Laukos
Bizness

Cukura tirgus šogad piedzīvos nemierīgus laikus 0

Foto – Shutterstock

Šā gada oktobrī Brisele atcels 2006.gadā noteiktās cukura ražošanas kvotas, līdz ar to industrijā gaidāma pamatīga viļņošanās, Eiropas Savienībai kā trešajai lielākajai cukura ražotājai pilntiesīgi atgriežoties pasaules tirgū. Ieguvēji būšot lielie ražotāji, kamēr mazie paputēs, bet pircēji varēšot priecāties par cenas kritumu, taču – tikai īslaicīgi, lētajam Eiropas cukuram aizplūstot uz pasaules tirgiem, vietā radot deficītu un cenas pieaugumu.

Līdzīgi pieredzētajam piena tirgū, arī cukura ražošanas nozari gaida pamatīgs satricinājums, šogad noslēdzoties 2006.gadā ieviestajai ražošanas kvotu sistēmai. Pēc tam, kad Brisele oktobrī atcels kvotas, anulēs garantētās cenas cukurbietes audzējušajiem zemniekiem un vienkāršos eksporta noteikumus, Eiropas Savienība (ES) kā trešā lielākā cukura ražotāja un otrā lielākā patērētāja kļūs par vadošo spēlētāju pasaules cukura tirgū. Tiek prognozēts, ka cukura ražošana pēc 2017.gada ES varot pieaugt par 20%. Lielākais izaugsmes potenciāls ir Francijai, kur ražošana palielināšoties par 25% – līdz 5,5 miljoniem tonnu. Savukārt prognozes saistībā ar cukura cenām paredz, ka sākotnēji gaidāms to kritums, taču tam sekos kāpums, lētajam Eiropas cukuram aizplūstot uz pasaules tirgiem, radot deficītu un cenas pieaugumu.

Lielie plauks, mazie izputēs
Lielākais segments, kurš izjutīs Eiropas atgriešanos pasaules cukura tirgū, būs Eiropas cukurbiešu pārstrādātāji, kuri saskarsies ar asu konkurenci no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas pārstrādātājiem – tie ir reģioni, kuri bija galvenie Eiropas cukura noieta tirgi līdz eksporta ierobežojumu ieviešanai. Tomēr Eiropas ražotājiem par labu nostrādās fakts, ka cukurs tiek ražots no viengadīgajām cukurbietēm, kamēr tropiskajās zemēs saldo produktu iegūst no cukurniedrēm, kuru izaudzēšanai nepieciešami četri, pieci gadi. Līdz ar to Eiropas zemnieki varēs ātrāk reaģēt uz cenu svārstībām. Turklāt Brisele atcels kvotas arī izoglikozes jeb fruktozes sīrupa ražošanai, un arī tas novedīs pie konkurences pieauguma Eiropas tirgū un sekojošas konsolidācijas. Ja lielāko daļu pasaulē tirgotā cukura veido cukurniedru jēlcukurs no Brazīlijas un Austrālijas, tad Eiropa tirgo balto rafinētu cukurbiešu cukuru. Pēc kvotu atcelšanas starptautiskajā tirgū ieplūdīs Eiropas pārprodukcija, provocējot cenu kritumu un samazinot citu reģionu pārstrādātāju peļņu. Lielākā konkurence gaidāma no pārstrādātājiem tādās valstīs kā Alžīra un Saūda Arābija, kā arī no Dubaijas koncerna “Al Khaleej”, kas ir lielākais rafinētā cukura kombināts pasaulē. Tām Eiropas kompānijām, kuras ražo arī rafinēto niedru cukuru un kurām nepieciešams importēt izejvielu ārpus reģiona robežām, klāsies īpaši grūti, jo šai izejvielai netiek plānots noņemt jebkādus importa ierobežojumus. ES valstu eksperti vienbalsīgi prognozē, ka no gaidāmajām izmaiņām ieguvēji būs lielie rentablie cukurbiešu audzētāji, kuri spēs paplašināt ražošanu, lai ražotu cukuru par konkurētspējīgākām cenām. Savukārt mazākie ražotāji ar neizbēgami augsto pašizmaksu, kuru īpaši daudz Austrumeiropā, nespēs konkurēt un varētu tikt izstumti no tirgus.

