Bizness, Īpašums

Kas zemes īpašniekus gaida pēc “romantiskās” dabas skaitīšanas?

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Valstī sācies projekts ar romantisku nosaukumu “Dabas skaitīšana”. Zemes īpašnieki zina, ka runa ir par projekta “Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu inventarizācija Latvijā” uzsākšanu. To īstenos personu apvienība “SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) un Latvijas Dabas fonds (LDF)”. Tā nu izskatās, ka atslēgas biotopu kartēšanas laikā deviņdesmito gadu beigās iegūtie dati tiek uzskatīti par veciem un viss jāsāk atkal no jauna. Bet varbūt kopš iepriekšējās kartēšanas izaugusi jauna dabas draugu un ekspertu paaudze, kas arī vēlas piedalīties līdzekļu, kas galvenokārt ir Eiropas Savienības līdzekļi, apguvē un tāpēc meklē un arī laimīgi atrod aizvien jaunas ienesīgas nodarbes.
Biotopu inventarizācija izmaksās 9,5 miljonus eiro. Tāpēc nav brīnums, ka tās pietiek gan filozofiskai aptaujai “Ko latvietim nozīmē daba?”, gan PR firmas noalgošanai, gan “Lielo dabas skaitīkļu” atklāšanai, gan citām aktivitātēm, nemaz nerunājot par aptuveni simt septiņdesmit dabas ekspertiem, kam vairāku gadu laikā tiks garantēts darbs un atalgojums.

Tomēr ir tautsaimniecības nozares, kas apšauba šī dārgā projekta lietderību, jo ir liela neskaidrība par to, kas notiks pēc kartēšanas pabeigšanas? Projekta bīdītāji saka – veiksim visu biotopu apzināšanu, sagatavosim jaunus plānus un tad paskatīsimies. Bet būsim reāli – biotopu kartēšana nav teorētiska pasaules izzināšana. Tieši tas biedē cilvēkus, galvenokārt zemniekus un meža zemes īpašniekus, kuri īpašumus mantojuši vai iegādājušies jau pirms lielās skaitīšanas un ar šādu pavērsienu nebija rēķinājušies. Diemžēl Latvijā daudziem šajā jomā ir ļoti bēdīga pieredze, un viņi zina, cik šādi ierobežojumi izmaksā.

Jautājums ir ļoti vienkāršs – kas maksās kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem vietās, kur tiks atrasti vērtīgi biotopi? Vai pašlaik, kad lejam asaras par to, ka nav naudas veselības aprūpei, sabrukušajiem ceļiem, lauku skolām, netiekam galā ar gudrona dīķiem, ir reāli cerēt, ka pēc 2020. gada atradīsies nauda kompensācijām (sava, pašu nopelnīta, nevis Eiropas piešķirta)? Vai atkal nebūs tā, ka par dabas vērtībām, kuras bauda visa sabiedrība, maksās tikai zemes īpašnieki? Pašlaik ir arī tā, ka par mantotu desmit hektāru lielu mežu dabas rezervātā īpašnieks kā kompensāciju saņem tikai 400 eiro gadā. Varbūt tad labāk valstij netērēt naudu un neuzņemties saistības, kuru pildīšanai nav naudas.
Atcerēsimies, ka jēdziens “biotops” savulaik tika izstrādāts, lai atrastu rozīnes kūkā (sevišķi nozīmīgas dabas vērtības), nevis visu kūku pasludinātu par rozīni (biotopu).

