Laukos
Dārzeņi un augļi

Padoms zemniekam. Burkānu selekcijai un pārdošanai vajadzīga īpaša koncepcija 0

Foto – LETA

Autore: Mārīte Gailīte

Šoruden Holandes selekcijas firma Bejo organizēja starptautisko burkānu konferenci, kurā, pateicoties SIA Kurzemes sēklas, piedalījās arī vairāki mūsu audzētāji un speciālisti. Interese par konferenci bija tik liela, ka rīkotājiem nācās sadalīt 500 klausītājus divās grupās un atkārtot visas prezentācijas arī otrā dienā, lai visi varētu gan uzklausīt referentus, gan dalīties savā pieredzē ar kolēģiem.

Burkānus audzē visā pasaulē

Pēc Danielas Brainas, firmas tirgus un saziņas speciālistes, teiktā, pasaulē visvairāk burkānus audzē ASV – 78 tūkst. ha, Krievijā – 25 tūkst. ha, Japānā – 18 tūkst. ha. Eiropā vislielākās burkānu platības atrodas Polijā – 21 tūkst. ha, Vācijā – 11 tūkst. ha un Apvienotajā Karalistē – 9,5 tūkst. ha. Latvijā, pēc CSP datiem, 2016. gadā bija ap 1,5 tūkst. ha burkānu. Burkāni ir vieni no pasaulē visvairāk bioloģiski audzētiem dārzeņiem, ES valstīs tie aizņem 7139 ha (25% kopražas patērē Vācija), bet ASV – 4000 ha. Šķirnes audzēšanai izvēlas paši audzētāji, produkcijas saiņotāji (vairākās valstīs produkcijas sagatavošana pārdošanai ir atsevišķs bizness), pārstrādātāji, tās iesaka arī sēklu tirgotāji. Pastāv daudz burkānu šķirņu tipu, bet pasaulē populārākie ir: Amsterdamas (mazas, slaidas saknes, piemēram, ‘Mokum’ F1), Nantes, Flakē, Berlikum (garas, lielas, cilindriskas saknes), Šantanē, Imperatora (garas, tievas saknes, parasti izmanto griešanai ripiņās vai gabaliņos), Kuroda (ļoti līdzīga Šantenē, populāra Āzijas valstīs). Populāri ir arī krāsainie burkāni un speciālie hibrīdi saišķu preces piedāvājumam. Teju 65% visu burkānu pasaulē, ko piedāvā mazumtirdzniecībā, pieder Nantes tipam. Arī Berlikum (45%) un krāsainie (40%) burkāni lielākoties tiek pārdoti mazumtirdzniecībā. Apmēram trešā daļa visas pasaules burkānu ražas tiek eksportēta, bet Nīderlande, Izraēla un Dānija eksportē vairāk nekā 50% pašu audzēto burkānu.

Šodien vairs nepietiek vienkārši izveidot šķirni

Lai kādas šķirnes sēklas pirktu un sētu, ir nepieciešama koncepcija. Visā pasaulē patērētāji arvien lielāku interesi veltī burkānu garšai un veselības aspektiem. Ir arī svarīgi, lai produkti būtu viegli lietojami, vislabāk, jau iepriekš sagatavoti (nomizoti, sagriezti). Arvien ciešākas kļūst audzētāju attiecības ar pārstrādātājiem vai tirgotājiem; izvēloties šķirni, jāņem vērā savu pircēju vēlmes. Dārzeņu noietu arvien vairāk ietekmē sociālie tīkli. Piedāvājot receptes un stāstot par produkta rašanos, tik tiešām palielinās pieprasījums pēc noteiktiem produktiem un to pārdošanas apjomi. Arī Latvijā šo iespēju ir ievērojuši un plaši izmanto daudzi mazie audzētāji. Bioloģiskai audzēšanai, protams, jāsākas ar bioloģiski audzētām sēklām. Ne tikai idejas pēc, arī tāpēc, ka pati iespēja iegūt sēklas divgadīgam augam, audzējot to bioloģiski un sekmīgi uzglabājot ražu ziemā, norāda tieši uz šīs šķirnes un sēklas īpašu piemērotību bioloģiskai lauksaimniecībai.

Koncepcijas radīšana sākas ar tirgus virzības izpēti, galveno patēriņa tendenču noteikšanu un audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu izpēti dažādās pasaules vietās. Šķirnei jābūt piemērotai ne tikai tirgus prasībām un klimatam, bet arī attiecīgā valstī pieņemtai audzēšanas tehnoloģijai. Tikai tad, kad visa šī informācija ir ievākta, selekcionāri var sākt darbu pie šķirnes izveides. Tas prasa vairākus gadus, un visu šo laiku strāda arī konkurenti. Tirgus turpina attīstīties, un ne vienmēr tik viegli paredzēt, kādas īpašības būs pieprasītas pēc 12–15 gadiem.

Firmas Bejo speciālisti ir radījuši Cool carrot candy (foršie burkānu našķi) – veselu hibrīdu grupu, kas atšķiras ar krāsu daudzveidību un saldu garšu. Tie ir paredzēti veselīgo uzkodu piedāvājumam un ir jau ieguvuši zināmu popularitāti vairākās valstīs. Firmas uzkodu burkānu hibrīdus atšķir kraukšķīgums, patīkams aromāts un salda garša. Nebija nemaz viegli atlasīt hibrīdus, kas saglabā noteiktas garšas īpašības neatkarīgi no apstākļiem. Tāpat bija svarīgi, lai burkāniem ir pievilcīga krāsa un izskats.

Tieši savas unikālās garšas dēļ tirgū tik ilgi paliek samērā vecs hibrīds ‘Mokum’ F1. Tas ir ļoti iecienīts Skandināvijas valstīs, parasti tiek patērētas tā veselas saknes. Arī Latvijas tirgū redzam šo produktu ar nosaukumu Crispy Carrot.

Novērtējot jauno hibrīdu veselības rādītājus, laboratorijā nosaka sausnas daudzumu, sulas krāsu un daudzumu, Brix rādītāju 100 ml sulas, alfa karotīna (oranžs pigments), beta karotīna, luteīna (dzeltens pigments) un likopēna (sarkans pigments) daudzumu procentos, bet speciāli apmācītu degustatoru grupa novērtē garšu un sastāda tā saukto garšas profilu.

Cita interesanta ideja ir burkānu izmantošana veģetārajos hotdogos cīsiņu vietā. Burkānus mēdz audzēt ne tikai pārtikai, arī pārtikas krāsvielu ražošanai, šim nolūkam izmantojot hibrīdus ar violetām saknēm.

No veselas sēklas – veselīga raža

Bejo fitopatoloģijas nodaļas vadītājs Berts Kompāns pastāstīja, kā tiek nodrošināta sēklu veselība. Viss sākas jau sēklu audzēšanas un ievākšanas laikā. Burkānu ziedkopa ilgi zied un sēklas nogatavojas pakāpeniski. Ir svarīgi noteikt īsto vākšanas brīdi, kad maksimāli daudz sēklu jau ir gatavas, bet vēl nebirst. Pēc novākšanas tās izžāvē, un laboratorijā nosaka gan sēklu tīrību un 1000 sēklu masu, gan dīgtspēju, gan iespējamo infekciju klātbūtni. Firmas laboratorija ir sertificēta un katru gadu iziet auditu, tāpēc tās veiktās analīzes atzīst visā pasaulē. Svarīgākās burkānu infekcijas, kurām tiek pievērsta īpaša uzmanība, ir bakteriālā plankumainība (Xanthomonas hortorum pv.carotae) un sausplankumainība (Alternaria dauci, A.radicina). Sēklas dezinficē ar karstu ūdeni, tam ir radīta speciāla mašīna. Ir ļoti svarīgi piemeklēt tādu apstrādes ilgumu, lai neciestu dīgtspēja. Arī šos pētījumus vispirms veic laboratorijā. Protams, sēklas arī kodina. Pirms fasēšanas tiek veiktas atkārtotas analīzes, un pārdošanā nonāk tikai no infekcijām tīras sēklas. Katru gadu firma Bejo ievāc 4000 tonnas 50 sugu sēklu, no tām pārdošanā nonāk tikai 2000 tonnas, jo puse dažādu apstākļu dēļ tiek izbrāķēta.

B–Mox tehnoloģija

Kā zināms, burkānu un dažu citu sugu sēklas dīgst ilgi, it sevišķi sausā pavasarī. Lai paātrinātu sēklu uzdīgšanu, jau pirms vairākiem gadiem tika radīta iediedzēšanas metode. Speciālos apstākļos sēklas tika it kā atmodinātas, bet tā, lai ārējais sēklas apvalks paliktu vesels. Šādas sēklas var kodināt un sēt ar mehāniskām un pneimatiskām sējmašīnām. Pirms diviem gadiem firmas Bejo speciālisti spēra nākamo soli un radīja B–Mox tehnoloģiju, kas apvieno iediedzēšanu ar inovatīvo sēklu pārklājumu un vēl vairāk veicina dīgtspēju smagos apstākļos. Šīs tehnoloģijas efektivitāte vairāku gadu laikā tika pārbaudīta vairākās valstīs, tostarp Latvijā. Šādi apstrādātas sēklas straujāk un vienmērīgāk dīgst, jauni augi ātrāk attīstās un veido spēcīgākas saknes, kas palīdz augam pārvarēt likstas arī turpmāk veģetācijas laikā. Tādējādi veidojas augstāka un kvalitatīvāka raža.

Burkānu audzēšanā svarīga pareiza mēslošana

Daži mūsu dārzeņu audzētāji atceras firmas Bejo speciālistu Janu Langeraku, kurš ļoti daudz viņus mācīja un konsultēja deviņdesmito gadu beigās. Vēlāk viņš strādāja Lietuvā, Baltkrievijā un Somijā. Viņš ir cilvēks ar neizsmeļamām zināšanām par dārzeņu audzēšanu dažādos reģionos. Konferences starpbrīžos mēs apspriedām dažas burkānu veselības problēmas. Visā pasaulē pieaug nematodes radītie burkānu ražas zudumi, Latvijā atsevišķos laukos tie sasniedz 50% visai augstas (virs 100 t/ha) ražas. Izrādās, Baltkrievijas kolēģi lieto nematodes ierobežošanai līdzekli – Vydate 10 kg/ha. Latvijā šis līdzeklis nav reģistrēts, pēdējo reizi to lietoja deviņdesmito gadu vidū siltumnīcās pret nematodi un baltblusiņu. Tas ir granulēts, un to grūti iestrādāt lielā platībā pietiekami vienmērīgi. Pēc Langeraka vārdiem, cīņā ar nematodi varētu palīdzēt pareiza kalcija un magnija (Ca:Mg) attiecība mēslojumā. Protams, mēslojums pats par sevi uz nematodi neiedarbojas, toties veicina pašu burkānu veselīgumu un pretošanās spēju. Tas ir sevišķi svarīgi, audzējot burkānus skābā augsnē (piemēram, nosusinātā kūdrā).

Parasti zemnieki izvēlas pH regulēšanai vienu kaļķošanas līdzekli, vadoties pēc cenas, transporta izdevumiem un tehniskām iespējām. Ja tiem ir pieejami dolomītmilti, viņi tos arī lieto, neņemot vērā magnija daudzumu tajos. Tādējādi Ca:Mg attiecība nobīdās uz Mg pusi, proti, relatīvi magnija ir par daudz. Ja izvēlas kaļķakmens miltus, kuros magnija nav, to var iedot papildus ar magnija sulfātu vai nitrātu, tā panākot burkāniem labvēlīgāku Ca:Mg attiecību. Starp citu, Latvijā par Ca:Mg proporciju jau vairāk nekā 30 gadus runā un raksta Dr. biol. Vilnis Nollendorfs. Pēc Langeraka vārdiem, veicināt burkānu uzglabāšanas spējas palīdz kālija mēslojums, piemēram, 300 kg/ha kālija sulfāta (protams, tas ir aptuveni un deva ir atkarīga no kālija nodrošinājuma augsnē). Labus rezultātus nodrošina arī kālijmagnēzijs. Tas palīdz nostiprināt burkānu mizu, tāpēc tie mazāk inficējas un labāk uzglabājas. Latvijā silīcijs (Si) pašlaik netiek uzskatīts par augu barošanas elementu, bet baltkrievi lieto to caur lapām kopā ar mikroelementiem (Mn, B un Mo), lai veicinātu lapu veselību. Molibdēnu daudz nevajag, pietiekot ar divām vai trim reizēm veģetācijas periodā – deva 25 g Mo/ha. Mangāns (Mn) ir sevišķi svarīgs kūdrainā augsnē, tas uzlabo sakņu krāsu un veicina uzglabāšanās spējas.

Pēc Langeraka novērojumiem, zemnieki daudzās valstīs pārmēslo burkānus ar slāpekli. Lai burkāni būtu veselīgi, tiem vajadzīgas īsas lapas, kas aug vertikāli un nepieskaras zemei (tātad arī neinficējas). Pārmērīgs slāpeklis veicina lielo lapu augšanu, tāpēc burkāni vairāk slimo. Langeraks uzskata, ka burkāniem pilnīgi pietiktu ar 30–40 kg N/ha. Slāpekļa devu var viegli regulēt, vajadzības gadījumā veicot papildmēslošanu caur lapām ar karbamīdu. Protams, šīs atziņas nevajadzētu uztvert kā recepti, bet kā vielu pārdomām.

Jaunākie burkānu hibrīdi
‘Adana’ F1. Jauns agrīns Amsterdamas tipa hibrīds, izaug 95 dienas pēc uzdīgšanas. Piemērots audzēšanai uz dobēm. Paredzēts svaigam patēriņam un veselīgo uzkodu ražošanai. Ieteicamā sējas biezība – 4–7 milj. sēklu uz ha; miniatūro burkānu ražošanai – 7–9 milj. sēklu/ha.

‘Blanes’ F1. Jauns Berlikum tipa hibrīds lielo burkānu ražošanai, svaigam patēriņam, uzglabāšanai un pārstrādei. No uzdīgšanas līdz novākšanai – 115 dienas. Piemērots audzēšanai uz vagu skaustiem. Ieteicamā sējas biezība – 0,5–1 milj. sēklu/ha. Sējot ļoti agri, ieteicams apsegt ar agrotīklu, lai novērstu izziedēšanu aukstuma dēļ.

‘Nazareth’ F1. Nantes tipa hibrīds svaigam patēriņam un uzglabāšanai, audzēšanai uz dobēm un vagu skaustiem. No uzdīgšanas līdz novākšanai vidēji 110 dienas. Ieteicamā izsējas norma uz dobēm – 1,2–1,8 milj. sēklu/ha, uz vagu skaustiem – 1–1,5 milj. sēklu/ha.

‘Natuna’ F1. Jauns Nantes tipa hibrīds svaigam patēriņam un uzglabāšanai zem salmiem (Latvijā šī uzglabāšanas metode nav izplatīta). Paredzēts audzēšanai uz dobēm un vagu skaustiem. Veģetācijas periods – 120 dienas. Ieteicamā izsējas norma – 1,2–1,8 milj. sēklu/ha neatkarīgi no audzēšanas veida.

2017. gada septembra beigās Holandes selekcijas firma Bejo organizēja starptautisko burkānu konferenci, kurā, pateicoties SIA Kurzemes sēklas, piedalījās arī vairāki mūsu audzētāji un speciālisti. Interese par konferenci bija tik liela, ka rīkotājiem nācās sadalīt 500 klausītājus divās grupās un atkārtot visas prezentācijas arī otrā dienā, lai visi varētu gan uzklausīt referentus, gan dalīties savā pieredzē ar kolēģiem.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv