Laukos
Mežsaimniecība

“Bruņoti” meža stādi iekaro tirgu 0

Foto: Valdis Semjonovs

Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kokaudzētavā “Mazsili”, kurā modernākā Latvijā stādu apstrādes līnija testa režīmā sāka strādāt pērn, šogad ar alternatīvo aizsarglīdzekli “Conniflex” apstrādāti 4,8 milj. koku stādu. Lai apmierinātu pieprasījumu tirgū, kokaudzētava kāpina ražošanas jaudu.

Jāsāk nopietni rēķināt

Apstrādes automāts, kas apstrādā 240 stādu minūtē, ārpus Zviedrijas Eiropā un pasaulē ir vienīgais. Tas aplej stāda kakliņu vispirms ar līmi, tad nopūš ar smiltīm un tad nosūta to uz krāsni žāvēties. Aizsardzībai pret priežu smecernieku “Conniflex” Latvijā izmanto pirmo reizi.

Kokaudzētavas “Mazsili” vadītājs Kārlis Strazdiņš: “Nav viegli to līmi dabūt stādam līdz lejai.” Tā kā līme, stādam augot, stiepjas un saglabā elastību, šīs bruņas pasargā mazās priedītes un eglītes no smecernieka divus gadus. Liels jaunā aizsarglīdzekļa pluss ir tas, ka “Conniflex” savu iedarbību nezaudē arī vasarā, kad izlido otrā smecernieku paaudze. Tad stādījumi nav jāmiglo, kā tas bieži ir vajadzīgs, ja tos apstrādā ar ķīmiju, kuras iedarbība mēneša laikā ir beigusies. K. Strazdiņš: “Sākotnēji liekas, ka parastie stādi ir lētāki, taču jārēķinās ar papildu darba izmaksām, kas radīsies, lai jaunos kociņus pasargātu no kukaiņiem. Turklāt nevar jau zināt, cik ilgi vēl nemainīsies vides prasības un tiks atļauta ķīmisko vielu lietošana mežā. Tāpēc labāk alternatīvus risinājumus meklēt laikus. Tas prasa lielus ieguldījumus, taču viss, kas iegādāts, kalpos ilgi.” Runājot par investīciju atdevi, kokaudzētavas vadītājs ir pārliecināts, ka tās noteikti atmaksāsies: “Neviens mums nedod investīcijas tikai tāpēc, ka mēs tā gribam un apgalvojam: būs labi! Ir jāveido pietiekami skaidrs naudas plūsmas plāns, kurā ir saprotams, kā tā tiks tērēta, un pats galvenais – kāda būs rentabilitāte.”

 

Latvijā tas ir kas jauns

Interese par šādi apstrādātiem stādiem ir strauji augoša. Sākumā, protams, potenciālie klienti Latvijā jautājuši – kāpēc tik dārgi un kāpēc man tas būtu vajadzīgs? Taču interese no zviedriem, ilggadējiem klientiem, kuri “Conniflex” pazīst, bijusi momentā. K. Strazdiņš: “Viņi zina, kas tas ir, un zviedriem nekas nav jāskaidro. Mūsējiem gan jāskaidro, arī savā uzņēmumā. Mūsu pamatojumā par šādu stādu iegādes izdevīgumu ir daudz aprēķinu, ko veikuši mežsaimnieki, kas zina visas nianses. Kaut vai tāda lieta – apstrādājot stādus ar “Conniflex”, vari tos stādīt ātrāk cir­smā, kas vēl smaržo pēc ciršanas atliekām, taču nav aizzēlusi. Ja nav aizzēlusi, nav jātērējas vismaz vienai kopšanai.”

Kompānija “Bergvik Skog” šogad no “Mazsiliem” jau pirkusi ar “Conniflex” apstrādātus stādus. Uzņēmumā par mežsaimniecību atbildīgais Žanis Bacāns stāsta, ka 200 000 stādu speciāli pasūtījuši stādīšanai valsts austrumu daļā – tas nozīmē, ka austrumos stādīt paredzētos stādus apstrādājuši Kurzemē un tad veduši uz Jēkabpils pusi stādīšanai. ”

Neapšaubāmi, tas bija dārgi, taču mums ir pieredze ar Zviedrijā šādi apstrādātiem stādiem un, tā kā Latvijā tas ir kaut kas jauns, tad noteikti gribam izmēģināt.

Tā kā šī vasara sausuma dēļ bija īpaša, par rezultātu vēl grūti spriest, tos redzēsim nākamajā pavasarī. Kaut kas ir arī izkritis, bet ne jau apstrādes dēļ. Nākamajā gadā to pašu atkārtosim, jo mana pieredze liecina, ka tas ir to vērts. Pavisam kopā no “LVM” kokaudzētavām gadā pērkam 2 – 2,5 milj. koku stādus.”

