25% ziedu atvērušies), gan arī tad, kad jau aizmetušās zaļās ogas. Switch smidzina pirms lietavām, lai aizsargātu ogas no infekcijas izplatīšanās lietus laikā.

Ja infekcija pamanīta jau tad, kad zemenes ražo, un ja izplatība ir neliela, var lietot mikrobioloģisko fungicīdu Serenade ASO, kas samazina sporu dīgtspēju, kā arī mazina infekcijas līmeni stādījumā ogu laikā. Var likt uz plēves pļauto zāli, salmus, lai mazinātu slimības izplatību vēl negatavām ogām.

Pēc ražas vākšanas jānopļauj laksti, jāsavāc tie un jālieto fungicīds, lai mazinātu augsto infekcijas līmeni pēc ražas (dīgstošās sporas).

Fungicīds, ko lietot pēc lapu nopļaušanas un to ataugšanas, nav viennozīmīgi iesakāms un būtu izvērtējams kopā ar VAAD speciālistiem, lai rīcības plāns būtu skaidrs gan zemniekam, gan VAAD inspektoriem. Viena no iespējām būtu varu saturošs fungicīds Champion, kas gan Latvijā zemenēm nav reģistrēts. Kā alternatīvu var izmantot mēslošanas līdzekļus Dentamet vai Varwin, kā arī Signum vai Switch smidzinājumu.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv