Eiropā, Politika

Bišu glābšanas vārdā Brisele tomēr aizliedz neonikotinoīdu lietošanu tīrumos

Šodien, neskatoties uz vairāku dalībvalstu pamatotiem iebildumiem, Eiropas Komisijas Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē ar 16 valstu balsojumu “par” tika aizliegta augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu – tiametoksama, imidakloprīda un klotianidīna lietošana atklāta lauka platībās. Turpmāk šos insekticīdus jeb neonikotinoīdu grupu drīkstēs izmantot tikai segtajās platībās ar nosacījumu, ka apstrādātajiem augiem jāpaliek siltumnīcā pilnu veģetācijas ciklu.

Kā norāda biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, balsojums pierādīja to, ka lauksaimniekiem izšķirošos lēmumos netiek ņemts vērā atšķirīgs, bet labi pamatots Ziemeļu valstu viedoklis.

“Aizliedzot lauka kultūrās lietot neonikotinoīdus, zāģējam zaru, uz kura paši sēžam, jo tas atstās būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Mūsu ražotājiem būs jākonkurē ar lauksaimniekiem no trešajām valstīm, kur grupas darbīgās vielas ir atļautas, tādējādi cenas ziņā importētie produkti būs lētāki. Aizliegums ietekmēs vasaras rapša audzēšanu, kartupeļu un dārzeņu audzētājus, un dekoratīvo un meža stādu audzēšanu, kas gadu gaitā sevi pierādīja kā spēcīga eksporta nozare,” norādīja biedrības pārstāve.

Tikmēr Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas augkopības eksperte Zinta Jansone atzina, ka Eiropas Komisija, aizliedzot turpmāku neonikotonoīdu lietošanu, skatās uz šo jautājumu pārāk šauri.

“Latvija savā sagatavotajā pozīcijā par minēto augu aizsardzības līdzekļu nepieciešamību bija paudusi plašu argumentāciju, kas tika balstīta uz ekonomiskiem aprēķiniem un praksē veiktiem novērojumiem attiecībā uz vasaras rapsi. Uzskatu, ka Komisijai vajadzēja ņemt vērā mūsu iebildumus un ieklausīties savas dalībvalsts viedoklī. Šodienas lēmums atstās ievērojamas, negatīvas sekas dalībvalstu iekšējā, ārējā, kā arī kopējā konkurētspējā to lauksaimniecības jomu ietvaros, kurās līdz šim aizliegtie augu aizsardzības līdzekļi tika lietoti,” teica Jansone.

Kā ziņots, jau iepriekš daļa lauksaimnieku pauduši viedokli, ka līdz ar nenonikotonoīda plašākas lietošanas aizliegumu tiktu apdraudēta Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja globālā līmenī, jo vairākus kultūraugus būtu grūtāk audzēt, kā rezultātā vietējā lauksaimniecības produkcija sadārdzināsies, un tā vietā lielākos apmēros ienāks ievestā produkcija, piemēram, no Krievijas. Tikmēr Latvijas biškopības biedrība (LBB) paudusi atbalstu EK priekšlikumam ierobežot bitēm kaitīgā neonikotinoīda lietošanu. Arī Latvijas Dabas fonda pārstāvji ir vērsušies Saeimas Eiropas lietu komisijā, aicinot atbalstīt EK piedāvāto aizliegumu.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

14 Komentāri

    1. Vircavas upē jau zivis tikko nobeigtas praksē.Un visās malās vismaz agrāk indēti grāvji, ceļi, mežmalas, pļavas, ne tikai tīrumi.Un ne tikai bites augus apputeksnē, arī mušas, tauriņi, vaboles.Diemžēl arī tīrumos dažādi dzīvnieki dzīvo, kurus regulāri indē.Dažus it kā kaitēkļus, kuri citiem barība, indējot vēl vairāk derīgos noindē.Vēl indētu pārtiku cilvēkiem grūž.

        1. Tāpēc, ka Jūs vēlaties indēt savu zemi un ēst saindētu pārtiku (jā saindētu! Lai arī kā sakāt, ka pareizi lietojot AAL, bla bla bla), nenozīmē, ka jācieš visiem pārējiem.
          Es nevēlos, lai izmirst bites un citi kukaiņi visā Latvijā, dažu tādu cilvēku dēļ, kas uzskata, ka viņu rapšu ražības u.tml. ir svarīgākas par veselīgas vides saglabāšanu. Un Jums nav tiesību to izlemt/noteikt – vajag mums bites vai nē.

          1. Ķīmijas , ko mēs miglojam , noārdās 2 – 40 dienu laikā, tāpēc graudos var atrast tikai raundapu un to pašu tādos daudzumos , kas nav pat tuvu kaitīguma slieksnim. Lai pārliecinātos – paņem maizes kukulīti un paskaties cik tur sastāvā ir pesticīdi. Viņu tur nebūs , bet būs e-vielas lielos daudzumos.

  1. un ko tie indēšanas atbalstītāji /lietotāji darīs kad bitītes vēl vairāk izudīs ?
    bez bitēm ražas nebūs pavisam ! uz kā tad tās indes laistīs ???

    vienkārši IR jāapvalda sava peļņas kāre augstāku mērķu labad !
    cilvēki jau tagad izvēlas bioloģiski audzētus produktus, un maksā , lai saudzētu veselību , lai nav vēlāk jāsponsorē farmācijas bizness.

  2. Zemgalē ir saimniecības kur 5 km rādiusā nav nevienas bites (lido lidz 2 km.) un nekas , ražas apjoms nemainās. Un par to ”peļņas kāri ” atceries kad maksāsi pieckārtēju cenu par eko-šmeko-bio pārtiku.

    1. Vai jūs arī saviem bērniem/mazbērniem grūžat mutēs savu saindēto produkciju? Vai tiešām Jūsu domāšana ir tik īstermiņā balstīta?

      Lai lietotu tīru/bioloģisku/NORMĀLU pārtiku, nepavisam nav jāizgrūž liels daudzums nauda. Var ne tikai pats izaudzēt, bet arī nopirkt par pieņemamu cenu.

  3. Bioloģiskā pārtika var būt vēl kaitīgāka par apstrādāto. Ja augi slimo vai tajos dzīvo kukaiņi, tā kļūst piesārņota ar bīstamām dabiskajām indēm, sēnēm kukaiņu izkārnījumiem.

  4. Mikotoksīni

    Tie ir mikroskopisko sēņu izdalīti toksīni. Viskaitīgākie ir pelējumsēnes Aspergillus flavus izdalītie aflatoksīni. Sēne aug galvenokārt uz riekstiem un labības graudiem siltās, mitrās vietās. Eksperimenta žurkām aflatoksīni ir radījuši aknu vēzi. Pārtikas produktos lielākais pieļaujamais aflatoksīnu daudzums ir 30 μg/ kg (Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas dati).

    Audzējus veicinošas vielas var veidot visas pelējumsēnes. Tās cilvēkā var nokļūt:
    ar pienu, ja govīm barība ir bijusi iepelējusi,
    ar maizi. Jāuzmanās no pelējuma uz maizes. Dažu dienu laikā aflatoksīni var difundēt dziļākos maizes slāņos. Tāpēc nepietiek tikai ar appelējušās vietas nogriešanu. Īpaši uzmanīgiem jābūt ar iesaiņotu sagrieztu maizi.
    ar riekstiem, graudiem, seklām. Biežāk aflatoksīni var izveidoties zemesriekstos, valriekstos, lazdu riekstos, pistācijās, mandelēs, kokosriekstos, magoņu sēklās, sezama sēklās, graudu produktos, maizē.
    ar sieru. Aflatoksīnus radošie pelējumsēņu štammi ir dabiski gatavinātos Rokforas un Kamemberas sieros, kā arī pašmāju „knapsieriņos”. Taču tiek uzskatīts, ka toksīnu daudzumi šajos sieros ir ļoti niecīgi un tiem nav praktiska nozīme.
    Aflatoksīni karstumā (vārot, cepot) nesadalās.

    Bez aflatoksīniem kancerogēni mikotoksīni ir arī steigmatocistīns, luteoskirīns, rugulosīns, citrinīns, penicilīnskābe.

    Imūnsistēmu bojājošie mikroskopisko sēņu toksīni ir aflatoksīni, ohratoksīns A, fumonisīns, gliotoksīns un trihotheceni. Nieres bojā ohratoksīns A, kam ir saistība ar Balkānu endēmiskās nefropātijas attīstību. Aknas bojā aflatoksīni.

    Iepriekš minētie mikroskopisko sēņu toksīni ir sastopami cilvēka ikdienas uzturproduktos un mājdzīvnieku barībā.

Atbilde uz Anonymous komentāru

Atcelt atbildi