Dāsni samaksāts
Cukura ražošana Eiropā 40 gadus ir bijusi vieno no subsidētākajām nozarēm, jo par katru cukura kilogramu no ES budžeta ražotājam tika piemaksāti 32 centi. ES nozares reformu sāka 2005.gadā, divos gados piedāvājot maksimālo atbalstu – 730 eiro par tonnu kvotas fabrikām, kas saistībā ar reformu pārtrauks darbību. Valstīm, kurās ražoja cukuru, reforma piedāvāja slēgt rūpnīcas un atteikties no cukura kvotas pilnībā, pretī saņemot dāsnās kompensācijas, vai arī – turpināt ražošanu un konkurēt brīvajā tirgū, vai visbeidzot – pārprofilēties un cukura vietā no cukurbietēm ražot, piemēram, bioetanolu. Būtībā Eiropas valstu cukura nozarei atvēlēja divas iespējas – reformēties vai iznīkt. Līdz kvotu ieviešanai Latvijā darbojās trīs rūpnīcas – Jēkabpilī, Jelgavā un Liepājā. Jēkabpils fabrika reformas priekšvakarā gan jau bija bankrotējusi, bet abas pārējās izlēma pēc 2006.gada darbu vairs neturpināt. Latvijā tajā brīdī ieguva vidēji 5,2 tonnas cukura no viena hektāra cukurbiešu, kamēr citviet Eiropā – ap deviņām tonnām. Iznākumā fabrikas 2008.gadā saņēma kompensāciju 40% apmērā: Jelgavas cukurfabrika – 4,2 miljonus latu un Liepājas cukurfabrika – 2,5 miljonus. Pārējos 60% cukurfabrikām izmaksāja 2009. gadā. Vēl atbalstu saņēma arī pašvaldības (Jelgavas 1,6 miljonus latu, Liepājas 0,96 miljonus, novadu pašvaldības – 3,4 miljonus). Kaut arī lēmumu pārtraukt ražot cukuru pieņēma cukurfabrikas, arī zemnieki cietējos nepalika. Kopumā kompensācijās tika izmaksāti vairāk nekā 65,5 miljoni eiro, un vairums saimniecību veiksmīgi mainīja darbības profilu, kādreizējos cukurbiešu laukus apsējot ar graudaugiem vai rapsi, kuru cenām tirgos bija tendence augt.

Vilciens aizgājis
Ja kāds investors Latvijā būvētu rūpnīcu un piedāvātu konkurētspējīgu biešu cenu zemniekiem, tad viņi bietes audzētu, jo zināšanas un iemaņas ir saglabājušās., uzskata “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre. Taču patlaban rūpnīcu vairs nav, un, ja kāds to arī plāno būvēt, tad jābūt pārliecībai par tirgiem, kur produktu pārdot. Ja ideja par nozares atjaunošanu Latvijā atdzims, tad iniciatīva nenākšot no lauksaimniekiem, bet gan no investoriem pārstrādes procesā.

INFORMĀCIJAI
Lielākie kompensāciju saņēmēji par cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanu – SIA “Uzvara-Lauks”, SIA “PS Līdums”, SIA “Lielmežotne”, SIA “Fito-AL”, Āra Burkāna zemnieku saimniecība “Sējas”, SIA “Lielvricava Agro”, Ulda Caunes Sesavas pagasta saimniecība “Ivula”, SIA “Agrolats”, SIA “Pampāļi”, SIA “Agrofirma Zelta druva”.

Latvijas baltā cukura tirdzniecības bilance no 2004.gada līdz 2006.gadam saglabājās pozitīva. Izņēmums bija 2007.gads, kad, par 93% pieaugot importam un par 74% samazinoties eksportam, bilance kļuva negatīva, sasniedzot 16,95 miljoni eiro rādītāju.
Galvenās eksporta valstis laikā no 2004.gada līdz 2007.gadam bija: Igaunija, kurp eksportēja cukuru 15,6 miljonu eiro vērtībā, Lietuva (7,53 miljoni eiro), Polija (4,48 miljoni eiro), Apvienotā Karaliste (4,2 miljoni eiro) un Somija (2,4 miljoni eiro).
Nozīmīgākās baltā cukura importa valstis bija Lietuva, Polija, Dānija, Igaunija un Apvienotā Karaliste.

Avots – Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

LA.lv