Dzīvesveids, Lauku sēta

Bišu modē nāk senču stropi

– Galvenais ir pats process, nevis iegūtā medus daudzums, – saka vienkoču gatavošanas meistars Rihards Vidzickis, kura darinātajos bluķa stropos labi iejutušās bites.

Daudzi biškopji Latvijā un ārzemēs izmēģina bišu stropus, kas krasi atšķiras no populārajiem standarta namiņiem. Šādas mītnes gan vairāk domātas dravas rotāšanai, nevis nopietnai medus ražas ieguvei. Galvenais ieguvums – bitēm ir iespēja dzīvot tuvāk dabiskajiem apstākļiem savvaļā, kā tas bijis kādreiz. Ir interesanti vērot, kā lidonītes spēj pielāgoties jauniem apstākļiem, vai pratīs pārziemot, kāda šādos stropos ir varru invāzija u.c.

Līgatnē tapušā projekta galvenais mērķis nav medus ieguve. Rihards Vidzickis stāsta, ka viens no iemesliem ir tas, ka šādi stropi piederas Vienkoču parkam, jo arī darināti no viena bluķa, tātad ir vienkoči.

Parka saimniekam bišu dzīves vērošana šķiet interesanta, un var apmeklētājiem parādīt un pastāstīt, kā bitītes dzīvojušas senos laikos. Rihards veido vienkoču traukus un mīklas abras, ko apstrādā ar vasku, propolisu.

Svarīgs ir sienu biezums

Saimnieks bluķa stropus gatavo pēc seniem paraugiem, izmantojot pieredzes bagātu bitenieku izstrādātus parametrus, kuri paši aizrāvušies ar līdzīgu stropu darināšanu. Bluķu izmēri ir dažādi, jo arī senos laikos katrs saimnieks tos gatavoja atšķirīgus, turklāt no koka, kāds bija pieejams. Viens no svarīgākajiem parametriem – stropa sieniņas nedrīkst būt plānākas par 8 cm, lai nodrošinātu termoizolāciju.

Riharda veidotie stropi ir 1,8 m augsti. Resnuma ziņā – jo pamatīgāku bluķi izdodas dabūt, jo labāk. Pirmo iezāģējumu, kad veido vertikālu atveri stumbrā, var veikt ar motorzāģi. Pēc tam gan neiztikt bez roku darba. Grebt turpina ar cirvi un cērti (kapļveida cirvis) garā kātā.

Stropa augšpusē ievieto koka krustiņus, pie kuriem bites varēs stiprināt šūnas. Lai mājvieta tām labāk patiktu, augšpusē uzliek tukšus, bišu izvilktus vaska šūnu gabalus.

Priekšpusei no cita bluķa izzāģē it kā divus vākus. Tos ievieto bluķa tukšajā sānā vienu virs otra. Apakšā zem šiem bluķiem atstāj atveri, kas būs skreja. Bišu ligzda veidojas augšpusē. Medus kāres tiek vilktas uz leju.

Gabaliņu medus var dabūt, atceļot apakšējo bluķa gabalu.

Dezinficē un atrod vietu

Kad bluķim vidus izgrebts, iekšpusi apdedzina un ieziež ar dabisku antiseptiķi – propolisu spirtā, lai koksne ilgāk saglabājas, jo ķīmiju ekskluzīvam stropam nelieto, turklāt propolisa smarža bitēm patīk.

Bluķī izdedzināt dobumu ir daudz grūtāk (daži to mēģina darīt), nekā izgrebt. Taču, ja izdodas dabūt koku, kam vidus jau daļēji iztrupējis, izdedzināšana ir laba apstrādes metode. Rihards iesaka pēc trupējušo daļu izdegšanas stropa sienas rūpīgi nokasīt un ieziest ar propolisu un spirtu.

Bluķus novieto aizvējā un piesaulītē. Rūpīgi jāpārdomā, kā stabili nostiprināt šādus stropus.

Izvēlas miermīlīgas bites

Bites uz Vienkoču parku Līgatnē atvestas no Latgales. Tām jābūt rāmām un miermīlīgām, jo parkā ir daudz apmeklētāju. Bites lido savos darbos un par cilvēkiem neliekas zinis. Bišu dabu vajadzētu ņemt vērā arī tad, ja stropus izvieto dzīvojamās mājas tuvumā.

Bluķos iemitinātas pirms Jāņiem izspietojušās bites. Kad tās ielaida, laiks bija ļoti jauks. Ja stropi lidonītēm nebūtu pa prātam, tās meklētu labākas mājas, taču bites palika.

Saimes stiprināšanai pirmajā nedēļā bites baroja ar šūnu medu, masu ar karoti ieliekot pa vaļējo apakšējo atveri. Citugad to varētu nedarīt, taču šogad laika apstākļi nelutina.

Spriežot pēc tā, ka bites čakli strādā un nes ziedputekšņus, var spriest, ka ar jaunās paaudzes audzēšanu stropā viss kārtībā.

Vasaras beigās plānots stropu atvērt un apskatīties, kā sokas dzīvošana un kā savilktas šūnas.

  • Pievienot komentāru