Bizness, Īpašums

Dažos Latvijas novados gandrīz puse zemju jau pieder ārzemniekiem

Atsevišķos Latvijas novados jau gandrīz puse no lauksaimniecības un meža zemēm pieder firmām, kuru īpašnieki tieši vai pastarpināti ir meklējami aiz Latvijas robežām.

Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” sadarbībā ar Valsts Zemes dienestu un kompāniju “Lursoft” veiktie aprēķini parāda, ka procentuāli vislielākās lauksaimniecības un meža zemju platības ārzemniekiem pieder Zilupes, Ludzas un Dagdas novados.

Pētījumam, lai iegūtu ainu tieši Latvijas novadu griezumā, tika apkopoti dati par juridiskām personām, kam viena novada teritorijā ir vismaz 500 hektāru lielas lauku un meža zemju platības. Tas nozīmē, ka faktiski ārzemniekiem pieder vēl nedaudz vairāk zemju.

Sludinājumu portāli un reģionu avīžu sludinājumu sadaļas aizvien aicina pārdot lauku zemi un pārdot mežus un meža zemi. Atšķirībā no citiem tirgus darījumiem, te ne reti sludinājums sākas, paziņojot, ka pircējs ir Latvijas firma. Daži emocionālu apsvērumu dēļ, citi – daudz praktiskāku iemeslu vadīti, nevēlas, lai Latvijas zeme nonāktu ārzemnieku īpašumā. Tomēr lielākie darījumi ar Latvijas zemēm jau notikuši vairāku gadu garumā un šobrīd Latvijā jau ir vietas, kur pamatā saimnieko ārvalstu uzņēmumi.

Zilupes novadā ārzemniekiem pieder vismaz 47,5 procentu no visām lauksaimniecības un meža zemēm. Tai cieši uz pēdām min Ludzas novads, kur firmām ar ārvalstu kapitālu pieder 38 procenti šo zemju. Un trešais augstākais rādītājs ir Dagdas novadam, kur gandrīz piektdaļa – 19%, lauksaimniecības un meža zemju pieder ārzemniekiem. Lielākoties tās ir firmas ar Zviedrijas kapitālu un orientētas uz mežsaimniecību. Kopā ar meža gabaliem nopirktos laukus nomā vietējie lauksaimnieki, it īpaši, ja tie atrodas blakus kādai saimniecībai.

Lauksaimnieks un mežu īpašnieks Artis Vaivods, kurš saimnieko netālu no Rēzeknes, raidījumam “de facto” atzīst, ka viņš pats arī nomā no zviedriem piederošas firmas zemi, kas robežojas ar viņa īpašumu. Ja būtu pieejami līdzekļi, viņš to varētu arī atpirkt. Latgalē lauksaimniecības zemi var iznomāt par aptuveni 50-60 eiro hektārā.

Jāteic, ka labu, pieejamu lauksaimniecības zemju trūkst arī šeit. Mežos ieinteresēto ārzemnieku nopirktie lauki nomas tirgū nonāca, kad subsīdiju saņemšanai vairs nepietika tikai ar zāles nopļaušanu. Ludzas pusē pāris saimniecību šādi varējušas paplašināties par aptuveni 100 hektāriem. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Ludzas biroja vadītāja p.i. Artūrs Šķesters “de facto” saka, ka nereti “tas pirkuma apjoms un tā cena, par kuru īpašnieks vēlas pārdot, nav pieņemama mūsu lauksaimniekam.”

“de facto” aprēķini liecina, ka Zemgalē ārzemju kapitāls visvairāk koncentrēts Auces novadā (vismaz 15.57% no visas lauksaimniecības un meža zemju teritorijas). Šeit ārzemju, galvenokārt dāņu un vācu uzņēmēji, nodarbojas ar lauksaimniecību. Vidzemes mežu platības savukārt iecienījuši norvēģu uzņēmēji. Šeit lielākie pirkumi bijuši Madonas un Alūksnes novados, kur ārzemniekiem pieder 11.5% no novadu lauksaimniecības un meža zemēm. Kurzemē vairāk strādā zviedru uzņēmēji. Un šajā reģionā visvairāk ārzemnieku starp īpašniekiem meklējami Skrundas novadā – 8.24%

SIA “Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs saka: “Lauksaimniecības zemes tirgus segments ir stabili aktīvākais segments tirgū, arī tajos gados, kad pilsētā cenas krita vai stagnēja. No 2013.gada darījumu skaits un pārdoto hektāru apjoms samazinās, jo tā īsti jau vairs nav ko nopirkt. Un, ja mēs atceramies, tad no 2009.-13. gadam dominēja labas auglīgas lauksaimiecības zemes. Šobrīd pērk to, kas tajos laikos neinteresēja. Purvainus, kalnainus, kas nav tik vērtīgas zemes.”

