Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Cenas kāps, būs jāēd importa dārzeņi. Tādas paredz sausuma sekas

Pērn lietus, šogad saule. Postaža, kas nodarīta visām lauksaimniecības jomām, ir prātam neaptverama. Pagājušajā gadā raža bija laba, bet tehnika nogrima dubļos, un zemnieki to nespēja novākt. Šogad – uz lauka, visticamāk, rudenī tiks, bet ko vākt, nebūs. “LA” ciemojās Ķeguma novadā, kur saimnieko dārzeņkope, kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. Aina traģiska – kāposti savītuši, burkānu nav un kartupeļi nezied. “Šeit nav lijis kopš aprīļa,” ejot pa izkaltušajiem laukiem, saka saimniece.

Ārkārtas situācija Latvijā un Lietuvā

“Ja mitrums būtu pietiekamā līmenī, burkāni izdīgtu divu nedēļu laikā, un tukšā lauka vietā būtu skaista zaļa pļaviņa,” skaidro E. Strazdiņa. Arī kāpostgalvām bija jābūt redzamām un kartupeļiem jāzied. “Lauksaimnieki ir atkarīgi no laika apstākļiem. Skaidrs, ka ražas samazinājums būs, taču par tās kvalitāti vēl pāragri spriest. Atliek gaidīt un cerēt uz lietu. Bet pircējiem noteikti jārēķinās ar cenu kāpums. Visticamāk, veikalu plauktos dominēs importa preces, piemēram, no Polijas, ne vietējā produkcija.”

Zemkopības ministrija (ZM) šodien paziņoja, ka sausuma radīto postījumu dēļ Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem un projektu realizētājiem nepiemēros soda sankcijas. Tāpat tiek izskatīta iespēja valstī izsludināt ārkārtas situāciju, ko lūgušas vairākas pašvaldības un lauksaimnieku organizācijas. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā. Tur jau vairākos apgabalos izsludināta ārkārtas situācija. “Eiropas Savienības regula un Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sausuma radīto šī brīža situāciju Latvija ir tiesīga pielīdzināt ārkārtējai situācijai, jo tā būtiski ietekmē daudzu lauku saimniecību darbību. Regulā arī noteikts, ka nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir arī ārkārtīgs sausums, ko var pielīdzināt dabas katastrofai,” ziņo Dagnija Muceniece, ZM preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Zemkopības ministrija arī sekošot līdzi situācijai laukos, konsultējoties ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra ekspertiem un lauksaimniekiem, lai apzinātu un vērtētu sausuma ietekmi lauksaimniecībā.

Ēdīsim kartupeļus no Pakistānas?

“Uzskatu, ka ārkārtas situācija noteikti ir jāizsludina,” “LA” uzsver “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. “Savukārt pašvaldībām varētu lūgt zemes nodokļa atlaidi, jo nav jau līdzekļu par ko to samaksāt.” Taču nereti nākas dzirdēt viedokli, ka zemniekiem jau nekad nav labi. Vienu gadu tie sūdzas par lietu, otru par tā neesamību. “Jā, arī es esmu uzklausījusi šādus izteikumus. Dabas katastrofu skaits ar gadiem ir krietni audzis. Zemnieks ir ļoti, ļoti atkarīgs no laika apstākļiem, ar to vienkārši ir jārēķinās.”

E. Strazdiņa arī skaidro, ka, pat strādājot ar modernām tehnoloģijām un visu izdarot precīzi un pareizi, daba diktē savus noteikumus, un 100% garantija šīs profesijas pārstāvjiem nekad nebūs. Cilvēkiem, kuri nosoda zemnieku lūgumus, saimniece iesaka paskatīties no cita skatu punkta: “Visas šī kompensācijas, kas zemniekiem tiek maksātas no nodokļu maksātāju naudas, dod iespēju krietni lētāk nopirkt dārzeņus tiem cilvēkiem, kam šīs naudas ir mazāk. Šādā gadā dārzeņiem, piemēram, kartupeļiem veikalā vajadzētu maksāt divus eiro kilogramā. Ja netiktu izsniegtas pilnīgi nekādas kompensācijas, tad šādas cenas Eiropā arī būtu. Un tad atliek divi varianti. Vai nu iegādāties dārgo Eiropas preci, vai pirkt nezināmas izcelsmes dārzeņus, kas audzēti ārpus Eiropas robežām. Piemēram, ievestos kartupeļus no Pakistānas, kuri pilni ar ķīmiju.”

48 Komentāri

  1. Justu līdzi, ja vairums zemnieku nebūtu miljonāri, kuri kalpiem maksā minimālo algu. Tagad bez līdzjūtības – nebūs žēl, ja kāds izputēs.

