Laukos
Politika

Viedokļi. Cik taisnīga ir OIK reforma lauksaimniekiem? 16

Foto no Pixabay.com

Viedokļus apzināja Uldis Graudiņš

Daudzi lauksaimnieki, saņemot elektrības rēķinu par janvāri, piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu – tas bija par 40–80% lielāks nekā pērn decembrī. Iemesls – jaudas obligātā iepirkuma komponente (OIK) par ampēriem. Maksājums par pieslēguma jaudu, kaut arī nesezonas laikā to neizmanto. Ekonomikas ministrija (EM) kā risinājumu min atteikšanos no liekajām jaudām, tomēr tas bija iespējams vien 2017. gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt nav iespējams. Jautājums joprojām nav atrisināts, tikmēr saimniekiem un atbildīgajai ministrijai vaicājām par situācijas rašanās iemesliem un samezglojuma risinājumiem.

Sandris Bēča, LPKS Durbes grauds valdes priekšsēdētājs:
– Ir jāmaina spēkā esošā kārtība. Tā ir vistīrākā kaitniecība, vislielākie cietēji ir patērētāji, kas visu gadu nenoslogo lielas elektroenerģijas jaudas. Pērn janvārī par elektroenerģiju maksājām 894,99 eiro, šā gada janvārī – 2248,83 eiro! Agrāk rēķini bija adekvāti un loģiski. Patlaban nav iespējas mazināt rēķinu. AS Sadales tīkls norāda, ka var uz sešiem mēnešiem pārtraukt elektrības piegādi, šajā laikā nemainot fiksēto maksu. Mums ir kaut kāda jauda jāsaglabā, lai darbotos uzturēšanas režīmā. Ir piedāvājums samazināt jaudu līdz pat deviņiem mēnešiem vai ierīkot otro, mazo, pieslēgumu, ko varētu izmantot, kad nesezonā ir atslēgts lielais pieslēgums. Šāda kārtība, visticamāk, prasītu lielu naudas ieguldījumu sadales skapju izveidē, iekšējo tīklu ievilkšanā un citus ieguldījumus. Ņemot vērā notiekošo banku nozarē, neesmu pārliecināts, ka OIK būs pirmā plāna jautājums un to risinās ātri. Tas ir jārisina bez kavēšanās. Skaitītājs griežas! Mums par jaudas pieslēgšanu atpakaļ ir jāmaksā 7000 eiro.

Inese Strazda, Jaunbērzes pagasta z/s Anšītes saimniece:
– Mums ir graudu pirmapstrādes komplekss. Kopš šāgada elektrības rēķinā ir jauna pozīcija – OIK par jaudām, ampēriem –, papildus jāmaksā 132 eiro mēnesī. Ļoti dārgi. Patlaban mums ir divi skaitītāji – 150 A un 32 A strāvai. Samazinājām jau vienam skaitītājam jaudu no 300 A līdz 150 A, ziemā nav tik daudz vajadzīgs. Lielā jauda ir vajadzīga augustā un septembrī, kad notiek kulšana. Mums patlaban maksa par vienu kilovatstundu ir divarpus reizes lielāka nekā ražošanas laikā. Vajadzētu, lai nesezonā varētu samazināt jaudu līdz 32 A, jo tāpat ir jāizved graudi un jāvēdina ražošanas telpas. Nedrīkst būt tā, ka koģenerācijā elektrību ražojošie uzņēmumi valstij to pārdod par dārgo cenu, bet no valsts pērk lēto elektroenerģiju. Lai valsts šiem ražotājiem maksā par elektrības pārpalikumu. Valsts – tie taču esam mēs visi! Tātad vajag atļaut uz 10 mēnešiem samazināt jaudu un noteikt saprātīgas elektrības pieslēguma un atslēguma izmaksas.

Uvis Slakteris, Codes pagasta SIA Mālnieki saimnieks
:
– Manā saimniecībā ir divi pieslēgumi, kopā 660 ampēri, un kopš 1. janvāra par katru ampēru ir jāmaksā 1,60 eiro. Varu neieslēgt nevienu spuldzi, bet vienalga mēnesī ir jāmaksā 1056 eiro tikai par pieslēgumu. Gada laikā tie jau ir padsmit tūkstoši eiro tikai par to, lai sezonas laikā būtu pietiekamas jaudas izkaltēt graudus. Es atbalstu Sadales tīklu uzstādījumu, ka ir jāatsakās no liekajām jaudām, bet aicinu saprast arī zemniekus – mums lielākas jaudas ir nepieciešamas divus trīs mēnešus gadā un atlikušos mēnešus no tām gribam atteikties. Katram saimniekam situācijas ir dažādas, tādēļ būtu tikai normāli, ja sadarbība ar “Sadales tīkls” būtu operatīva un individuāla. Pagājušajā gadā lielās jaudas uz laiku pieslēgt un atslēgt nebija problēmas. Kāpēc šogad ir tik krasas izmaiņas?