Lielajiem, ārzemniekiem piederošajiem uzņēmumiem pieder vismaz 340 344 hektāri Latvijas lauksaimniecības un meža zemju. Salīdzinājumam – tā ir 11 reižu lielāka teritorija nekā aizņem Rīgas pilsēta. Vairāk nekā pusei platību faktiskie īpašnieki nāk no Zviedrijas.

Īpašumā esošās lielākās lauksaimniecības un meža zemju platības pēc kapitāla izcelsmes valstīm, dati: VZD, “Lursoft”, “de facto”.
Zviedrija 171 977,8 ha
Norvēģija 48 104 ha
Dānija 46 972,7 ha
Vācija 30 550,6 ha
Luksemburga 19 200,4 ha
Nīderlande 8 483,4 ha
Kipra 5 106,2 ha
Austrija 3 972,8 ha
Lietuva 2 761,8 ha
Gērnsija 1 959,2 ha
Igaunija 733,4 ha
Beļģija 522,2 ha

Pirms trim gadiem tika būtiski mainīti nosacījumi lauksaimniecības zemju pirkšanai. Tas notika vienlaikus ar tirgus atvēršanu ārzemniekiem. Taču Valsts Zemes dienesta dati liecina, ka uz to brīdi Latvijas zemes gribētāji jau bija atraduši iespējas pie tās tikt, izmantojot šeit dibinātas firmas. Šobrīd ārzemniekiem – privātpersonām, pieder pusprocents no lauku zemes platības. Un visbiežāk šie jaunie īpašnieki ir Krievijas pilsoņi, ilgstoši Latvijas iedzīvotāji. Citas prasības pircējiem bija ar lielāku ietekmi.

Valsts Zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vadītājs Jāni Skaris raidījumam “de facto” stāsta: “Mēs secinājām, ka, tieši par ārzemniekiem runājot, nekas īpaši nemainījās. Tas lielākais iespaids bija uz vietējiem iedzīvotājiem, kur radās dažādās prasības gan par izglītību, gan citas. Un tas kritums bija no vietējiem iedzīvotājiem, pārējā daļā pieprasījums saglabājās. Varētu teikt – nemainījās.”

Lauksaimniecības zemes ir vienīgais segments, kur cenas nepārtraukti ir augušas. Pēdējo četru gadu laikā par aptuveni trešdaļu, liecina “Arco Real Estate” aprēķini. Skaitliski visvairāk darījumu ir Kurzemē, savukārt visstraujāk augošais darījumu apjoms šobrīd ir Latgalē. Zemgales zemes tirgū vairs nenonāk – tur pircējs visbiežāk pats uzmeklē iespējamo pārdevēju. Un, ja kāds Latvijā vēlas veidot savu saimniecību no jauna, šobrīd pieejamākie ir salīdzinoši nelieli zemes gabali, kur var attīstīt bioloģisko lauksaimniecību.

8 Komentāri

  1. Ta nav okupacija, bet gan noziedziba pret savas valsts iedzivotajiem. Radot svejiem dazadus noteikumus , lai butu mazakas iespejas iegadaties zemi un saimniekot uz tas. Valsts ir pirmkart zeme un iedzivotaji, kas apdzivo so zemi. Ja mums vairs nav savas zemes, tad driz art nebus valsts.

    1. Uz okupacijas pusi jau iet- zeme izpardota arzemniekiem, kuri tuvaka laika izpirks parpalikuso un seit ka kungi saimniekos… Jau tagad izperk zemi zem daudzivoklu majam, lai prasitu astronomiskus nodoklus! Kas to ir atlavis? Driz latvietis bez nodokla vairs staigat nevares pa savu Dzimteni- visa Latvijas zeme bus izpardota! Kauns man par Latvijas valdibu!

  2. kaut kāds ārprāts -Latvijā pašiem iedzīvotājiem jāpērk zeme!!!!!! kuru dāsni mūsu valdība pārdevusi ārzemniekiem – tad rodas jautājums — kur tad tā lielā nauda palikusi , jo valdība visu laiku bļaustās ka nav nav naudiņas — vai tiešām Latviju vada idioti ? ne rūpnīcas, ne zeme , ne iedzīvotāji – tad jau tāda Latvija vispār nepastāv , kā jums šķiet —- ārzemnieki domāju ka izcērt mūsu mežus un to vietā ieved tūkstošiem tonnas savus atkritumus — vai mēs nedzīvojam skaisti ? ja kāds arī zemi apstrādā tad zeme tiek barota ar visām mākslīgām indēm , ne jau ar dabisko mēslojumu !! IDIOTISMS !!!!!= “”PALDIES VALDĪBAI UN PARTIJĀM ”” _ ”urā urā”

  3. Tūlīt pacels zemes nodokli, un mēs būsim spiesti pārdot zemi ārzemniekiem.
    Kāpēc neliek maksāt ārzemniekiem nodokli, par tādu vērtību kā nopirkuši zemi? Ja jau viņi var maksāt tik daudz par zemi, lai maksā arī nodokli. Būs Valstij nauda un nebūs jānospiež, vietējie iedzīvotāji pie zemes.

Pievienot komentāru