  2. Atceroties pagājušo gada vasaru, redzot šo un kādas izmaiņas dabā noris… gribas atgādināt ka tas patiesi ir Dieva brīdinājums, kāds pavīpsnās, sacīs: “Tā taču daba un tās procesi…” Jā, procesi, kurus pārvalda un kotrolē Dievs, ja kāds jautās: “”Par ko brīdina?”, tas ka pārāk tālu aizejam savā vieglprātībā un visatļautībā, legalizējam grēku… Var sanākt ka var nebūt arī importa dārzeņu, jo tie tāpat zem Dieva likuma dzīvo uz tās pašas planētas…

  3. Mazdārziņā neaplejot vienu dienu, jau redzams, ka stāds sāk vīst. Kā ar laistīšanu? Manā miestā ir cilvēki, kuri ir padomājuši un vairāk, kā 1 ha savilkuši ar caurulēm, labi izskatās, kad notiek laistīšana. Tas ir ceļa malā, ko var redzēt, iespējams ir vēl citas laistīšanas iekārtas.

  4. Labrīt! It kā tagad mēs ēstu Latvijā ražotus. Neko kolhoznieki nespēj saražot. Un ja arī kaut ko izaudzē, tad pārdod par fantastiskām cenām. Iebāziet savus dārzeņus… vaimanātāji. Mani tas neuztrauc!!!

  5. Cik nežēlīgi ir visi šie komentāri! Lauksaimnieki valstī ir lielākie nodokļu maksātāji un mums būtu viņi jāatbalsta nevis grūtā brīdī vēl jānospārda…

    1. Un kāpēc lauksaimnieki neatbalsta mūs un kāpēc viņu galvenais dzinulis ir peļņa? Kāpēc lauksaimnieki strādniekiem maksā grašus? Tak ar skaidru asi redzams, ka daudzi lauksaimnieki ir ļoti alkatīgi.

    2. Ar ko tad atbalstīt??? Jau sen izdomātas un ir pieejamas laistīšanas sistēmas…. Nevis traktorus pa 500 zirgi ar GPS un pārējo jāpērk…

    3. Nu, tad ņem atbalsti, no savas kabatas, bet nevis no nodokļu maksātāju naudas. No valsts kases nav jāatbalsta privātais bizness. Pie tam, kolhoznieki ir lielākie ZZS un lemberga fani.

    4. varbūt vajadzētu viņu vietā tos lielos nodokļus samaksāt? un talkas veidā ar lejkannām visu apliet? bet pa lielam, lauksaimnieki drusku atgādina velosipēdistus. laba raža, ak vai, cenas zemas. slikta raža, ak vai, cenas jau labas, bet nekas nav izaudzis

    5. Pirmkārt – ne lielākie,otrkārt – lielākie prasītāji!Vēl treknajos gados pat nevajadzēja dabas katastrofas lai katru gadu maksātu subsīdijas par ” Riskantiem dabas apstākļiem”Un atkal viss no gala?Salaist grīstē drenāžu un prasīt kompensācijas no valsts par plūdiem.Uztaisīt 30 dobītes zemeņu un pārdot par 14 eirām kg – a man citādi peļņas nav,utt,utt!

  6. Esmu gatavs maksāt vairāk, bet par vietējo produkciju. Pretējā gadījumā viss vietējais tirgus tiek kropļots un savējie iznīcināti.

  7. “Visas šī kompensācijas, kas zemniekiem tiek maksātas no nodokļu maksātāju naudas, dod iespēju krietni lētāk nopirkt dārzeņus tiem cilvēkiem, kam šīs naudas ir mazāk.”
    Līdzīgi kā ar OIK. Mēs maksājam zemniekiem ne tikai veikalā par preci, bet vēl arī ar nodokļiem. Man makā rezultātā nekas nemainīsies – ne tad, kad dārgāka prece, ne tad, kad it kā lētāka prece+mūsu nodokļi. Zemnieks abos gadījumos uzvārās, bet zaudē nodokļu maksātāji.

  8. Nu gan jaunums -visu laiku pērku ievestus dārzeņus ,nemaz nav slikti . Zemenes no Spānijas pat labākas un Latvijā uz kartupeļiem lej ķīmiju tikpat daudz kā Polijā .

    1. Par mūsu audzētiem tomātiem, vairs ne ar ko neatšķiras ar importa, cieti un bez garšas.Ķīmiju lieto tāpat, ja vēl ne vairāk. Tad jau labāk poļu…

    2. Tad jau esi aizmirsis, kā garšo normāli kartupeļi, bez ķīmijas. Vai zemenes, kuras smaržo pēc zemenēm…Žēl man, jūs, pilsētniekus…
      Veikalā pērku tikai maizi un kādu desas luņķi, ja sakārojas. Pārējais ir pašaudzēts.

  9. Zemnieki ir jāatbalsta valstij, viņu bizness ir tieši saistīts ar dabas apstākļiem un apalaistīt lielos laukus ir neiespējami.Labi, ka valsts to dara.

    1. Jocīgi – zemniekiem ir nauda zemes gabalu, traktoru, džipu un luksuspreču iegādei, bet nav naudas, lai nopirktu iekārtas laistīšanai. Man ir mazāk kā 1 ha zemes – tur audzēju zemenes, cidonijas, avenes, ķiršus, kartupeļus u.c. dārzeņus. Nopirku caurules, pieslēdzu akā pie pumpja un mans zemes gabals ir aplaistīts – caurules izmaksāja lētāk par 100 eiro. Ja ierēķina pumpja daļu, tad viss kopā kādi 160 eiro.
      Kaimiņam ir veca cisterna ar smidzināmo uz sāniem. Pielej ūdeni un braucot pa lauku savus stādus aplaista.

    2. Ko jūs muldat. Vācijā zemnieki laista visus laukus. Sākot no ganībām,labības,sparğeļiem zemenem. Kartupeļiem un visa pārējā ko vien var apliet. Tikai ir viens tikai. Sjeit bezmaz vai pie katra lielāka lauka ir dziljurbums kur ņemt ūdeni. Zemniekam atved speciālu laistiisjanas ierīci un viņš savus laukus aplej. Protams tas nemaksaa leeti.

  10. Ja kādam iet slikti, tad mēs sadodamies rokā un nevis palīdzam, bet priecīgi uzdejojam. Vienīgais, ko mākam zākāties. Zemkopības ministrija labi dara savu darbu, nav ko klausīties suņu riešanā.

    1. Un kāpēc manu biznesu neatbalsta kāda ministrija? Mans bizness neiet, ja cilvēki ir nabadzīgi un manu produktu slikti pērk – kas man kompensēs zaudējumus? Man arī bankā ir kredīti un saistības?

  11. Tā turpiniet – ēdiet importa dārzeņus, nemaksājiet nodokļus. Ne mazāko šaubu, ka visi šie aicinātāji pirkt importu ir nodokļu nemaksatāji. Un tepat pa portāliem tajā pašā laikā lamā valdību par nekvalitatīvu izglītību, sliktu veselības aprūpi u.tml. Bet kur to naudu raut, ja paši aicinām pirkt importu, lai nauda aiziet prom no valsts, lai m;usu ražotāji maks;a mazākus nodokļus. Kamēr vieni cīnās, tikmer citi rij poļu mēslus, ņirgājas par pašu uzņēmējiem un ķengājas par savu valsti. Par laimi, tādu nav vairums.

    1. Kur to naudu raut? Lai zemnieki strādniekiem maksā kārtīgas algas un nevis pērk traktorus par 200 000 eiro, džipus par 80 000 eiro, jahtas par 150 000 eiro….zemnieki to naudu, ko ieņem no mums par pārtiku, iztērē ārzemju rūpnīcu ražojumos. Aizrādi zemniekiem – kāpēc šie pērk importa tehniku un kāpēc šie neatbalsta vietējo mašīnražošanu?

    2. Varētu padomāt, ka var izvēlēties kādus dārzeņus ēst. Gan tirgus gan veikali ir pārsvarā tikai ievestā produkcija.Jo mūsu iedzīvotāji nav tik bagāti lai ēstu vietējo. Tie paši zemnieki prasa kompensāciju no mūsu valdības, bet savu produkciju notirgo leišu uzpircējiem. Kāds valstij un iedzīvotājiem no tā labums. Liela daļa zemnieku ir pat ļoti turīgi, bet tā jau mūsu biznesa īpatnība – uzņēmējam pirmā gada jākļūst super turīgam un strādniekiem jāmaksā kapeikas.

  12. 91. Gadā visi stāvēja Komjaunatnes krastmalā un kliedza, ka grib “dzīvot tā kā agrāk” … nu, tad arī dzīvojiet, haļava ir sen beigusies… .

  13. Irst mazak vajag man lop. bietes mala aug griezdamies setas maija vidu. Kartupeli ar tik ravet spej nezale pa nedelu 10 cm izaug i ganibas man aitām tik muguras spid ar galvu jadzivo nevis jasudzas atrodos zemgale

  14. Ar ko tad Latvijas zemnieku audzētais ir labāks par svešzemju? Kaisa tos pašus minerālmēslus, biezā kārtā, tos pašus pesticīdus, pat vabules nosprāgst. Pie tam, alkatīgie latviešu zemnieki tirgo daudz dārgāk (interesanti kāpēc?). Tad rodas jautājums: ja produkcija vienāda, kāpēc man jāpērk dārgāk? Tikai tāpēc, lai atbalstītu kāda privāto biznesu? N e s a n ā k s!

    1. Nevajag tikai stāstīt pasakas. Man visa raža bez minerāliem un pārējiem draņķiem.
      Šogad, pavasarī, burkānus un sarkanās bietes izmetu ārā. Nevienam nevajag, pat ja par velti atdod. No pārpalikušiem sēklas kartupeļiem (pilsētā tādus par naudu pērk un grāpī liek) knapi atbrīvojos. Atkal, nevienam nevajag.
      Bļaut mēs visi mākam, bet pakustināt galvu un padomāt kur, ko var dabūt lētāk, tas jau ir par grūtu. Sen atpakaļ, kad dzīvoju pilsētā, pat tad ēdu normālu cūkgaļu, kuru pirku no audzētāja, pa tiešo.

  15. Kārtējā vaimanāšana, lai izspiestu no valsts kompensācijas un sapirktu glaunus džipus. Kāpēc man savā biznesā jāpelna pašam un valsts nemaksā kompensāciju, bet nabaga burkānu audzētāji saņem kompensācijas par katru nieku? Kurš skaļāk bļaustās – tam kompensācija, tā tagad sanāk.

  16. Ko sēsi, to pļausi. Jo vairāk pārveidota, noplicināta un noindēta būs daba, jo lielākas katastrofas gaidāmas. Par to lauksaimniekiem vajag domāt, pirms izbagarēt upītes, uzart palieņu pļavas un daudzkārt laistīt indes (augu “aizsardzības” līdzekļus). Un meža nozare pieliek savu artavu, izcērtot mežus un neatpaliekot bagarēšanā. Kamēr nesapratīs, ka dabā un ekonomikā viss ir saistīts, tikmēr muļķu vairākums apmaksās miljonārus.

  17. Es pats esmu strādājis zemnieku saimniecībā “Galiņi” tie kas Madlienā kur saimnieko neatlaidīgā Strazdiņu ģimene. Un ļoti labi zinu kādus zaudējumus saimniecībai nes pārmērīgs lietus un sausums. Varu tikai novēlēt saimniekiem pacietību un izturību un neņemt galvā šitos negatīvā dirsējus te komentāros.
    Es strādāju uz valsts robežas un sanāk izbraukāt Latviju pa visdažādākajiem kaktiem un nostūriem. Lai piekļūtu robežai vajadzīgajā vietā ir arī pa kaimiņvalstīm jāpabraukā. Lirtavu un sausuma radītos postijumus kādi ir pēdējos divus gadus, iepriekš nebij nācies redzēt. Pagājušo gadu uz robežu pa labības lauku pat ar laivu braucām.

  18. Ko tad nenobildē auto, ar kādu šī izmisusī kundze braukā?Un tas dārzeņu lauks tikai acu aizmālēšanai,tāpat katru rudeni ved papildus produkciju no ārzemēm,fūre pēc fūres.

  19. Cilvēk, izņemot tevi, neviens te žulti negāž. Komentāri, kā komentāri, katrs izsaka savu viedokli. Tikai tu te sāki ārdīties un lamāties nesmukiem krievu vārdiem. Kurš tad te ir HU?

  20. Es domāju, ka lielais sausuma periods ir kā brīdinājums lauksaimniekiem…lai padomā, kā tiek mocīta zemīte ar ķimikālijām. Kamēr nedzīvoju laukos arī domāju ,ka Latvijā audzētais ir vislabākais.
    Nu jau 7 gadus dzīvoju laukos Iecavas pusē un noskatos kā tiek ķimiķoti lauku, kuros aug zaļumi, dārzeņi.Mani pārņem šausmas kas notiek…zemnieki domā tikai par naudu …par dabu nemaz..
    Es arī domāju, ka paši savu saražoto diez vai atļautos lietot uzturā.
    Es redzu cik nežēlīgi(manuprāt) tiek migloti lauki…pret nezālēm, pret kaitēkļiem un vēl citādām vajadzībām….Cilvēks nav visuvarens…vajag ar redzīgākām acīm palūkoties,kas notiek apkārt….cilvēki slimo ar alerģijām un tās izraisītām slimībām , ar onkoloģiskām saslimšanām….VISS IR SAUSTAPTĒJI SASAISTĪTS.
    MANUPRĀT pagājušagada lielais lietavas, ši gada lielais sausums…liek nopietni aizdomāties.. kā liela daļa cilvēku dzīvo……un par kādu cenu…..

  21. Pat pāris tūkstošus gadu atpakaļ cilvēki lietoja tādu lietu kā iregācija. Mūzu zemnieku vienīgais veids kā pelnīt ir izspiest no valsts kompensācijas.

Atbilde uz Lelde komentāru

Atcelt atbildi