Laukos

Cik lauksaimniekam izmaksā vilku saplēstās aitas un teļi? 0

Foto no SIA ” Mikaitas” personīgā arhīva

Valsts meža dienests (VMD) ir apkopojis informāciju par postījumiem, ko lielie plēsēji nodarījuši no 2013.gada īdz 2017.gadam. Informācija liecina, ka kopš 2013.gada Latvijā vilki, lūši un desmit gadījumos neidentificēti plēsēji (iespējams suņi), nogalinājuši 511, bet ievainojuši 203 aitas. Tas nozīmē to, ka ievainotās aitas visticamāk bija tāpat jānokauj gūtu ievainojumu dēļ. Tāpat nogalināti 27 liellopi un 25 kazas. Divos gadījumos pierādīts, ka uzbrucējis bijis lūsis.

Datus par vilku postījumiem Latvijā kopš 2001. gada centralizēti apkopo VMD, un, analizējot ziņojumus par vilku uzbrukumiem mājdzīvniekiem 12 gadu laikā noskaidrots, ka visvairāk nogalinātas aitas (82,1%), ievērojami mazāk nokosti liellopi (8,2%), kazas (5,9%) un suņi (3,8%). Arī savainotas visbiežāk tiek aitas (91,4%). No liellopiem galvenokārt cieš teļi. Parasti vilki uzbrūk laika posmā no maija līdz novembrim, bet visbiežāk – tieši augustā. Zinātnieki ir apkopojuši informāciju, norādot, ka uzbrukumi pārsvarā notikuši naktī.

Ja runā par nodarītajiem zaudējumiem šajos gados, kopā cietušas 714 aitas. Ir grūti noteikt nodarīto postījumu apjomu naudas izteiksmē, jo kā apgalvo lauksaimnieki, cenas ir svārstīgas katru gadu gan šķirnes, gan gaļas materiālam. Cena dzīvniekiem var būt ļoti atšķirīga arī atkarībā no aitu šķirnes un saimniecības statusa.

Piemēram aitu mātes cena var svārtīties no 200 līdz 350 eiro, savukārt, vaislas teķu cena var būt no 350 līdz 800 eiro. Turklāt nereti tiek saplēstas vairākas, pat padsmit aitas viena uzbrukuma laikā. Pat tad, ja rēķina zaudējumus, ņemot vērā vidējo jēru vērtību, šajos gados nodarītie zaudējumi lauksaimniekiem būtu mērāmi teju vai 90 000 eiro vērtībā. Ja saplēstas būtu aitu mātes, šī summa pieaugtu jau līdz 142 000 eiro. Pat tad, ja valsts noteiktu kompensāciju par nokostajām aitām, piemēram, 200 eiro vērtībā, tas nekādi nesegtu lauksaimniekam nodarīto ekonomisko un arī morālo zaudējumu.

Kā norādīts vilku sugas aizsardzības plānā, kas šogad tika atjaunots, Latvijā joprojām nav izveidota ne zaudējumu kompensēšanas sistēma, ne arī tiešā veidā vērsta atbalsta sniegšana preventīvo pasākumu ieviešanai, izņemot pieejamo finansiālo atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ietvaros, kad reizē ar dažādiem ēku būvniecības darbiem iespējams uzstādīt lauksaimniecības žogus vai ganību/novietņu apgaismes ķermeņus u.tml.

Tikmēŗ Eiropā pastāv dažādi veidi kompensāciju izmaksas sistēmas izstrādei – piemēram, dažās valstīs zaudējumus atlīdzina tikai tiem saimniekiem, kuri ir veikuši mājdzīvnieku aizsardzības pasākumus, tādējādi attīstot preventīvo pasākumu pielietošanu, kā arī tiek veicināta vai pat noteikta kā obligāta mājdzīvnieku apdrošināšana.

Lai gan pēdējos gados mājdzīvnieki biežāk turēti nožogotās platībās, lietotie aizsardzības līdzekļi lielākoties nebija atbilstoši, lai pasargātu dzīvniekus no vilku uzbrukumiem, piemēram, pārāk zemi nožogojumi vai elektriskā gana lietošana, kad būtu nepieciešams elektriskais žogs. Svarīgi arī norādīt, ka tāda žoga uzstādīšana, kas pasargās aitas no uzbrucējiem, nav lēts prieks, un diemžēl izdevīgāk ir vispār atteikties no aitu audzēšanas nekā nodrošināt tām aizsardzību. Tomēr Latvijā ir arī daži ļoti labi piemēri, kur aitu aizsardzībai izmanto speciāli šim nolūkam paredzētus suņus. Tomēr arī tas paredz noteiktu ieguldījumu, kā arī zināšanas, lai suņus apmācītu.

Tomēr salīdzinot attiecīgos rādītājus ar Eiropu, jāsecina, ka Latvijā vilku zaudējumu apjoms nav liels. Pagājušā gadā vien Spānijā kompensācijās samaksāts 850 000 eiro, Vācijā pa 17 gadiem, kopš šajā valstī sekmīgi dzīvo vilki, šī summa ir ap 500 000 eiro, Polijā no vilku uzbrukumiem cieš ap 1200 aitu, bet Francijā gada laikā tiek nokostas ap 10 000 aitu. Tomēr, ja saimniecībā vienā piegājienā vilki nogalina teju vai 13 – 18 aitas, tas ir liels zaudējums, no kura ne vienmēr visas saimniecības atkopjas.
Lai statistika Latvijā būtu korekta, lauksaimniekiem vajadzētu obligāti ziņot par vilku un citu plēsēju nodarītajiem postījumiem pat tad, ja kompensācija par to netiek maksāta. Latvijā, aprēķinot vilku nomedīšanas apjomus, vērā tiek ņemti arī postījumi, un ja to apjomus atzīst par nenozīmīgiem, lauksaimniekiem zūd viens rādītājs lai pasargātu savas aitas.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv