Dzīvesveids, Lauku sēta

Cik lauksaimniekam izmaksā vilku saplēstās aitas un teļi?

Valsts meža dienests (VMD) ir apkopojis informāciju par postījumiem, ko lielie plēsēji nodarījuši no 2013.gada īdz 2017.gadam. Informācija liecina, ka kopš 2013.gada Latvijā vilki, lūši un desmit gadījumos neidentificēti plēsēji (iespējams suņi), nogalinājuši 511, bet ievainojuši 203 aitas. Tas nozīmē to, ka ievainotās aitas visticamāk bija tāpat jānokauj gūtu ievainojumu dēļ. Tāpat nogalināti 27 liellopi un 25 kazas. Divos gadījumos pierādīts, ka uzbrucējis bijis lūsis.

Datus par vilku postījumiem Latvijā kopš 2001. gada centralizēti apkopo VMD, un, analizējot ziņojumus par vilku uzbrukumiem mājdzīvniekiem 12 gadu laikā noskaidrots, ka visvairāk nogalinātas aitas (82,1%), ievērojami mazāk nokosti liellopi (8,2%), kazas (5,9%) un suņi (3,8%). Arī savainotas visbiežāk tiek aitas (91,4%). No liellopiem galvenokārt cieš teļi. Parasti vilki uzbrūk laika posmā no maija līdz novembrim, bet visbiežāk – tieši augustā. Zinātnieki ir apkopojuši informāciju, norādot, ka uzbrukumi pārsvarā notikuši naktī.

Ja runā par nodarītajiem zaudējumiem šajos gados, kopā cietušas 714 aitas. Ir grūti noteikt nodarīto postījumu apjomu naudas izteiksmē, jo kā apgalvo lauksaimnieki, cenas ir svārstīgas katru gadu gan šķirnes, gan gaļas materiālam. Cena dzīvniekiem var būt ļoti atšķirīga arī atkarībā no aitu šķirnes un saimniecības statusa.

Piemēram aitu mātes cena var svārtīties no 200 līdz 350 eiro, savukārt, vaislas teķu cena var būt no 350 līdz 800 eiro. Turklāt nereti tiek saplēstas vairākas, pat padsmit aitas viena uzbrukuma laikā. Pat tad, ja rēķina zaudējumus, ņemot vērā vidējo jēru vērtību, šajos gados nodarītie zaudējumi lauksaimniekiem būtu mērāmi teju vai 90 000 eiro vērtībā. Ja saplēstas būtu aitu mātes, šī summa pieaugtu jau līdz 142 000 eiro. Pat tad, ja valsts noteiktu kompensāciju par nokostajām aitām, piemēram, 200 eiro vērtībā, tas nekādi nesegtu lauksaimniekam nodarīto ekonomisko un arī morālo zaudējumu.

Kā norādīts vilku sugas aizsardzības plānā, kas šogad tika atjaunots, Latvijā joprojām nav izveidota ne zaudējumu kompensēšanas sistēma, ne arī tiešā veidā vērsta atbalsta sniegšana preventīvo pasākumu ieviešanai, izņemot pieejamo finansiālo atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ietvaros, kad reizē ar dažādiem ēku būvniecības darbiem iespējams uzstādīt lauksaimniecības žogus vai ganību/novietņu apgaismes ķermeņus u.tml.

Tikmēŗ Eiropā pastāv dažādi veidi kompensāciju izmaksas sistēmas izstrādei – piemēram, dažās valstīs zaudējumus atlīdzina tikai tiem saimniekiem, kuri ir veikuši mājdzīvnieku aizsardzības pasākumus, tādējādi attīstot preventīvo pasākumu pielietošanu, kā arī tiek veicināta vai pat noteikta kā obligāta mājdzīvnieku apdrošināšana.

Lai gan pēdējos gados mājdzīvnieki biežāk turēti nožogotās platībās, lietotie aizsardzības līdzekļi lielākoties nebija atbilstoši, lai pasargātu dzīvniekus no vilku uzbrukumiem, piemēram, pārāk zemi nožogojumi vai elektriskā gana lietošana, kad būtu nepieciešams elektriskais žogs. Svarīgi arī norādīt, ka tāda žoga uzstādīšana, kas pasargās aitas no uzbrucējiem, nav lēts prieks, un diemžēl izdevīgāk ir vispār atteikties no aitu audzēšanas nekā nodrošināt tām aizsardzību. Tomēr Latvijā ir arī daži ļoti labi piemēri, kur aitu aizsardzībai izmanto speciāli šim nolūkam paredzētus suņus. Tomēr arī tas paredz noteiktu ieguldījumu, kā arī zināšanas, lai suņus apmācītu.

Tomēr salīdzinot attiecīgos rādītājus ar Eiropu, jāsecina, ka Latvijā vilku zaudējumu apjoms nav liels. Pagājušā gadā vien Spānijā kompensācijās samaksāts 850 000 eiro, Vācijā pa 17 gadiem, kopš šajā valstī sekmīgi dzīvo vilki, šī summa ir ap 500 000 eiro, Polijā no vilku uzbrukumiem cieš ap 1200 aitu, bet Francijā gada laikā tiek nokostas ap 10 000 aitu. Tomēr, ja saimniecībā vienā piegājienā vilki nogalina teju vai 13 – 18 aitas, tas ir liels zaudējums, no kura ne vienmēr visas saimniecības atkopjas.
Lai statistika Latvijā būtu korekta, lauksaimniekiem vajadzētu obligāti ziņot par vilku un citu plēsēju nodarītajiem postījumiem pat tad, ja kompensācija par to netiek maksāta. Latvijā, aprēķinot vilku nomedīšanas apjomus, vērā tiek ņemti arī postījumi, un ja to apjomus atzīst par nenozīmīgiem, lauksaimniekiem zūd viens rādītājs lai pasargātu savas aitas.

Viens no piemēriem, kad vilki nokoduši aitas. Šajā gadījumā - kādās mājās Ramatas novadā savulaik saplēstas 12 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, saimniekiem nodarot zaudējumus ap 1500 eiro apjomā. FOTO: VARIS FROMBERGS
Viens no piemēriem, kad vilki nokoduši aitas. Šajā gadījumā – kādās mājās Ramatas novadā savulaik saplēstas 12 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, saimniekiem nodarot zaudējumus ap 1500 eiro apjomā. FOTO: VARIS FROMBERGS

16 Komentāri

  1. Kāpēc autore necīnās par zaudējumu kompensācijas sistēmas ieviešanu vienā no visatpalikušākajām Eiropas valstīm, kuru pārstāv FACE organizācijā? Un vispirms par DNS laboratorijas izveidi šajā valstī, lai vispār varētu konstatēt, vai aitu nokodis vilks vai suns?

  2. Man personīgi pagajušajā gadā mīnuss 44 aitas. Kānekad…iemesls mežos nav mežacūku…vilkiem nav ko ēst. Ziemeļvidzeme. Igaunijas pusē ir rezervāts…vilku paradīze…

  3. Trakākais, ka arī mednieki neko nepalīdz šajā jautājumā. Skata pēc parādās, paklausās, pasaka- kā gan jums neiet un lieta darīta. Labākā gadījumā vienu nakti pasēž un pēc tam visu aizmirst. Bet medībās uz bukiem un aļņiem gan neaizmirst iet.
    Ja nekompensējat sakostās aitas, tad maksājiet par nošautajiem vilkiem, arī tas būtu solis uz priekšu.

  4. Domāju, ka šis cipars par nodarītajiem zaudējumiem ir reizināms vismaz ar divi. Jo kāda jēga ziņot? Jo kā notiek procedūra. Tev ir nokostas aitas- tu izsauc policiju, ņemies, stāsti kas un kā, pēc tam ziņo mežzinim vai medību kolektīvam, tie atbrauc- stāsti atkal tiem. Pēc tam policija vēl tevi izsauc uz datu precizēšanu, atkal ziedo savu laiku. Un ar to arī viss beidzas. Tālāk nevienam nekāda daļa vairs nav. Vietējā avīzītē un statistikā tiek pieskaitīti tavi nokostie lopi. Ne policija ko tālāk dara, ne mednieki. Tad kāda jēga vispār no šīs ziņošanas???

    1. Pavisam noteikti. Varbūt pat trīs reizes vairāk. Bet ziņot vajag. Tādā veidā var palielināt pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma palielināšanu. Starp citu, ar 15.jūliju vilku medību sezona sākusies.

  5. http://edruva.lv/vesela-aita-vesels-gars/

    Pirms dažiem gadiem saimniecības vārds plaši izskanēja medijos, jo ganāmpulkam uzbruka plēsēji, kas sagādāja zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tagad Jānis stāsta, ka nokārtojis ieroča atļauju: “Tas bija katastrofāls gads, citādāk to nenosaukt. Pagājušajā gadā arī bijām spiesti nošaut divus skaistus suņus, kas koda mūsu aitas. Ļoti skarbi. Tie bija suņi, kas no Rīgas atvesti pie vectēva uz laukiem. Dukši jau pirmajās stundās aizlaidās lapās un atrada ceļu uz ganībām. Protams, pēc negadījuma izvērtās konflikts ar suņu saimniekiem, turklāt policijas uzvedība bija diezgan īpatnēja, bet suņi bija šķērsojuši divus elektriskos ganus, un mums nebija citas izvēles,” saka Jānis. Ja Matīss ar Jāni nebūtu tovakar vākuši blakus laukā skābsienu, šī varēja būt kārtējā tūkstošiem eiro vērtā traģēdija, par kuru diez vai kāds cits maksātu.

  6. par aitu cenu melo:

    1. Sertificēta bioloģiskā saimniecība pārdod Latvijas tumšgalves šķirnes jaunaitas gaļas ražošanai.
    70 jaunaitas, vienas jaunaitas cena 120EUR+PVN
    Cena apspriežama atkarībā no pērkamā aitu skaita

    2. Pārdodam jaunās Latvijas tumšgalves aitas audzēšanai. …. Cena 100 EUR.
    Ir bioloģiskais sertifikāts.
    Iespējama piegāde.

    3. Pārdodam Latvijas tumšgalves tīršķirnes Elites klases vaislas teķus.
    cena 350-400 EUR

    4. Šķirnes saimniecība (Novietnes statuss M3) pārdod :

    – sertificētus vaislas teķus (cena 250-300 EUR)

    Cena pārraudz. aitiņām – eur 80/ gab., šķirnei (ar sertifikātu) – eur 120/ gab.

    Visas cenas norādītas ar PVN.

    http://www.latvijasaita.lv/lv/8.php

    ss.lv sludinājumos aitas piedāvā par 40 eiro gabalā, teķi par 80 eiro

Pievienot komentāru