Baida arī ekspertu subjektīvisms

Latvijā mežsaimniecībai ir gadsimtiem ilga vēsture, un “mežinieki” ir spējuši gan gūt saimniecisku labumu valstij, gan saglabāt resursus nākamajām paaudzēm – arī starpkaru periodā, kad mežu Latvijā bija mazāk, jo zemi intensīvāk izmantoja lauksaimniecībai. Biotopu noteikšana var veicināt vērtīgo sugu saglabāšanu. Taču pašlaik nav skaidrs, kā tie mijiedarbojas ar mežsaimniecības mērķiem, kādas vērtības vajadzētu ņemt vērā un kādas sekas tas rada. Piemēram, efektīva mežu izmantošana saskaņā ar pētījumiem ir labākais veids, kā mazināt klimata izmaiņas, jo tieši augoši, nevis pūstoši meži absorbē oglekļa dioksīdu, turklāt atjaunojamo resursu – koksni – var aizstāt nafta un ogles. Tāpēc meži, kas netiek uzskatīti par pietiekami vērtīgiem, lai sabiedrība tiem novirzītu resursus, ir jāizmanto saimnieciskajai darbībai saskaņā ar zemes īpašnieka iecerēm.
Bažas rada arī subjektīvisma faktors biotopu meklēšanā un atrašanā. Mēs zinām, ka biotops ir teritorija, kurai, pamatojoties uz vispārējā novērtējuma struktūru, sugu saturu, vēsturi un fizisko vidi, ir ļoti nozīmīga ietekme uz floru un faunu.
Taču, novērtējot nozīmi, biotopu eksperti bieži vien nonāk pie ļoti atšķirīgiem secinājumiem par to, vai tas ir biotops vai tomēr nav. Arī paša biotopa robežu precīza nodalīšana variējas atkarībā no ekspertiem. Īpašnieki un apsaimniekotāji ir arī pieredzējuši, ka atsevišķiem ekspertiem ir atšķirīgi standarti valsts un mazākiem privāto zemju īpašniekiem. Savukārt gadījumos, kad rodas strīdi, iesaistītie, ieskaitot arī DAP, korekti neizvērtē faktu, ka biotops ir atrasts, pamatojoties uz vairāk vai mazāk subjektīvu novērtējumu, ko veikusi viena persona, kam pat nav noteikta atbildība par tās lēmumiem (ekspertiem nav amatpersonas statusa).
Es jau nerunāju par tiem gadījumiem, kad, piemēram, dažas nevalstiskās organizācijas “atrod” arvien vairāk “unikālu” biotopu, lai tikai apturētu mežu izstrādi. Pašlaik ir viegli teritoriju pasludināt par biotopu, bet gandrīz neiespējami pierādīt, ka tā tāda nemaz nav. Tomēr ar subjektīvismu vismaz teorētiski iespējams cīnīties, apstiprinot detalizētas instrukcijas, palielinot skaidrību par to, kādas teritorijas ir atslēgas biotopi, kā arī nepārtraukti paaugstinot ekspertu kvalifikāciju.

Reāli sanāk, ka valsts uzņemas saistības, kuras pati nespēj vai nevēlas finansēt pietiekamā apjomā. Rezultātā meža īpašnieks nevis lepojas ar biotopiem, kas ir viņa īpašumā, bet vēlas vai pat sekmē to, lai tādu nebūtu. Jaunatklātie biotopi vissmagāk ietekmēs nelielas ģimenes mežsaimniecības, kurās bieži vien meža apsaimniekošana ir vienīgais iztikas avots.

Maz ticams, ka kāds dabas skaitītājs, pārstaigājot Latviju, domā par to, ka ik dienas valsti pamet iedzīvotāji, kuri nevar atrast sev piemērotu darbu, īpaši lauku apvidos. Tāpēc arī mežsaimnieki un lauksaimnieki par dabas skaitīšanu nepauž sajūsmu, bet ar lielām bažām gaida, kādas pārmaiņas tā nesīs.

80 Komentāri

  1. Pļavas lielsaimnieki laimīgi iznīcinājuši. Meži ir vienīgā vieta , tā teikt, pagaidām, kur masveidā nelieto indes. Dabīgi, zem nosaukuma ”Valsts Meži” ir paslēptas neskaitāmas ārzemju kompānijas, kam galīgi neinteresē nekādi biotopi. Un tām dažādi līgumi kā ledus, bez baltiem cimdiem klāt neķersies neviens. Tādēļ mazie meža īpašnieki, viss biotopu smagums uz Jūsu pleciem.

    1. Te ir stāsts par prasībām un samērīgumu. Biotopu kartēšana atgādina komunistu laika īpašumu ekspropriācijas. Tikai šoreiz īpašnieks pat nevarēs pārdot apgrūtināto īpašumu. Tas attieksies ne jau uz LVM , bet tieši uz zemniekiem, meža īpašniekiem un citiem lauku iedzīvotājiem. LVM jau viss ir skaidrs, galvenie cietēji būs latvieši, kam pieder zemes laukos.

  2. Latvijas meži panikā – kad tik ko mežos neatrod, nevarēsi kā pierasts cirst un cirst.
    Cik tad ir palikuši lielie koki? Cik neskarto biotopu? Sen jau vajadzēja veikt inventarizāciju!

    1. šis uzpirktais, zināmais “sabiedrības viedokļa veidotājs” jau nerunā vairs ne par kādiem mežiem, bet jau vairs tikai par meža zemi, tā kā viss, ko sauc par mežu, mūsu valstī jau vairs neeksistē. Viena vienīga cilvēku kūdīšana no šī tipa puses, vairāk nekas. Taču par to autors saņem algu. Tāda ir viņa nodarbošanās.

      1. nevajag melot un gvelzt te muļķības! Latvijā ir 52% no teritorijas klāta ar mežu. Bioloģiskā daudzveidība pieaug, bet zaļajiem reketieriem tas taču nepatīk. Vajag vēl izspiest naudu!. Latvijā jau tā ir 30% aizsargājamās platības no kopplatībām Cik vēl vajag?Ulmaņlaikos – 30%. Zaļie izvērš panisku kampaņu, lai varētu baroties ar sadomātām un neesošām “dabas aizsardzības” problēmām. Piemēram, tas, kas kādreiz bija hobijs, tagad ir 100% apmaksāts no valsts un ES fondiem! Zaļie iedzīvojas uz valsts un zemes īpašnieku rēķina un brutāli melo.

        1. Nemelo un nemusini tautu, bet paņem rokā statistikas datus (pašus jaunākos) un paskaties, ka Latvija ES valstu vidū zaļākā valsts TREŠĀ NO BEIGĀM!!!!!!! Ja netici, piezvani un pajautā LU rektoram vai DAP!

    2. nu nav gan nekāda sakara ar Valsts mežiem. Te privātīpašniekus taisās atkal spiest zemē un nīcināt!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

      1. Nu kā var nesaprast elementāru lietu, neviens netaisās privātīpašniekus apdraudēt, izpētīs un tāpēc vien uzreiz nebūs aprobežojumi, lai uzliktu aprobežojumu vajag vēl virkni darbības. Bet šādi te rakstiņi gan dzen ļaužus panikā un tikai lieki “gaisu maisa”. Kārtīgam saimniekam valstī jāzin kas kur un cik daudz atrodas un tad var domāt ko tālāk darīt.

  3. Te vēl atliek piebilst – par to skaitīšanu 9,5 miljoni Eiro nelielas ornitologu un skaitītāju saujiņas kabatās. Bet ārstiem un skolotājiem – plika piga. Priecājieties par skaitīšanu!

        1. kārtīgs saimnieks valstī… 🙂 🙂
          tad turpini atbalstīt smadzeņu skalošanu par to, ka kādam šajā valstī rūp dabas dažādība

  4. ai, Liopa, Liopa! – vai nu tu esi skaudīgs pamuļķis vai pamuļķīgs skauģis! Jeb arī trešais variants – meža cirtēju apmaksāts bļāvējs. Smiekli nāk par tevi:)

  5. Izberzēju acis un lasu vēl vienreiz, vai tik nepārlasījos?! – “mežinieki” ir spējuši .. saglabāt resursus nākamajām paaudzēm..!!!!!!!!! :))))))))

  6. Cepuri nost Liopa priekšā! Kad Eiropas savienības īpaši aizsargājamo biotopu kartēšana pārvētās par dabas skaitīšanu? Vai tajā brīdī kad naudas apguvēji saprata, ka šim būs sekas, aprobežojot privāto zemju īpašniekus? Liopa vienīgais atļāvies saukt lietas īstajos vārdos, parādot kādi simti miljoni aiziet dažādos projektiņos, kuriem pat nav rezultātu. Turpini Māri atsegt sabiedrībai visus šos miljonu izķēzītājus, kas sevi nekaunīgi sauc par sabiedrības interešu aizstāvjiem, bet īstenībā ir prasti un nekaunīgi naudas rausēji.

  7. ko jus te visi gaudojiet . Ja jusu zemei uzliek apgrutinaju .neko neparakstiet. Sameklejiet interneta regulas cik valstij valstij jamaksa. Vini tak jums nacionalize zemi. Nemiet advokatu un sudziet ST. Ja ne tad ECT .

    1. Paldies par padomu. Jau to daru. Saņēmu lapeli, ka manā mežā būs šī kartēšana. sazvanīju “ekspertu” viņš no sākuma liedzās , pēc tam atzinās, ka būs aprobežojums. Visvairāk tracina tas, ka atgūstot vectēva zemi esmu taupījis mežus , ļoti maz cirtis tikai nebaltai dienai. Tagad katru soli skaņoju ar advokātu, visur esmu klāt, neko neparakstu, advokāts saka, sanāks labs process, ko reāli vinnēšu. Galvenais, ka “eksperts “ienāca manā īpašumā ar pirkstiem gaisā, bet izgāja mazs un melns un neatvadījies aizbrauca prom.
      ‘Iesaku to arī pārējiem, vislabāk staigājiet pakaļ un visu filmējiet, pēc tam tas ATMAKSĀSIES.

        1. Tātad publiski atzini, ka grupā esat veikuši noziedzīgu darbību un tātad būs jāatbild saskaņā ar pastāvošo likumdošanu. Apsveicu !!!

          1. tad jau Saeimas deputāts Kaimiņš sen būtu notiesāts. Neblēj kā aita, bet palasi likumdošanu:)

      1. Manu īpašumu eksperti apsekoja ziemā…nu tas ir tad kad veģetācija ir pašā plaukumā. Un vēl piesēja manam īpašumam dabas objektu, kurš nemaz neatrodas manā īpašumā. Lieki teikt, ka es nebiju klāt, jo mani neviens neinformēja, ka tiks apsekots mans zemes īpašums.

    2. Jā jā, un bēgļiem no Latvijas otrā pasaules kara laikā Zviedri jautāja, kāpēc Jūs neizsaucāt policiju, kad Jūs veda uz vaņku zemi.. Pamosties, tautieti!

  8. Īpašnieks nespēs pierādīt botāniķu melus. Reti kuram īpašniekam ir botāniķa diploms Profesionāla botāniķa darbs darbs dārgi maksā, tāpēc apstrīdēt vērtētāju lēmumus būs neiespējami.Vispār jāsaka, ka šis nodoms ir izcils īpašnieku tiesību izvarošanas paraugs.

  9. acimredzamākā ir ka neviens neko nemaksās par saimnieciskās darbibas ierobežošanu. otra redzamākā ir kukuļošana. jo jau rakstā subjektivismu piemin. kā man vens mežinieks stāstija-biotopam vajag 10 punktus un jebkurā mežā uz sitienu var 8 sameklet. trukstošos 2 iegut nav problēmu. un tad sāks māt ar sētas mietu. man atrast vai skatities citā virzienā? kur ir robežas ? un kas būs “pētniekam”par to ka viš pieņem saimniekam patikamu lēmumu

    1. Pie tam biotops var būt jebkas. Arī privātmājas pagalmā var sameklēt biotopu. Definīcija, kura ir atrodama http://www.latvijas.daba.lv “Par biotopu sauc samērā viendabīgu platību, kas piemērota kādu konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai. Piemēram, pļava, purvs, grava ir biotopi.” Pēc šīs definīcijas sanāk, ka arī rudzu vai kartupeļu lauks ir biotops.

      1. Jā, kartupeļu lauks ir biotops. Bet jautājums ir, cik rets tas ir, vai būtu nepieciešams to īpaši aizsargāt. Tāpēc arī svarīga to kartēšana. Piemēram, ja Latvijā ir tikai 2 kartupeļu lauki, skaidrs, ka pret tiem jāizturas īpaši uzmanīgi.

  10. Piekrītu autoram.
    Šī dabas skaitīšanas ir uzbrukums Latvijas ekonomikai. Padomājiet kāpēc Eiropa piešķir 9 000 000 EUR par biotopu inventarizāciju Latvijā, bet nevis uztraucas par zemajām pensijām? Kāpēc viņiem nerūp Latvijas pensionāru pazemojošais stāvoklis, bet pēkšņi ir sācis rūpēt kādi mums biotopi mežos?
    Eiropa dara visu lai Latvijas mežu īpašnieki tiktu liegts nodarboties ar sava meža izstrādi un tādējādi samazinātu konkurenci. Un manam mežam arī uzlikts biotops un to cirst nevar, jo visam jāsakrīt un jāsapūst.
    Diemžēl šobrīd pie varas mežsaimniecības likumdošanas jomā Latvijā ir kangari kuri pilda citu valstu prasības!

  11. Vēl interesanta lieta par šo biotopu kartēšanu – vai normatīvajos aktos ir noteikta eksperta slēdziena apsūdzēšanas kārtība? Cik es zinu, tad patreizejā kārtība ir tāda, ka neapmierinātības gadījumā zemes īpašnieks meklē citu dabas ekspertu, kurš ir gatavs pa jaunu apsekot zemes īpašumu. Tā kā dabas eksperti viens otru pazīst, tad tas nozīmē, ka zemes īpašnieks var netikt pie otrreizējās apsekošanas, jo ekspertiem nav pienākums sniegt savus pakalpojumus. Tā lūk. Un Atkārtota apsekošana protams ir par zemes īpašnieka naudu. Un kas notiek tad, ja ir klaji atšķirīgi slēdzieni?

  12. Smieklīgi:))) Kur tad zaļganie ir iegrūduši visus tos n-tos miljonus, ko līdz šim tērējuši? Atkal jāskaita:) Visa varza, kas barojas Rīgā uz bruģa ir uzblīdusi līdz nejēdzībai. Katra kukaiņa un sūnas pieskatīšana Latvijā kļuvusi par krutu biznesu. Pārsimt freilenes un bārdaiņi rauš naudu kaudzēm. Tiem Latvija būtu laba bez cilvēkiem vispār. Ka tik pašiem pilnas ķeseles.

  13. Varbūt, ka cilvēki nemaz nezina, ka Latvijā NEKAD nav bijusi informācija par visiem biotopiem kopumā. Beidzot notiks visaptveroša inventarizācija, kas ļaus saprast, kas mums kopumā pieder. Būs dati, kas ir vērtīgs un, kas mazāk vērtīgs. Ja kāds tam pretojas, tā ir vienkārši tumsonība.

  14. Skumji! Esmu mantojis mežu no tēva, pāris hektāri, kuri nav izstrādāti, tura to, ja nu kādreiz dzīvē notiek kāda nelaime un vajag naudiņu. Man mežs bija kā banka. Un tagad nelaime ir notikusi. Kaut kādi ”eksperti” manu mežu grib nosaukt par biotopu un atņemt man tiesības saimniekot savā zemē…
    Skumji, skumji, skumji…

    1. Mazais meža īpašniek.
      Nocērtot tu dabūsi uzreiz xxxxxx, bet caur biotopu kompensācijās gadā xx. Iekrāsi, rezultāts būs visiem labāks. Būs mežs, būs gaiss, būs naudiņa.

      1. Jauns mežs un vidēja vecuma mežs daudz vairāk fotosintēzes rezultātā ražo skābekli nekā pieaudzis un pāraudzis mežs, tā ka jācērt tas mežs nost, lai noguldītu xxxxxxxx kādā zviedru bankā un jaunais mežs lai ražo skābekli dubultā!

        1. Tieši tā, cērt ātrāk nost, kamēr nav biotops.
          Būs $$$$.
          Plus varēsi atjaunot mežu, stādīt, kopt, rādīt bērniem, kā jārūpējas par dabu!

    2. Skumji, skumji, skumjiņi, ka nav prātiņa. 2 ha mežu turēt kā banku ir neprāts. Sen vajadzēja pārdot un naudu turēt zeķē. 2 ha mežs var nodegt, to var saplosīt vētra (it īpaši, ja kaimiņš nocērt savu mežu pirmais), to var iznīcināt kukaiņi vai bebri, to var nozagt, un, jā, to nekopjot, var notikt tas, kas vienīgais no visa augstāk pieminētā nevar notikt ar zeķi, tas var dabiskoties un ar vecumu kļūt par īpaši aizsargājamu meža biotopu un lielajā Dabas skaitīšanā tikt saskaitīts.

  15. Aizbrauciet uz centrāleiropu. tur tādas neskartas dabas kā pie mums Latvijā nav… tur katrs m2 apsaimniekots līdz pēdējam. absurds šis viss. mums ir tik skaista daba, ir daļa, kur mēs saimniekojam un cita daļa kurā ir apgrūtināta saimniekošana, to atstājam dabai. Tā dara gudrie, bet mums redz labi, iekopti meži jānovēl zaļajiem.

    1. Labi iekopti meži zaļajiem neinteresē. Zaļajiem interesē nekoptie meži.Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā pēc Natura 2000 teritoriju (aizsargājamu dabas teritoriju) īpatsvara pēc platības valstī.

  16. šķiet, ka tendenciozs un klaji mežu izzāģēšanas turpināšanas aizstāvībai vērsts raksts. Informācija, maigi sakot, ir neprecīza. Pirmkārt, noteikti stingri kritēriji, lai biotopu uzskatītu par vērtīgu. Otrkārt, ir ekspertu kartētais izlases veidā tiek pārbaudīts, treškārt, mežsaimniecisku darbību aizliedz tikai mikroliegumu, nevis biotopu esamība. Patiesībā te ir jautājums par tīšu cilveku maldināšanu un tracināšanu. Ieteiktu ELLEI Un LDF vērsties pie advokāta un sniegt prasību pret raksta autoru par melīgas informācijas izplatīšanu.

  17. Lasot rakstu jau nopriecājos, jo nodomāju:”Re, cik tagad vidusskolnieki smukus sacerējumus sākuši rakstīt!” Bet apskatījies autoru, saskumu, jo izrādās, ka šo sacerējumu rakstījis pieaudzis cilvēks, un izrādās pat vīrietis (pēc vaimanājošā un balamutīgā stila šķita, ka varētu būt bābietis). Bet saskumu tāpēc, ka laikam jau tiešām tie gaišākie prāti ir pametuši Latviju, ja jau skandināvi spiesti algot saviem pasūtījuma rakstiem Māri. Bet mūsu valstī dzīvo dažādi cilvēki ar dažādām interesēm, uzskatiem, izglītību utt. Un demokrātiskā valstī katram ir tiesības izteikties, tāpēc aicinu nebūt bargiem pret raksta autoru. Savukārt Izglītības ministriju aicinu vairāk pievērsties ekoloģijas zināšanu popularizācijai, citādāk valstī šobrīd valda kaut kāds ekoloģiskais idiotisms un paranoja.

    1. Kas algo Māri Liopu ar šādiem rakstiem? Tie parādās brīžos, kad tiek apgūti 9,5. miljoni biotopu kartēšanai, 2,2 miljoni ērgļu skaitīšanai 1 miljons sikspērņu, roņu, dzeņu, pūču, irbju u. c. kustoņu pētīšanas projektiem. Kad tika saņemts 1, 5 milj. projektam “Putni Ādažos” rakstus cepa’Ornitologs Ķerus un dabas fonda Rozītis, bet tie bija sarakstījuši galīgas muļķības par tuksnešiem Latvijā.
      Domāju, ka Liopu apmaksā paši zaļie, lai visā brēkā pa kluso šiverētu pa privātajiem meža īpašumiem.
      Neticiet nevienam, jo visi viņi ir saistīti! Ķerus, Rozītis, Enģele, Liopa sēž pie viena galda un draudzīgi apspriež kā ieviest jaunu sertifikātu prasības privātajiem meža īpašniekiem, bet publiski “cīnās ” viens ar otru!