Grigorijs Rozentāls, meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” pārstāvis, stāsta, ka kooperatīva biedri šādi apstrādātus stādus vēl nav izmēģinājuši, taču atsauksmes dzirdētas labas. Un tieši šopirmdien viņš kopā ar Dienvidkurzemes virsmežniecības darbiniekiem bijis Īvandē apskatīt vienu hektāru lielu priežu stādījumu, kuru šovasar netipiski – otrajā, nevis pirmajā gadā pēc iestādīšanas – smecernieks nograuzis. G. Rozentāls: “Cirsma bija stāvējusi vienu gadu un tikai tad atjaunota. Pirmajā gadā pēc stādīšanas viss bijis labi, rudenī vēl apstrādājuši ar “Cervicol”, bet otrajā, kur gadījies, kur ne, smecernieks atlidojis un visu nopostījis. Tā nav raksturīga situācija, bet re, ka gadās arī tā.”

Sešos mēnešos divgadīgs stādiņš

Kārlis Strazdiņš: “Tā kā prognozes liecina, ka pieprasījums pēc apstrādātiem stādiem gan eksporta, gan vietējā tirgū būs, kāpinām apjomus, lai būtu ko apstrādāt. Reāli no izaudzētā var apstrādāt apmēram pusi – pirmās aprites priedi un egles divgadīgos ietvarstādus un nedaudz arī priedes otro apriti. Ir noteikts stādu izmērs un veids, ko var apstrādāt.”

“Iesējam siltumnīcā pirmo apriti. Paaudzējam mēnesi, vedam ārā, sējam otro apriti. Divgadīgai priedei ir pārāk garas skujas, un automāts to apstrādāt nevar. Taču neapstrādātos stādus var izmantot rudenī stādījumu papildināšanai vai arī pavasarī tur, kur smecernieka nav. Jo ne jau visur “Conniflex” ir vajadzīgs. Tas vajadzīgs tur, kur cir­sma vēl svaiga.”

Kokaudzētava ir nopirkusi vēl zemi, uz kuras ierīkos garās nakts poligonu, uz kuru no apkurinātām siltumnīcām pavasarī izved pirmo ražu. To dara maija vidū, jo maija beigās vēl mēdz būt salnas un jaunais sējenītis var nosalt. Bet garās nakts poligonā, ja gaidāma salna, stādi ir pilnībā pasargāti, jo poligonu noklāj jeb aizver ciet ar speciālu audumu.

K. Strazdiņš: “Nākamais posms – jūnija beigas, kad sāk midzināt pirmā sējuma priedītes. Vakarā, kad beidzas darbs, taisām poligonu ciet, no rīta atkal atveram vaļā. Tā dienas garums stādiem sanāk tikai astoņas stundas. Stādiņš trīs nedēļu laikā aizmieg, jo secina, ka nāk ziema – ja nepārkoksnēsies, tad nosals. Tā priedīte apstājas septiņu centimetru garumā un paliek sarkanīga kā rudenī. Bet sakne turpina augt, jo augsne nav auksta. Augšā stādiņš guļ, bet apakšā turpina augt. Pēc trīs nedēļām pārtraucam midzināšanu un dodam atkal normālu dienas garumu.”

Tas vajadzīgs tāpēc, ka priedei pirmajā gadā skujas ir ļoti mīkstas, tā ir maiga, gara, tieva. Taču, saprotot, ka ir pavasaris, priedītes veido jauno dzinumu un īsto skuju jau kā divgadīgs stādiņš. K. Strazdiņš: “Reāli sešos mēnešos izaudzējam divgadīgu stādiņu – īsāku, druknāku ar divgadīgu skuju.” Garās nakts apstrādi kokaudzētavā veic arī ar egli, jo tad, apstrādājot ar “Conniflex”, to netraumē, jo pēc apstrādes, lai līme nožūtu, uz pusstundu stādi jāievieto krāsnī 400 0C temperatūrā žāvēšanai.

Runājot par kokaudzētavas platību, kas pieaugusi, Kārlis Strazdiņš gan saka, ka tas nav rādītājs, kas atspoguļo kokaudzētavas darba intensitāti. “Vienā poligonā, kas aizņem tikai 0,3 ha, ir 1,8 milj. ietvarstādu, kamēr uz lauka iestādīti 400 000 egles stādu aizņem vienu hektāru.”

Galerijas nosaukums

Kokaudzētava “Mazsili”

“LVM” kokaudzētava “Mazsili” atrodas Talsu novada Abavas pagastā.

Gadā realizē 14 milj. koku stādu.

Audzē priedes, egles, bērzus, melnalkšņus.

Aizņem 56 ha.

Plāno izaudzēt līdz 17 milj. stādu gadā, 10 milj. apstrādājot ar “Conniflex”.

Ar “Conniflex” apstrādāts priedes vai egles stāds maksā 30 centus.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Priežu smecernieks

Priežu smecernieks ir viens no lielākajiem skuju koku stādījumu postītājiem.

Kukainim garšo priede, bet tas nesmādē arī egli.

Smecernieks atlido uz cirsmu un tālāk vairs nelido. Tālāk tas rāpo. Atrāpo līdz stādam un sāk to bojāt no sakņu kakliņa uz augšu. Nogredzeno jauno kociņu un tas ir pagalam.

Gadā kukainim ir divas paaudzes.

Mežsaimnieki saka – tur, kur bijis smecernieks, meža zvēriem vairs nav ko meklēt.

LA.lv