Augļkopība, Dārzeņi un augļi

Prognozēt ražu šogad nav iespējams. Novadu zemnieki par situāciju augļu dārzos un dārzeņu laukos

Vairākus mēnešus ilgušais sausums sagandējis teju visas lauksaimniecības nozares. Cik kritiska ir situācija augļu dārzos un dārzeņu laukos? Zaudējumi gaidāmi jebkurā gadījumā. Vai pēcjāņu laika lietus mazinās sausuma ietekmi? 26. jūnijā sausuma dēļ valdība izsludinājusi valsts mēroga dabas katastrofu – vai būtu nepieciešama arī ārkārtas stāvokļa izsludināšana valstī? To vaicājām visu novadu saimniekiem.

Guntis Ofkants, Tukuma novada Smārdes pagasta z/s Eglāji īpašnieks:
Pie mums no maija sākuma līdz Jāņiem bija nolijuši 6 mm. Pašlaik iestājies nogaidīšanas režīms – daļa to ābolu aizmetņu, kas sariesās pēc ziedēšanas, sausumā ir nobiruši, bet palikušie briest. Ābeļdārza ziemeļu nogāzēs izskatās labāk. Cik esmu runājis ar kolēģiem, visiem ir līdzīga situācija. Pagaidām prognozēt ražu nav iespējams. Protams, gaidītā nebūs, bet, cik lieli būs zaudējumi, redzēsim vēlāk. Tā kā man ir 11,5 ha liela ābeļdārza platība, to aplaistīt nav iespējams. Nepārprotami, valstī jāizsludina ārkārtas stāvoklis – ja šogad nebūs plānoto ieņēmumu, lai vismaz saglabājas izredzes uz turpmāko saimniekošanu.

Janīna Kursīte, Daugavpils novada Višķu pagasta z/s Ziediņi īpašniece:
Protams, jāizsludina ārkārtas stāvoklis! Ražas zudumi būs lieli, ap 50%. Kur ogulājus varējām saliet, tur ogas bija, bet tur, kur stādījumi nīkuļoja, vietām pat atstājām nezāļainu, lai pavisam zeme neizkalst. Latgalē bija tāds pats sausums kā citos novados. Paugurainēs, smiltiņā un mālā vispār nekā nav – viss pagalam. Avenes iznāks tikai ap 50% no parastās ražas, bet manā saimniecībā ir vesels hektārs aveņu. Upenes – ja desmit zari krūmam izkaltuši, kas tur par ievākumu var būt? Kad veidojas ābolu aizmetņi, jābūt mitrumam, šogad – sausums. Mani visvairāk uztrauc kokaudzētava un stādaudzētava – salīdzinājumā ar hektāru ābeļdārza un 1,5 ha ogulāju, tā ir 7 ha platībā. Redzu jau tagad, ka būs jūtami zaudējumi, jo pavasarī un arī tagad cilvēki tirdziņos stādus nepērk, zina, ka nevarēs aplaistīt, kociņi un ogulāju stādi aizies bojā. Valstī nav kaut aptuvenas sistēmas, kas dotu lauksaimniekam drošību, ja gadās kas ārkārtējs kā šogad. Apdrošināšanas iespēju reāli nav, ir taču zināms, ka apdrošinātāju rīcība visbiežāk vērsta uz to, lai lauksaimniekam neizmaksātu, nevis lai palīdzētu. Lai attīstītos, bez kredītiem iztikt nevar, bet bankas nenāk pretī, kā tas šādos gadījumos būtu tikai loģiski un valstiski atbalstāmi – atliktie maksājumi vai tamlīdzīgi. Banku darbiniekiem gribas teikt: izbrauciet uz laukiem, lai redzētu, kas notiek, un tad jūs sapratīsiet, ka apšaubīt lauku ražotājus ir netaisni! Reizēm pat ierēdņi atļaujas pārmest – jūs tur Latgalē neesat izdarījuši to un to. Tad atbrauciet, pārliecinieties, kā mēs Latgalē strādājam!

Ligita Rezgale, Saldus novada Jaunlutriņu pagasta z/s Mucenieki īpašniece:

– Kā nu kura kultūra, bet kopumā izskatās švaki. Un ne jau sausums, bet pērnā rudens lietavas izraisīja šādu situāciju. Ogulāji un ābeles tai slapjumā aiznīka, un šā pavasara un vasaras sausums padarīja savu. Jaunlutriņos kopš 17. aprīļa līdz Jāņiem nolija labi, ja 10 mm. Kāda puse jāņ­ogu ķekaru nobiruši. Daudzi ērkšķogu krūmi izkrita, jo bija panīkuši – šie ogulāji parasti ir izturīgi, bet savā 40 gadu ilgajā augļkopības pieredzē neko tādu nebiju redzējusi. Man ir 2 ha aveņu – daudzi ceri nesalapoja, citi nokalta. Zemeņu nav daudz, bet ogas dabūjām tikai tajos stādījumos, kur izdevās salaistīt. Ābeles arī aiznīkušas, nu tām vēl uzmeties mizgrauzis, bet āboli jau vēl piebriedīs. Manas saimniecības 35 ha lielajā ābeļdārza un ogulāju platībā par plānoto ražu nevaru domāt. Šīsvasaras izmaksas arī neatmaksāsies, jo jāalgo ogu lasītāji, bet viņiem jāmaksā vairāk par pašu ogu cenu. Turklāt ogas ir sīkas, piemēram, ērkšķogas tik sīciņas, ka nav vērts lasīt. Jebkurā gadījumā ārkārtas stāvoklis jāizsludina. Mēs neprasām finansiālu atbalstu, bet sapratni, lai kontrolējošās organizācijas rēķinātos ar katastrofālo situāciju un tā tiktu ievērota, kārtojot ražotāju maksājumus, kam noteikti termiņi, bet kurus šogad nespēsim pildīt.

Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs, Daugavpils novada Kalupes pagasta z/s Drava īpašnieks:
– Latgalē valdījis tāds pats sausums kā Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Labāk tiem dārzeņu audzētājiem, kam siltumnīcas, toties ar lauka dārzeņiem bēdīgi. Ar Jāņu lietu mūsu novadā ir tā, ka mitrums sniedzas 10 cm dziļumā, bet zemāk zeme sausa. Ārkārtas situācija jāizsludina, jo tad vismaz tiktu atvieglots projektu izpildes process, būtu arguments sarunām ar bankām. Te jāizšķir divas lietas: vai nu strādā, kā ierasts, neriskē ar projektiem, bet tad izredzes attīstīties ir niecīgas – tas tādā gadījumā, ja nerodas tādi apstākļi kā tagad; otrkārt, kaut arī projektu nosacījumus grūti izpildīt, kredīts arvien ietver zināmu risku – tomēr gribi saimniekot uz priekšu. Ja daba neļauj, kā lai izpilda saistības? Liela daļa no tām ir ilggadējas. Vajadzīgs dialogs – ražotājam ar politiķiem, valdības pārstāvjiem. Pagaidām nejūtam, ka būtu vēlēšanās aizstāvēt savu ražotāju. Politiķiem bieži viena atruna – visu var ievest. Jā, var – Polijā šogad rādoties laba ābolu raža!

Vilnis Vehi, Valkas novada Ērģemes pagasta z/s Purmaļi īpašnieks:
– Nu jau lietus uzlijis, bet, kur mālainie lauki, tur viss izkaltis. Pat kartupeļi nesadīga, bet tie plānoti 13 ha platībā. Audzēju 3 ha burkānu, no tiem sadīga 1–2%; tiklīdz uzlija, pārsēju no jauna. Kāpostus izstādīju sausajā laikā – jo cik tad ilgi lietu gaidīsi? Ap 10% iznīka, pārējie atkopušies. Arī sīpoli cietuši no sausuma, raža būs uz pusi mazāka. Kad augam veģetācijas laiks garām, tas nīkuļo un parastā raža vairs neiznāk. Rudens mitrums vēl turējās augsnē, kur bija arts rudenī. Pavasara arumā bija daudz sliktāk. Ārkārtas situācijas noteikšana vajadzīga, un ne jau kompensācijas dēļ mēs to prasām, bet lai kontrolējošās iestādes ņem vērā apstākļus un varam turpināt strādāt.

Jānis Čaročinskis, Kuldīgas novada Vārmes pagasta z/s Garīši īpašnieks:
– Audzējam vairāk nekā 30 ha dārzeņu, bet tikai divas kultūras – kāpostus un bietes. Lietus bija aprīļa beigās, bet mēs laistījām, ūdeni ņēmām no upes. Domāju, ārkārtas stāvoklis jānosaka, jo, nerunājot par projektu un kredītlietām, ļoti daudz degvielas papildus iztērēts lauku laistīšanai, tās ir lielas summas. Šai degvielas patēriņa pozīcijai speciālistiem būtu jāpiemēro kāds atbalsta veids.

Māris Šņickovskis, Jelgavas novada Elejas pagasta z/s Klīves komercdirektors:
– Ābeles, bumbieres noziedēja labi, bez salnām, bet tagad abām kultūrām ir liels nobirums, ap 40–50% aizies mīnusos. Ogulājus mēģinājām laistīt, tomēr tas jau neatsver lietus mitrumu, kas vajadzīgs augļu un ogu nobriešanai. Ogas sausuma iespaidā ir sīkākas, arī avenes, un sīkām ogām cena zemāka. Domāju, aveņu ievākums būs 30–40% no parastās ražas. Skābos ķiršus laistījām, kaut arī ogas sīkākas, raža nesamazinājās. Laistījām, cik nu spējām, bet uz plānoto ražu nevar cerēt. Lietuvā augļkopji iekārto laistāmās iekārtas, tur augļu dārzus un ogulājus laista katru gadu. Ar šo tehnoloģiju augļu koki tiek arī pabaroti ar makro un mikro elementiem – tā ir garantija pret sausumu. Somijā ir obligātā apdrošināšanas sistēma, iemaksas ir samērīgas, turpretī Latvijā augļkopji vispār nevar apdrošināt savas platības, pat tad, ja to mēģinātu darīt, drošību ar to neiegūtu, jo šo kompāniju attieksme nav labvēlīga lauksaimniekiem. Pašiem vairāk jācīnās par sevi, jo redzam, kāda valsts politikā ir attieksme pret saviem uzņēmējiem. Mūsu saimniecībā, par laimi, labības lauki ir viduvēji labā stāvoklī. Iespējams, augļkopībā neiegūto daļēji varēsim kompensēt ar graudu ražas ienākumu.

Normunds Audzišs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs, bijušais SIA Dimdiņi valdes priekšsēdētājs:
– Par dārzeņu ražām un ienākumiem varēs runāt tikai rudenī, tad būs skaidri zināmi arī reālie zaudējumi. Pašlaik ir tā, ka, piemēram, kāpostiem atmirst sausās lapas, tas ietekmē kvalitāti un tāpēc var būt problēmas ar uzglabāšanu. Ja ir tik apgrūtināta dārzeņu audzētāju situācija, tad no valsts un kontroles iestāžu puses jābūt sapratnei par lauksaimnieku. Ja ir reāla sausuma ietekme uz visu nozari, tad jāvērtē kompleksi, kā palīdzēt, atbalstīt ražotāju, lai mums laukos arī turpmāk būtu šie ražotāji. Šāgada dabas apstākļi prasa valstisku pieeju – aizbildināties, ka dārzeņkopji pārsvarā ir privātie lauku uzņēmēji, nebūtu pareizi, jo ir runa par veselas nozares pastāvēšanu.

Edīte Strazdiņa, Ogres novada Madlienas pagasta SIA Galiņi kvalitātes vadītāja, k/s Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja:

– Tas, ka izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, varbūt ir labi, bet ražu tas neatgriezīs. Galvenais, ko esam panākuši, lai netiktu samazināti platībmaksājumi, lai Lauku atbalsta dienests nepiemēro soda sankcijas par termiņu neievērošanu, integrētajiem dārzeņu audzētājiem par attiecīgo, iepriekš noteikto kultūru daudzuma samazināšanu. Nākamā svarīgā lieta – banku saistības, nākot pretī ar atliktajiem maksājumiem u. tml., piegāžu līgumi, it īpaši tiešās piegādes skolām, slimnīcām, cietumiem. Dārzeņu ražas zaudējumi varētu sasniegt 30%. Jāņu lietus aizkavēto augu veģetāciju nespēj izlīdzināt. Tie divi mēneši, kas visām kultūrām bija vajadzīgi augšanai, ir nokavēti. Tostarp kartupeļu augšanai. Dārzeņsaimniecībām ir ļoti drudžains un grūts laiks. Sabiedrības viedoklis par lauksaimniekiem bieži ir virspusējs, pasmīkņā: jums vienmēr slikti. Bet neviena nozare nav tik atkarīga no dabas apstākļiem kā lauksaimniecība! Var pārmest, kāpēc neierīko laistāmās platības, bet tā ir ļoti liela nauda. Jāierīko arī artēziskā aka, bet tas augļkopis vai dārzeņu audzētājs, kam ir 10–20 ha, to nevar atļauties. Tiem, kas pārmet mūsu saimniekiem, ka ārzemēs laistāmās platības ir pierasta lieta, gribu atgādināt, ka Nīderlandē, Francijā un citur lauksaimnieki saņem trīsreiz lielākus atbalsta maksājumus nekā Latvijas zemnieks un arī tāpēc viņi var ierīkot laistāmās platības. Ja valdība uzskata, ka lauksaimniecība ir būtiska nozare, kas strauji attīstījusies, valstisks atzinums būtu sarežģītā periodā atbalstīt savus ražotājus.

Sagatavojusi Ilze Būmane. Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

"Agro Tops" jūnija izdevuma vāks
“Agro Tops” jūnija izdevuma vāks

3 Komentāri

  1. Tik ļoti lauksaimnieku žēl! Tas ir smagāks darbs par jebkuru, kas tiek darīts birojā. Varu iedomāties to bezspēcības izjūtu, kad esi ieguldījis visas pūles, bet rezultāta nav. Labi, ka tika izsludināta valsts mēroga katastrofa, kas paredzēs lauksaimniekiem atvieglojumus.

  2. Dienvidu valstīs ir starp kokiem ūdens cauruļu laistīšana un viss ir labi, takā domājat, arī naudu kaut kur vajag guldīt nevis gaidīt no mātes dabas, smieklīgi

Atbilde uz Rūta komentāru

Atcelt atbildi