Māris Petrēvics, Tadaiķu pagasta SIA Ezermaļi saimnieks:
– Mūsu saimniecībai ir divi elektrības pieslēgumi – ar 160 A un 200 A strāvas stiprumu. Savulaik lauksaimnieki centās pieteikt maksimāli iespējamo jaudu, un no šā skatpunkta es piekrītu “Latvenergo” un “Sadales tīkls” – tas ir lieks apgrūtinājums. Mēs savas jaudas ziemas sezonā samazinājām attiecīgi līdz 40 A un 60 A. Pārslēgums maksāja aptuveni 200 eiro. Tik liela maksa par šo pakalpojumu nav adekvāta! Reāli elektriķa darbs ir apmainīt drošinātāju. Tas nav tik liels darbs, lai plēstu tādu naudu. Mūsu saimniecībā jaudas ir jāmaina vismaz divas reizes gadā. Piekrītu, ka tās ir jākoriģē, tomēr maksai par pakalpojumu jābūt elastīgākai.

Indulis Jansons, LPKS VAKS valdes priekšsēdētājs:
– Ir divas problēmas. Kooperatīvā vērtējam, cik reāli maksā viena kilovatstunda (kWh) elektroenerģijas. Jaudas optimizējām, tomēr maksa par vienu kWh šā gada janvārī salīdzinājumā ar decembri būtiski kāpa. Zinu, ka risina jautājumu par jaudām, tomēr neesmu neko dzirdējis par OIK problēmas risināšanu. Neredzam iemeslu subsidēt TEC–1 un TEC–2, tas nav solīdi pret Latvijas elektrības patērētājiem. Noteikti nepiekritīsim īslaicīgam risinājumam. Ja Latvijā elektroenerģija ir dārgāka nekā kaimiņvalstīs, būsim mazāk konkurētspējīgi. Absurdi ir arī tas, ka laikā, kad bija elektroenerģijas pārdošanas monopols, procesi bija vienkārši un saprotami. Patlaban, kad “Sadales tīkls” ir vienīgais piegādātājs, viss ir daudz sarežģītāk un arī elektrības cena ir kāpusi. Vēl neesam saņēmuši jauno maksāšanas nosacījumu versiju. Gaidīsim.

Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs:

– Sadarbībā ar “Sadales tīkls”, AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju esam raduši vairākus risinājumus. Apspriešanai iesniegts piedāvājums par iespēju atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem.Vēl viens piedāvājums ir iespēja samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu (trīs mēnešus) jaudu izmanto efektīvi un pieslēguma jauda ir vairāk nekā 100 ampēru. Jaudas samazinājumam šajā laikā ir jābūt par vismaz 50%. Lai jaudu atjaunotu, saimniecībai būtu jāsedz vien “Sadales tīkla” tehniskās izmaksas – aptuveni 30 eiro vērtībā. Jaunajai kārtībai būtu jāstājas spēkā līdz šā gada 1. aprīlim. Tāpat esam raduši tehnisku risinājumu, kā OIK fiksētās daļas kopējo apmēru izlīdzināt uz vairākiem gadiem, kas ļaus samazināt OIK fiksētās daļas straujāku pieaugumu patlaban visiem patērētājiem. No OIK reformas ieguvēji ir lielie lauksaimniecības ražotāji. Piemēram, cūku kompleksi un putnu fermas. Reformas ietekmē 83% Latvijas patērētāju elektrības rēķini nemainījās jeb kāpa viena eiro intervālā.

Evita Urpena, EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:
– Jebkādi papildu maksājumi, kas tiek piemēroti par elektroenerģijas izmantošanu, vienmēr daudz spēcīgāk skars tieši rūpniecības uzņēmumus. Tieši tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc no šā gada ir mainīts OIK finansēšanas modelis, sadalot to divās daļās – fiksētajā jeb jaudas komponentē, kas ir atkarīga no elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un mainīgās daļas, kas veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. Tādējādi tiek mazināts gan neproporcionāli augstais OIK maksājumu slogs rūpniecības uzņēmumiem, gan arī uzņēmumi kopumā tiek stimulēti domāt par elektroenerģijas izmantošanas efektivitāti, pārvērtējot reāli nepieciešamās jaudas un atsakoties no liekā. Aicinām ikvienu patērētāju (gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus) aprēķināt sava OIK izmaiņas AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” izveidotajā OIK kalkulatorā: www.eptirgotajs.lv/oik-kalkulators.
Vairāk par OIK tematu lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv