Laukos
Politika

Dabas riski jāapdrošina vai jāveido uzkrājums0

Foto: Romolo Tavani/Shutterstock

Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji lauksaimniekiem pašlaik piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) nodarītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm lauksaimniekiem pieejams arī atbalsts no Lauku attīstības plāna (LAP) 2014.–2020. gadam.

Sākumā lauksaimniekiem tika piedāvāts ar LAP atbalstu veidot īpašu kopfondu, taču viņi lēma, ka izdevīgāka būs apdrošināšana un atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei, lai gan pieejamo apdrošināmo riska faktoru skaits ir ierobežots. Zemkopības ministrijas speciālisti turklāt sola, ka Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2021.–2027. gadam viens no atbalsta pasākumiem būs arī atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai.

Savukārt tie lauksaimnieki, kuri apdrošināšanu uzskata par finansiāli neizdevīgu, lai arī paredzēts atbalsts apdrošināšanas polises iegādes izdevumu daļējai segšanai, var veidot savu finanšu uzkrājumu paši. Atgādinām, ka no 2018. gada ir mainījusies uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtība. Šis nodoklis vairs netiek piemērots nodokļa maksātāja peļņai, jo tā piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz sadales brīdi. UIN jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiek sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību. Tādējādi lauksaimnieki, kas ir UIN maksātāji, var veidot uzkrājumus iespējamiem riska iestāšanās gadījumiem.

Savi secinājumi radušies arī pēc pērn sausuma sagādātajiem zaudējumiem, izvērtējot iespējas apdrošināt sējumus pret sausuma risku. Sausums pieskaitāms plaša mēroga riskiem, tāpēc šāda apdrošināšana ir iespējama, ja valsts piedalās ar savu līdzfinansējuma daļu to sausuma nodarīto zaudējumu daļas kompensēšanai, kas pārsniedz apdrošinātāju rīcībā esošo uzkrājumu.

Valdība lēma – ņemot vērā lauksaimniekiem piedāvātās apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk no zemkopības ministra vairs netiks pieņemti izskatīšanai jautājumi par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem.

LA.lv