Dzīvesveids, Lauku sēta

Ar bitēm neko īsti nevar zināt. “Mednieku” saimnieces padomi bioloģiskajā biškopībā

Šopavasar medus raža uz pusi mazāka – ēdājiem un biteniekiem bēdīgo ziņu apstiprina Zemītes puses “Mednieku” māju saimniece Biruta Apse. Ar bitēm Biruta darbojas kopš kolhozu laikiem. Biškopībai pamazām pievērsušies arī bērni. Visčaklāk dravā darbojas meita Sintija, bet rudenī, kad lielā medus ņemšana, piedalās visa ģimene.
Patlaban saimniecībā ir ap 160 saimju, papildus vēl atdaleņi un spieti. Dravošana notiek stacionārās dravās. Uz ganiem stropus neved, jo gan smagi, gan neatmaksājoties.

Pavasaris bijis smags

– Tik traki kā šopavasar nav bijis, – atceras Biruta. – Jau februārī apskatot bites, attīrot skrejas no kritušajām, konstatējām, ka saimēm katastrofāli trūkst barības. Astoņas nedēļas katrai saimei, kam vajadzēja, likām pa puskilogramam medus. – Piebarošanai un stimulēšanai pavasarī medus gabalu ievieto sadurstītā plastmasas maisiņā. Pikuci uzliek uz rāmjiem zem sedziņas.

Neraugoties uz papildu barošanu, šoziem kritušas 30 saimes. Taču ar to biškopībā jārēķinās, spriež Biruta. Vismaz 10% ir saimju ziemas atbiruma norma.

Februārī saimju siltināšanai un mitruma regulēšanai virs sedziņām zem spilvena vairākās kārtās var uzklāt avīzes. Arī šajā brīdī var konstatēt barības trūkumu saimē. Ja aizvākotas barības malējos rāmjos augšpusē vairs nav, jāsteidz piebarot.

Bitēm var izbarot gan pērnos, gan aizpērnos medus krājumus. Ja medus labi nogatavināts, pareizi glabāts un nav sācis rūgt, tas ir ēdams gadiem.

Dravnieces skaidro, ka visu laiku raugās, vai ir dējumi, vai ir laba māte, vai nav ieviesusies tranene, tad vēl var pagūt nomainīt māti, saimi glābt un spēcināt. Šovasar, kad saule pēkšņi mijas ar spēcīgām lietusgāzēm, jaunās mātes, iespējams, gāja bojā, nespējot atgriezties stropā. Ja laiks bijis slikts, var gaidīt ilgāk, līdz parādīsies pirmie dējumi, jo māte var neizlidot, lai apsēklotos.

Vēl var veidot atdaleņus. Sākuma stadijā tas var tapt no diviem tumšu peru rāmjiem (jo tumšāki, jo drīzāk šķilsies bites). Kastē ievieto peru rāmjus ar nelidojošajām bitēm. Papildus uzkrata bites no malējā rāmja, jo tur parasti mātes nav. Droši var rīkoties, ja māte atrasta. Ja rodas šaubas, vai ar atdaleni nav atņemta saimei māte (tā var gadīties, ja nav iezīmēta), pēc dažām dienām pārbauda – ja atdalenī ir svaigi dējumi, meklē rokā māti un atliek atpakaļ saimē. Atdalenim pievieno rezerves māti. Var pielikt rāmi ar glītu māšu kanniņu (jo tā vecāka, jo labāk) no labas saimes. Tad gan saimes attīstība notiks lēnāk.

Apsēm saimju ir daudz, tāpēc katrai liek tikai vienu magazīnu. Medus raža tiek vākta, pakāpeniski izņemot aizvākotos rāmjus un ievietojot tukšos, izsviestos.

Lai neatkārtotos pērn pieredzētais, kad saimes vasaras vidū mira badā, lietainā un vējainā laikā jāpārbauda, vai bitēm pietiek barības. Tas sevišķi svarīgi jaunajām saimēm, atdaleņiem, kas nespēj sagatavot pietiekami daudz rezervju.

Svarīga ir laba māte

Sintija agrāk nodarbojusies ar bišu māšu potēšanu. No labākās saimes ņem dažas dienas vecu cirmenīti, pārliek to mākslīgajā šūnā (tajā iepilina ar ūdeni mazliet atjauktu bišu māšu peru pieniņu) un ievieto māšu audzēšanas rāmī. Kad saime izveidojusi mātes kannu, to pārvieto mātes krātiņā kopā ar dažām darba bitēm. Korķītī ieliek medus un pūdercukura piciņu barībai.

Vairākus gadus tas vairs netiek darīts, jo audzēšana ir ļoti darbietilpīgs process. Saimnieces secina, ka mātes iegādāties ir daudz izdevīgāk, nekā audzēt pašām. Mazliet gan ir risks, ka var gadīties kaķis maisā.

Lai mātes vienmēr būtu pa rokai, var izmantot arī no spietošanas noskaņā esošas saimes ņemtās lielākās un glītākās māšu kanniņas. Tās kopā ar 7–10 darba bitēm un barību ievieto māšu krātiņā. Sintija bišu krātiņus satin lina audeklā un novieto siltumā uz kādas saimes sedziņas. Bitenieces novērojušas, ka arī spieta mātes var būt ļoti labas, taču tām ir spēcīgāk attīstīts spietošanas instinkts. Ar potēšanu iegūtās, mākslīgi audzētās spieto mazāk, lai gan bijis gadījums, kad itin drīz aizspietojusi pat dārgi pirktā, apsēklotā māte. Ar bitēm tomēr neko īsti nevar zināt!

Ieziemo ar savu medu

Saimniecībā dravo ar bioloģiskajām metodēm, tāpēc ziemošana ir atšķirīga. Kad magazīnu medus noņemts, ligzdas telpu ziemai gatavo šādi. Vispirms atņem rāmjus ar bišu maizi. Jāpēta rūpīgi, jo vizuāli tie izskatās tāpat kā citi rāmji, bet ir daudz smagāki par citiem. Normāla lieluma saimei atstāj 8–9 rāmjus. Ir izmēģināta arī rekomendētā metode ziemināt šaurākā ligzdā ar septiņiem rāmjiem, taču rezultāti bija sliktāki.

Papildu piebarošanai katrai saimei dod sīrupu, ko iegūst, medu atšķaidot ar ūdeni. Tas gan ir dārgi, bet saimniecībā labāk izvēlas veco metodi, nevis iegādājas speciālos sīrupus, par kuru sastāvu īstas pārliecības nav.

Biruta skaidro, ka dravu novietnēm izvēlas vietas, kur vismaz trīs kilometru rādiusā nav rapšu un citu kultūru lauku, kuros notiek intensīva lauksaimniecības darbība. Protams, bites lido arī tālāk, un kāda rapšu daļa medū tiek, bet to koncentrācija nav tik liela, lai medus šūnās kristalizētos. Neviens nevar izvairīties arī no lapu izsvīduma medus, ko ziemošanai uzskata par ļoti kaitīgu, taču pieredze liecina, ka tā klātbūtne būtiski neietekmē. Bitenieces atceras tikai vienu gadu, kad kādā novietnē izsvīduma medus dēļ bitēm bija stipra caureja, rāmji un strops notraipīti. Tad arī gāja bojā vairāk saimju.

Tiem mazo dravu īpašniekiem, kuri vēlas saimniekot zaļi, bitenieces iesaka barībai ziemā dažām saimēm eksperimentam atstāt bišu vākto medu, nevis pirkt vai vārīt sīrupu. Protams, ja atkal ir tāds gads kā pērn, vajadzēs piebarot vairāk.

PADOMI

• Medu, bišu maizi un ziedputek­šņus glabā cieši aizskrūvējamā burkā.

• Īsts medus drīz vien ir blāvi dūmakains, līdz kristalizējas un kļūst ciets. To ērti glabāt plastmasas traukā, lai var paņemt vajadzīgo daudzumu.

• Pavasara medu ieteicams pirkt tūlītējai ēšanai. Tas reizēm var būt nepietiekami nogatavināts, lai glabātu visu ziemu. Pirmo medu var nobaudīt tad, kad tas pakustinot vairs nelīst kā ūdens un kad bites sākušas rāmjus aizvākot no augšpuses. Nepilnīgi aizvākoti rāmji ienesuma laikā jāizņem agri no rīta (līdz pulksten astoņiem), jo bites būs jau nogatavinājušas iepriekšējā dienā ievākto nektāru, bet nebūs paguvušas pienest klāt jaunu. Ja medus rāmji aizvākoti līdz pusei, tos var droši ņemt.

• Viens no veselīgākajiem produktiem ir bišu maize. Apses iesaka pēc medus izmešanas daļu rāmju atstāt tādus, kādi ir, – medainus. Vēsā telpā tos glabā līdz pavasarim, kad varēs pielikt bitēm saimes stimulēšanai, peru audzēšanai. Šādā gadījumā medus atliekas darbosies kā konservants. Savukārt pārējos bišu maizes rāmjus izliek bitēm iztīrīt. Kad rāmji sausi, no tiem izgriež ar maizi pildītās šūnas, ko var glabāt saldētavā. Kad pa gabaliņam izņem, šūnu vasks sabirst, un var ēst svaigu bišu maizi. Mājas kārtībā kaltēt ir pārāk sarežģīti. Ja bišu maizes vairāk, šādus gabalus var nodot pārstrādei uzņēmumiem, kas specializējušies bišu maizes sagatavošanā.

Bišu maize atšķirībā no ziedputekšņiem neizraisa alerģiju. Dodot bišu produktus bērniem pirmoreiz, to dara pamazām un vēro reakciju.

Šūnas ar bišu maizi nedrīkst glabāt istabas temperatūrā – būs klāt vaska kode. Tukšos rāmjus tur tukšos stropos, taču jāpārbauda, vai tos neatrod peles.

• Ja dravā gaidāmi ciemiņi, kuriem bail no bitēm, dravas tuvumā var izlikt lidonēm patīrīt rāmjus, no kuriem izmests medus. Aizņemtas ar salduma laizīšanu, bites neliksies ne zinis par apkārtējiem. Medainos rāmjus der izlikt arī periodā, kad maz ienesuma (slikti laika apstākļi, maz ziedu). Pat šāds medus mazumiņš var stimulēt saimes attīstību.

Cīņai pret varoatozi izvēlas pārbaudītu metodi – apdūmošanu ar skābi. Rudenī, kad nav peru, stropa korpusu pie skrejas mazliet paceļ no grīdas un uz trim minūtēm ievieto panniņu. Šīs metodes priekšrocība – pietiek ar vienu apstrādi. Iesācējiem un dažu saimju īpašniekiem bitenieces iesaka rudeņos pilināt skābeņskābes sīrupu, nevis populāro Hive Clean. Labākam rezultātam tas jādara divas reizes. Pavasaros nekādu apstrādi neveic. Saimniecībā cenšas ar skābes sīrupu apstrādāt notvertos spietus. To dara tāpēc, ka dravas tuvumā var iemaldīties arī svešs spiets. Tranu izgriešanu speciāli nepraktizē, jo tas ir darbietilpīgi – regulāri jānoceļ magazīnas, jāiejaucas ligzdā.

Dravošanai izmanto standarta stropus, taču papildina to jumta konstrukcijas. Jumtiņam uzliek saplāksni, kas apmēram sprīdi sniedzas pāri stropa malām, un apliek ar skārda loksni. Šāds jumtiņš labi pasargā stropu no mitruma, turklāt pirms ziemas nav jāliek šīfera plāksnes. Vienīgais mīnuss – stropi ir pasmagi. Bitenieces smej, ka jumtu cilāšana aizvietojot trenažieru zāles apmeklējumu no aprīļa līdz novembrim. Stropiem jābūt no netrunējuša koka, jo vecos stropos bez grūtībām iekļūst caunas.

Saimes ligzda tiek segta trijās kārtās. Pirmā ir blīva brezenta sedziņa (bites ir lielas grauzējas), tad – rupja maisa auduma sega ventilācijai, visbeidzot – stropa spilvens.

Bitenieces par pārspīlētu uzskata bišu ligzdas izcilāšanu ik pēc nedēļas. Regulārākām apskatēm tiek pakļautas tās, kurās bijušas kādas problēmas. Biruta stāsta, ka pieredzējis bitenieks aizdomīgās saimes var noteikt, gandrīz neatverot stropu. Ja saime mierīgi strādā, nes daudz ziedputekšņu, tātad māte ir, peri tiek audzēti un saimē viss kārtībā. Šādai dravošanai neizbēgamas blaknes ir spieti. Tos mazina, dravojot ar jaunām mātēm un veidojot atdaleņus.

Aktīvākajā spietu laikā bitenieces rīta pusē dežurē dravās. Bišu pievilināšanai kokos tiek iekarinātii aulīši – kastes, kuros bites labprāt salaižas. Tad tik atliek bēgles savākt.

Atdaleņiem, māšu audzēšanas saimēm paši bitenieki gatavo mazāka izmēra stropus. Tajos ir septiņi rāmji. Ja saime attīstās labi, var uzlikt arī piemērota izmēra magazīnu. Strops gatavots kā kaste, tā apakšpuse un trīs sāni izoderēti ar putuplasta loksnēm. Tās siltina labi, un nelielās saimes var ziemot. Mazās saimītes gan tiek novietotas aizvējā nojumē pie šķūņa.

Pievienot komentāru