    2. Jautājums:
      Cik Latvijas dabas fonda, Latvijas ornitoloģijas biedrības u. c. “zaļo”organizāciju biedru ir emigrējuši ekonomisku apstākļu spiesti no Latvijas?
      Atbilde:
      Neviens! No dažādiem budžetiem izsūktie nodokļu maksātāju miljoni ļauj dzīvot pārticībā un ar nodrošinātām vecumdienām uz citu rēķina tepat Latvijā!

  18. Zemiskā Liopas performance, ko šis blēdis ielicis Latvijas Mežu sertifikācijas mājas lapā: “Vai, kā tika piedraudēts atklāšanas pasākumā -“dabas skaitīšana” ikvienam būšot lieliska iespēja saprast, “ko un kā darīt ar savu īpašumu”.
    Šajā rakstā laikam baidījies ielikt.

  19. Ar tiem biotopiem ir tā, ja tie netiek apsaimniekoti, tie izzūd. Konkrēti piemēri man ir tepat blakus GNP teritorijā. Ir biotopa pļavas, kur, ja agrāk bija augu daudzveidība, tagad ir tikai suņuburkšķi. Tā pat atcerēsimies pirms pāris gadiem ka šie paši “dabas aizsargātāji” gribēja mežus dedzināt, jo redz aizauguši, bet cirst un tīrīt nedrīkstot. Tikai pateicoties sabiedriskām aktivitātēm šo lēmumu atcēla, bet nauda bija tam sagādāta. Diezgan divkosīgi.

  20. Šitādus liopas jāsoda un jākar pie lielā zvana par dezinformāciju un cilvēku kūdīšanu! Vienīgais labums, ka sabiedrība jau pazīst šo izslavēto meli.

  21. Lai meklē un skaita, ja jau tikuši pie naudas. Tikai, lai sagatavo dokumentāciju, ka saimnieks piekrīt savu īpašumu atzīt par retu biotopu. Kam gribās biotopisku īpašumu, lai parakstās.

  22. Latvija laikam ir vienīgā nenormālā valsts, kur Sugu un Biotopu aizsardzības likumā iejaucas Zemkopības ministrija, lauksaimniecības nozari pārraugoša ministrija! Latvijas vidi gandējošo organizāciju – biedrības “Latvijas Mežu Sertifikācijas padome”, Meža īpašnieku biedrība un Kokrūpniecības fedrerācijas spiediena rezultātā ņem un izstrādā grozījumus pilnīgi citas nozares esošajos likumos!!!! Unikums!!!!

  23. Latvija tiešām nav normāla situācija , ja ornitologu vadonis no valsts budžeta piešķir savai avīzei naudu un par 1,5 milj. kopā ar sievu saskaita 15 pupuķus. Nav normāli ja Dabas fonds trīs mēnešu laikā uzcep ziņojumu Eiropai par katastrofālu biotopu stāvokli Latvijā un uz tā pamatat paši apgūs 9,5 milj. jaunu meklēšanai. Nav normāli ja DAP izdala šos darbus citem, kaut gan tas ir viņu tiešais pienākums.Nav normāli ja pensionārs nevar samaksāt 4 eiro par vzīti pie ārsta, bet no Vides aizsardzības fonda tiek tērēti tūkstoši pseidozaļo raksteļu sacerētājiem.Nav normāli , ja zemes apsaimniekotājam uzliek liegumus, nemaksājot atbilstošu kompensāciju.
    Liopa visas šīs nejēdzības, kas slēpjas zem cēlā saukļa DABAS AISARDZĪBA, atmasko. Tāpēc arī parādās tik histēriski komentāri no pseidozaļajiem, Liopas raksti ir tiešs drauds tikt atstumtiem no siles .

Pievienot komentāru