Bizness, Finanses

Būtu jādomā arī par apdrošināšanu pret sausumu. Komentē eksperts

Autors – Raimonds Miltiņš, “Swedbank” lauksaimniecības konsultants-eksperts

Lai lītu kā pa Jāņiem — ir daudzu saimnieku karstākā vēlme. Pamatīgu lietavu Latvijā nav bijis kopš maija sākuma. Arī Latvijas platuma grādiem tik netipisks karstums nav pieredzēts pēdējos 20 gadus. Lauksaimniecībai ilgstošais sausums ir kļuvis kritisks un atstās neatgriezenisku ietekmi būtībā uz visām Latvijas lauksaimniecības nozarēm.

Pēdējās ziņas no lauksaimniekiem diemžēl nav iepriecinošas – ilgstošais sausums ir nopietni samazinājis ražu apjomu un attiecīgi arī lauksaimniecības produktu eksporta potenciālu. Piemēram, 1/3 no Latvijā izaudzētajiem graudiem tiek patērēta vietējā tirgū, bet aptuveni 2/3 parasti tiek eksportētas. Šobrīd jau droši varam apgalvot, ka Latvijas graudu kopraža šogad būs krietni zem pēdējo 5 gadu vidējās, un ilgstošais sausums samazinās ierastos eksporta apjomus.

Lauksaimnieku nedienas sākās jau rudenī

Pamatā no sausuma visvairāk šobrīd cieš graudkopības nozare, bet tā ir tikai viena monētas puse. Pastarpināti tas ietekmēs arī piena un gaļas lopkopības nozari – zaļbarības kvalitāte un ievāktais apjoms sausuma ietekmē samazinās, atstājot iespaidu uz piena pašizmaksu un gaļas cenu. Graudu cenu pieaugums ietekmēs arī cūkkopību un putnkopību. Ja lopkopības saimniecību rīcībā nav pietiekamu barības krājumu no iepriekšējā gada, tas radīs neapskaužamu situāciju. No sausuma diemžēl cieš arī dārzkopības un augļkopības nozare. Ja vien zemnieku saimniecību rīcībā nav laistīšanas sistēmu.

Lielākais sausums turpinās Kurzemē, bet īpaši labāka situācija nav arī pārējos Latvijas novados. Graudkopības nozarei izaicinājumi sākās jau pērnā gada rudenī – laikā, kad laukos tiek sēti ziemāji. Kurzemē rudenī bija ļoti stipras lietavas tieši pēc sējas, un lielākā daļa sējumu aizgāja bojā. Diemžēl pavasarī, kad tiek sēti vasarāji, situācija atkārtojās. Tikai šoreiz sējumi necieta no pārmērīga lietus, bet pretēji – no sausuma. Zemgalē apstākļi salīdzinoši ir labāki, jo rudenī sējumi tik ļoti necieta no lietus, bet arī tur šobrīd sausuma dēļ izaicinājumu pietiek.

Vai sausums arī finansēs?

Ņemot vērā laikapstākļus, sausums būs jūtams arī saimnieku investīciju iespējās nākamos 2–3 gadus. Par nelaimi, atsevišķās saimniecībās sējumos ieguldītie līdzekļi nesīs niecīgu vai nekādu atdevi, jo rudens un pavasara laikapstākļu dēļ nebūs, ko ievākt. Tieši šobrīd būtu jāieliek jau nākamā gada investīciju pamats. Stabilāk jutīsies tās saimniecības, kuras laika gaitā ir izveidojušas uzkrājumus šādiem gadiem. Sarunās ar mūsu klientiem lauksaimniecības nozarē mēs parasti pārrunājam iespējamību, ka sliktie vai neražas gadi var būt divi, vai pat trīs pēc kārtas, kur uzkrājumi ļoti noder, un neliek saimniecībai izputēt.

Šis būtībā jau ir otrais pārbaudījumu gads – pērn lietus, bet šogad sausuma dēļ. Skaidrs, ka mūsu zemnieku kabatas nav neizmērojamas. Jau šobrīd pie mums “Swedbank” vērsušies pirmie lauksaimnieki, kuri saprot, ka nevarēs maksāt investīciju kredītu pamatsummu rudenī. Novērtējam, ka klienti nāk pie mums laicīgi, lai kopīgiem spēkiem meklētu katrai situācijai piemērotāko individuālo risinājumu, piemēram, atliekot pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam.

Neapstāties attīstībā

Zemnieku saimniecības izmanto arī apdrošināšanas pakalpojumus, lai mazinātu riskus. Polises sedz plūdu un krusas radītos zaudējumus, bet neviens apdrošinātājs nepiedāvā segt sausuma radītos zaudējumus. Šis gads parādījis, ka apdrošinātājiem, visticamāk, jādomā arī par šāda riska iekļaušanu polisēs.

Tāpat ir jāskatās, cik ilgi šādi laika apstākļi saglabājas un kādas ir iespējas kompensāciju pieprasīšanai. Ja sausums turpināsies un tiks izsludināta ārkārtas situācija, svarīgi, ka apstākļi tiek laicīgi apzināti un kopīgiem spēkiem meklēti iespējamie risinājumi – sarunas ar nozares organizācijām, pašvaldību, valdību, kā arī saviem piegādātājiem, partneriem un banku.

Pēdējos gados “Swedbank” kopējais lauksaimniecības kredītportfelis ir pieaudzis par aptuveni 40 %, kas nozīmē, ka lauksaimnieki mūs novērtē kā ļoti labu partneri finansēšanā. Vai šis gads būs tāds pats kā pagājušais vai mazāks? Prognozēju, ka interese uz investīcijām nebūs tik liela kā pagājušajā gadā, taču varētu saglabāties esošajā līmenī, jo tieši šobrīd ir virkne Eiropas garantiju programmu, kas padara aizņemšanos vienkāršāku un pievilcīgāku. Par to domāt ļauj pieredze, ka arī iepriekšējos gados, par spīti dažādajiem apstākļiem, lauksaimnieki turpināja investēt.

Tā, piemēram, 2017. gads stipro lietavu dēļ iezīmējās ar spēju pieņemt ātrus un pamatotus lēmumus saspringtā situācijā. Ātra lēmumu pieņemšana, kas nereti ir dārgāks risinājums par standarta situāciju, kopumā tomēr veicināja pozitīvu rezultātu lauksaimniecības nozarē. Lauksaimnieki laicīgi pieņēma lēmumu par savstarpēju sadarbību ražas novākšanā, kaltēšanā un transportēšanā. Tāpat arī spēja pieņemt lēmumu par sējumu apdrošināšanu un graudu cenas fiksāciju graudkopības nozarē ilgtermiņā samazinājusi riskus un veicinājusi izaugsmi.

2 Komentāri

  1. “Eksperts” laikam neatceras, ka pirms 2 gadiem ZA Vidzemē lietus nebija pusotru mēnesī, attiecīgi – arī ražas. Protams, neviens neko nekompensēja. Zemie ienākumi samazināja bezakcīzes degvielas apjomu šim gadam. Tas ritenis
    turpina griezties un nes zaudējumus jau 3 gadu pēc kārtas. Briesmīgi!!!

Pievienot komentāru