Bizness, Finanses

Cik zemniekam izmaksā par bojāgājušiem liellopiem un vilku saplēstām aitām?

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki, liecina apdrošināšanas kompānijas “ERGO” apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ. Kā portālu laukos.lv informēja “ERGO” pārstāve Agnese Grīnberga, saskaņā ar kompānijas datiem, visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecības uzņēmumos un saimniecībās Latvijā ir liellopi,

Viņa norādīja, ka kopš pagājušā gada “ERGO” klientiem izmaksātas atlīdzības par mājlopu, visbiežāk – govju, aitu un mājputnu – nāvi jau 314 gadījumos. Kāds lopkopis par deviņiem dažādiem negadījumiem atlīdzībās saņēmis 17 098 eiro.

Savukārt nupat jūnijā kāda zemnieka saimniecībā Kokneses novadā vilki saplēsuši septiņas aitas, par ko saimniekam kompensācijā izmaksāti 1600 eiro.

Saskaņā ar pieteiktajiem negadījumiem mājlopi diezgan bieži gūst arī traumas, kas nereti noved arī pie dzīvnieka piespiedu likvidēšanas, piemēram, gadījumos, kad govs salauzusi kāju.

Tāpat ik vasaru Valsts Meža dienesta Medību daļa ziņo par vilku uzbrukumiem, kas rada zaudējumus aitu ganāmpulkiem. Piemēram, 2016. gadā vilki nogalinājuši 104 aitas un liellopus, bet savainojuši 34 aitas. Šādos gadījumos lauksaimniekam pienākas apdrošināšanas atlīdzība.

“Nelaimes gadījums saimniecībā, piemēram, ugunsgrēks, kurā bojā iet liels skaits liellopu, ir ne tikai būtisks finansiāls zaudējums par komercīpašumu. Tas ir milzīgs trieciens arī biznesam, kas šādos gadījumos jāsāk atkal gandrīz no nulles. Ja notiek nelaime, saimniecībām tūlītēja palīdzība ir ārkārtīgi nepieciešama, jo tas var izšķirt tālāku pastāvēšanu. Iespēja operatīvi atjaunot zaudēto, atgūt resursus un turpināt veiksmīgi darboties var būt izšķiroša,” sacīja “ERGO” Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Viņš akcentēja, ka lauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, kas īpaši atkarīga gan no laika apstākļiem, gan dažādiem apkārtējās vides faktoriem, ir nozare, kas daudz vairāk nekā citas pakļauta dažādai ārējai ietekmei, kas var būtiski traucēt biznesa attīstību. “To arvien vairāk saprot arī paši lauku uzņēmēji, un interese par dažādā veida apdrošināšanu pēdējos gados ir būtiski augusi. Pēdējo piecu gadu laikā “ERGO” dubultojies lauksaimnieku skaits, kas izvēlas mājlopu apdrošināšanu,” rezumēja Heniņš.

1 komentārs

  1. neapstridu, gan jau ka kāds saņēma, jautajums bija savādāks, cik izdevigi ir apdrošināt dzīvniekus un kāpec tas darits. vai tā ir bijusi obligāta prasiba kādā projektā, vai ari lopiņš tiešām zelta vērtē (izcils šķirnes lops) standartā apdrošinātājs grib maksā 10% no lopa vertbas . ja man ir 10 lopi, tad gada samaksa par viņu apdrošināšanu jau ir viena lopa vertiba. tātad izdevigāk ir neapdrošinat jo varbutiba ka ies bojā visi 10 ir bezgaligi maza, un pat ka no 10 viens kritīs ir maz ticams, atiecigi var par to naudu atļauties nopirkt citu. nākamais aspekts, tas ir par GADU , nākamā gadā atkal jāmaksā, atiecigi govi viņas dzives laikā tu apdrošināšanā viņas dzīves laikā esi samaksājis 2 viņas vērtibas. tas finansiāli nerentājas nekādā variantā

Pievienot komentāru