Laukos
Politika

Četrām saimniecībām prasa atmaksāt saņemtās kompensācijas par plūdu zaudējumiem0

Foto LETA

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā).

Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus – kopumā 37,3 tūkstošus eiro – LAD pieprasījis atmaksāt.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par daļas kompensāciju nepamatotu izmaksu, Zemkopības ministrija (ZM) aicinājusi ikvienu ar ziņām par krāpnieciskām darbībām saistībā ar plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām nodot šo informāciju LAD rīcībā, lai to varētu pārbaudīt un gadījumā, ja tiks konstatēti krāpniecības gadījumi, izmaksātos līdzekļus atgūt.

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” pērn novembra beigās vēstīja, ka daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult. Raidījums skaidroja, ka liela daļa zemnieku savas platības kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk neatsauca vai arī aizmirsa to izdarīt, līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla. Tā kā kompensācijām netika noteikta pēckontrole, attiecīgos gadījumus neesot iespējams identificēt.

Pēc raidījumā vēstītā, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka nedz valdība, nedz par nozari atbildīgā ZM nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus, kādā dokumentā fiksētus noteikumus, kuros būtu definēts – kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas.

Tāpat vēstīts, ka pērn rudenī Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. Šī iemesla dēļ 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.

Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tāpat no šīs budžeta programmas tika nolemts piešķirt 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

LA.lv
LA
Laukos.lv
Laukos
PVD atkārtoti konstatē salmonellu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā 1
1 diena
LE
LETA/BNS
Laukos
Lietuvas minerālmēslojuma tirdzniecības kompānijas “Scandagra” peļņa sarukusi līdz 2,275 miljoniem eiro
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Vienkārši padomi miniiekrāvēja izvēlei
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Kultūra
Nīcas novada svētkos atdzīvinās leģendāro filmu “Kāzas Nīcā”
9 minūtes
LE
LETA
Dabā
Tveici pēcpusdienā pārtrauks lietus un negaisa mākoņi
49 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Nemiro: nevis algu pacelt, bet gan neapliekamo minimumu
34 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
“Izskatās pēc politiskā teātra un spekulācijām.” Eksperti par OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Divus policistus apsūdz par vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu aizturētajam
22 minūtes