Laukos
Politika

Briselē publicē jaunu sarakstu ar 20 augu karantīnas organismiem0


Āzijas ūsainis
Āzijas ūsainis
Foto – Somijas Pārtikas drošības dienests

Šodien Eiropas Komisija publicēja sarakstu ar 20 regulētiem karantīnas organismiem, kurus klasificē par prioritāriem karantīnas organismiem. Starp tiem ir baktērija Xylella fastidiosa, Japānas vabole, Āzijas ūsainis, kā arī citrusu zaļēšanas un citrusu melnplankumainības slimības, proti, organismi, kuru izraisītā ekonomiskā, vides un sociālā ietekme ES teritorijā jūtama vissmagāk.

Kā norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, līdz ar saraksta pieņemšanu dalībvalstīm būs jāsāk sabiedrības informēšanas kampaņas, jāveic ikgadēji apsekojumi, kā arī jāsagatavo rīcības plāni šo kaitīgo organismu izskaušanai un ārkārtas situācijām.

Atzinīgi vērtējot šā saraksta pieņemšanu, komisārs Vītenis Andrjukaitis, kura pārziņā ir veselība un pārtikas nekaitīgums, sacīja: “Saraksts palīdzēs ES un dalībvalstīm uzlabot sagatavotību un agrīnā posmā veikt darbības pret ļoti bīstamiem kaitīgiem organismiem, kas skar augus, kā arī dos ieguldījumu Eiropas zaļajā kursā, bioloģiskās daudzveidības, dabīgo ekosistēmu un ES lauksaimniecības aizsargāšanā.”

Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs, kurš atbild par Kopīgo pētniecības centru, teica: “Lai sekmīgi aizsargātu augus, vispirms ir jākonstatē, kādu kaitīgu ietekmi ekonomikai, videi un sabiedrībai rada, piemēram, Japānas vabole vai citrusu melnplankumainība. Pateicoties jaunam, Kopīgā pētniecības centra izstrādātam rādītājam, tagad varam aplēst kaitējumu, kādu šie kaitīgie organismi nodara lielākā mērogā, ieskaitot arī
dažkārt netaustāmu kaitējumu, piemēram, kaitējumu ainaviskajam un kultūras mantojumam vai bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām. Tas mums ļāvis identificēt 20 kaitīgākos organismus, kuru
izskaušanai jāvelta maksimālas pūles.”

Prioritāro kaitīgo organismu atlase balstīta uz Komisijas Kopīgā pētniecības centra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes novērtējumu, kurā tiek ņemta vērā minēto kaitīgo organismu izplatīšanās, ieviešanās iespējamība, un sekas, ko varētu radīt šie organismi. Tika ņemti vērā arī šim jautājumam sasauktās ekspertu grupas viedokļi un iedzīvotāju atsauksmes, kas tika sniegtas labāka regulējuma portālā.

Ar jauno metodiku izdevies noskaidrot, ka gadījumā, ja, piemēram, baktērija Xylella fastidiosa — kaitīgais organisms ar vislielāko ietekmi uz lauksaimniecības kultūrām un augļiem — izplatītos visā ES, ik gadu tā varētu nodarīt ražošanas zaudējumus 5,5 miljardu eiro vērtībā un ietekmēt 70% no vecu (vecāku par 30 gadiem) olīvkoku ES ražošanas vērtības.

Bet, ja visā ES izplatītos Āzijas ūsainis (Anoplophora glabripennis), tas varētu radīt tiešos zaudējumus vairāk nekā 5% apmērā no kopējās koksnes krājas attiecībā uz vairākām ES mežsaimniecībā izmantotām koku sugām — piem., melnalkšņiem, ošiem, dižskābāržiem, bērziem, gobām, kļavām vai platānām. Šo koku vērtība lēšama 24 miljardu eiro apmērā, un ekonomiskā ietekme uz augšupējo mežsaimniecības nozari varētu sasniegt 50 miljardus eiro.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem minēto regulu papildina, izveidojot prioritāro kaitīgo organismu sarakstu. Komisija šo deleģēto aktu pieņēma 2019. gada 1. augustā. Pēc tam sekoja divus mēnešus ilgs pārbaudes periods, kura laikā ne Padome, ne Parlaments neizteica iebildumus. Attiecīgi šo regulu tagad publicēs, un tā varēs stāties spēkā.

LA.lv