Laukos
Tehnika

Dējējvistu turēšana voljēros un pārvietojamās mītnēs0


Firmas ‘Big Dutchman’ voljēra daļa.
Firmas ‘Big Dutchman’ voljēra daļa.
Publicitātes foto.

Agro Topā iepriekš rakstījām par mājputnu turēšanu uz dziļajiem pakaišiem. Taču tagad arvien populārāka kļūst dējējvistu turēšana voljēros, kā arī mājputnu turēšana pārvietojamās mītnēs un ganību izmantošana, jo tā ir iespējams nodrošināt lielāku putnu komfortu un iegūtās produkcijas kvalitāti, kā arī ievērot ES pastāvošās mājputnu labturības prasības. Šāda pieeja bija redzama arī pagājušā gada nogalē notikušajā starptautiskajā lopkopības izstādē “EuroTier 2018”.

Voljēru izmantošana

Voljēri pēc uzbūves ir līdzīgi sprostu baterijām. Arī šajā gadījumā mītnē ir ierīkoti sprosti un putni var uzturēties vairākos stāvos, kur izvietots dzīvnieku atpūtai, ēdināšanai un dzirdināšanai nepieciešamais aprīkojums, bet, turot dējējvistas, arī ligzdas olu dēšanai. Taču voljēru sprostiem visbiežāk ir trīs vai četri stāvi, turklāt cāļi (orientējoši līdz 7 nedēļu vecumam) aizņem tikai vidējo stāvu. Pārējos stāvus sāk izmantot, kad tiek sasniegts jaunputnu vecums. Tad sprostiem atver arī sānu daļas, un putni var brīvi pārvietoties pa visu mītni. Tostarp arī uzturēties uz mītnes grīdas, kas noklāta ar pakaišu slāni, lai putniem būtu kašņāšanās iespēja.

Putnu sprostiem var būt vertikāls, kaskād­veida vai arī kombinēts novietojums. Vienkāršākajā gadījumā tiem ir vertikāls novietojums, līdzīgi kā sprostu baterijām. Lai atvieglotu putnu pārvietošanos no viena stāva uz otru, atvērto sprostu sānos ir ierīkotas laktas vai arī šim nolūkam ir paredzētas īpašas trepes.

Ja savukārt lieto kaskādveida izvietojumu, tad blakus apakšējam sprostam novietots vēl viens sprosts, kas kalpo par pakāpienu putnu nokļūšanai uz augšējiem stāviem. Turpretim kombinēta izvietojuma gadījumā sprosti un olu dēšanas ligzdas, kā arī pastaigu platformas un laktas izvietotas dažādos augstumos, aizpildot visu telpu. Tāpēc mītnes iekšpuses risinājums var būt ļoti daudzveidīgs.

Putnu turēšanai voljēros salīdzinājumā ar to turēšanu uz dziļiem pakaišiem un turēšanu sprostu baterijās ir vairākas priekšrocības:
– cāļu vecuma putni ir izvietoti ērti sasniedzamā augstumā, tāpēc tos var vieglāk apkopt;
– vecākiem putniem ir lielākas kustības iespējas, jo tie var izmantot gan augšējos sprostus, gan arī grīdas platību. Turklāt novērots, ka četras nedēļas veci putni jau spēj pārvietoties pa visiem stāviem un arī mācās lidot;
– putni jūtas brīvāk, atbilstošāk dabiskiem apstākļiem, un mazāk notiek to savstarpējas sadursmes. Tādēļ šāds risinājums ir atbilstošāks putnu labturības prasībām.

Taču šim variantam ir arī trūkumi:
– Vācijā veiktie pētījumi liecina, ka, turot jaunputnus voljēros, ir par 30% lielāks strādājošo darba patēriņš salīdzinājumā ar to turēšanu uz grīdas, jo palielinās putnu uzraudzībai un kūts tīrīšanai nepieciešamais laiks;
– ja šādos apstākļos tiek izaudzētas jaunās dējējvistas, tad arī dējējvistu mītnē būtu jālieto līdzīgs aprīkojums;
– palielinās aprīkojuma iegādes un montāžas kapitālieguldījumi.

Vairākus šādu voljēru konstruktīvos variantus izstādē demonstrēja firmas Hellmann, Meller, Prülage Systeme, Fienhage, Big Dutchman un citas.

Cāļu un jaunputnu turēšanas aprīkojums

Kā piemēru apskatīsim firmas Meller piedāvāto voljēru, kas paredzēts cāļu un jaunputnu audzēšanai. Tas aprīkots ar trim savstarpēji vienādiem un viena virs otra novietotiem sprostiem. Katram šādam sprostam ir režģu grīda un atveramas sānu sienas. Zem režģu grīdas ierīkots lentes tipa kūtsmēslu uztveršanas transportieris, ko mēdz ieslēgt reizi nedēļā. Putnu ēdināšanai izmantotas barības siles, kuru apakšdaļā iemontēts skrāpju tipa transportieris. Bet putnu dzirdināšanai izmantotas nipeļu tipa dzirdnes, kuru augstumu virs režģu grīdas var izmainīt atkarībā no putnu vecuma. Putnu laktas ierīkotas gan sprostu vidusdaļā, gan arī atveramo sānu sienu galos. Viena šāda sprosta platums var būt 158 vai 178 cm, bet garums ir 241 cm, augstums – 72 cm.

Jaunos cālēnus mēdz ievietot tikai sprostu apakšējā vai divos zemākajos stāvos, bet augšējā daļa parasti paliek neaizņemta. Taču pirms cāļu ievietošanas šie sprosti ir attiecīgi jāsagatavo, lai putni varētu ērti justies, t. i., režģu grīda jānosedz ar paklāju (piemēram, papīra loksnēm), uz kura uzber plānu pakaišu kārtu, kā arī jāievieto cāļiem piemērotas dzirdnes un barotavas. Taču vēlāk, kad putni kļūst lielāki un tiem attīstās spārni, šo papildu aprīkojumu izņem un atver sprostu sānu daļas. Tādējādi putni var brīvi uzturēties visā telpā.

Voljēri dējējvistām

Dējējvistu voljēru aprīkojums atšķiras ar to, ka sprostā ir papildus ierīkotas ligzdas olu dēšanai, kā arī olu savākšanas transportieri. Turklāt šie olu savākšanas transportieri var atrasties gan sprosta ārmalās, gan arī tā centrālajā daļā. Apskatīsim dažus piemērus.

Dējējvistu voljērus ar to vidusdaļā izvietotu olu savākšanas transportieri izstādē demonstrēja vācu firma Fienhage. Šo voljēru īpatnība – ligzdas neaizņem visu sprosta garumu un ir izvietotas sprosta galos divu atsevišķu bloku veidā. Pats transportieris ir nosegts no virspuses, lai putni virs tā varētu brīvi pārvietoties. Turklāt sprosta režģotā grīda ierīkota ar nelielu slīpumu uz olu savākšanas transportiera pusi, bet starp šo grīdu un transportiera pārsegumu ir neliela sprauga. Tādējādi tiek nodrošināta arī ārpus ligzdām izdēto olu patstāvīga aizripošana līdz olu savākšanas transportierim. Savukārt olu transportiera lente ir caurumota, kas mazina olu ripošanas iespējas transportiera darba laikā. Arī šai gadījumā putnu ēdināšanai izmanto sprosta iekšpusē ierīkotas siles tipa barotavas un nipeļa tipa dzirdnes.

Sprostu komplektam ir 55 cm augstas atbalstkājas. Tā kopējais augstums nepārsniedz 2,3 m, un mītnē strādājošiem cilvēkiem tas ir labi pārredzams un ērti apkalpojams. Savukārt brīvo telpu, kas atrodas zem sprostiem, putni var izmantot pastaigām.

Atšķirīgu voljēra variantu piedāvāja vācu firma Hellmann. Tam arī ir trīs stāvi. Taču pirmais un trešais stāvs ir paredzēts vistu ēdināšanai un dzirdināšanai, un tiem ir savstarpēji līdzīgs iekārtojums, bet otrais stāvs kalpo vistu dēšanai. Šeit izvietotas ligzdas, kas aizņem visu sprosta garumu, bet starp tām ir ierīkots olu transportieris. Lai atvieglotu vistu nokļūšanu ligzdās, pirms to ieejas vēl ierīkotas laktas. Arī šai gadījumā kopējais sprostu komplekts balstās uz aptuveni 60 cm augstām atbalstkājām un tā apakšdaļu putni var izmantot pastaigām. Gan pirmā, gan trešā stāva sprostos, gan arī pastaigu zonā ir ierīkots apgaismojums, izmantojot LED tipa lampas. Šāda trīsstāvu sprostu komplekta kopējais augstums ir 2,65 m.

Taču voljēru aprīkojums var būt arī ievērojami sarežģītāks. Tādu, piemēram, piedāvā firma Big Dutchman. Šajā gadījumā dējējvistu ēdināšanas un dzirdināšanas vietas ir izvietotas trijos dažādos augstumos, bet ligzdas – divos atšķirīgos augstumos. Turklāt virs šīm funkcionālajām zonām, kā arī to sānu malās izvietotas laktas, kas atvieglo dējējvistu pārvietošanos no vienas vietas uz otru, bet voljēra augšējās laktas putni lieto galvenokārt gulēšanai. Savukārt mītnes grīdas daļa ir paredzēta putnu kašņāšanās vajadzībām. Tādējādi putni var lietderīgi izmantot visu mītnes telpu.

Ganību izmantošanai paredzētas mītnes

Zāles barība un svaigais gaiss nostiprina putnu veselību, kā arī uzlabo olu kvalitāti. Ganībās laiž galvenokārt pieaugušos putnus, taču tie vēl jāpiebaro ar spēkbarību. Lai putni neizklīstu pa visu apkārtni, ganībām jābūt norobežotām ar 0,8–1,2 m augstu elektriskam ganam pieslēgtu žogu. Taču vēl ir jāņem vērā, ka zāli putni noēd un nobradā. Tādēļ ganību platības vēlams laiku pa laikam mainīt.

Lai tas būtu ērtāk izdarāms, firmas sāk piedāvāt pārvietojamas putnu mītnes, kas aprīkotas ar sliecēm vai balstriteņiem. Vajadzības gadījumā tās ir iespējams ar traktoru pārvilkt no vienas vietas uz citu. Vairākus šādu mītņu variantus demonstrēja arī starptautiskajā izstādē EuroTier 2018. Apskatīsim dažus piemērus.

Ar sliecēm aprīkotas mītnes

Šādas mītnes ir izstrādājusi un izstādē piedāvāja firma Wörderkemper. To platums ir 8 m, bet garums var mainīties no 8 līdz pat 28 m. Tas atkarīgs no izvietojamo putnu skaita, kas var būt no 190 līdz pat 2000 dējējvistām.

Mītnēm ir metāla konstrukcijas rāmis. To sienas un griesti aprīkoti ar minerālvates vai sendvičpaneļu siltuma izolāciju, taču šīs mītnes var papildus aprīkot arī ar elektriskiem sildītājiem, un firma uzskata, ka tās ir izmantojamas arī aukstajā gadalaikā.

Mītnes iekārtojums ir atkarīgs no pasūtītāja vēlmes. Visbiežāk tās grīda ir režģveida, bet virs tās ir izvietotas putnu barotavas un dzirdnes. Olu dēšanas ligzdas ir nostiprinātas mītnes sānos. Gan barības izdale, gan olu savākšana var būt mehanizēta. Putnu mēsli izkrīt caur grīdas režģu spraugām un uzkrājas zem mītnes. Šeit tie paliek tik ilgi, kamēr mītne tiek pārvilkta uz citu vietu. Bet pēc tam uz zemes palikušos putnu mēslus savāc ar frontālo iekrāvēju vai arī kādā citādā veidā.

Mītnē vēl ierīkots laukums ar dziļajiem pakaišiem, ko putni var izmantot kašņāšanās vajadzībām. Tas parasti atrodas vienā mītnes galā vai arī tās sānu malā. Lielākajās putnu mītnēs var ierīkot arī voljēru sistēmām raksturīgo aprīkojumu, kad putni izvietoti vairākos stāvos. Šāds risinājums rada iespēju palielināt putnu kopskaitu.

Visu aprīkojumu (transportierus, ganībās izlaišanas lūku utt.) darbina ar 24 V līdzstrāvas elektromotoriem. Šim nolūkam nepieciešams elektroenerģijas pievads, vai arī mītni aprīko ar saules paneļiem un elektroenerģijas uzkrāšanas akumulatoriem. Blakus mītnei vēl izvieto putniem izēdināmās spēkbarības uzkrāšanas bunkuru un dzeramā ūdens tilpni.

Ar balstriteņiem aprīkotas mītnes

Šādas mītnes izstādē piedāvāja vācu firma Farmermobil. To īpatnība – transportēšanas laikā tās balstās uz riteņiem, kam ir platas riepas. Turklāt mītņu platums nepārsniedz 3 m. Tādējādi tās var pārvietot ne tikai pa laukiem, bet arī pa autoceļiem. Mītnei ir arī nolaižamas atbalstkājas (pa vienai katrā stūrī), ko izmanto tās stacionēšanas vietā.

Vienā mītnē var izvietot 230 līdz 345 dējējvistas. To maksimālais daudzums ir atkarīgs no mītnes iekšpuses aprīkojuma un izmantošanas varianta, piemēram, bioloģiskai vai konvencionālai putnkopībai.

Putnu mītnes iekšpuse ir ierīkota pēc voljēru principa. Tās grīda nosegta ar pakaišu kārtu, lai putni tur varētu kašņāties, bet mītnes aizmugurējā daļā ierīkota grīdā atverama lūka, pa kuru putni var nokļūt ganībās. Divi nākamie stāvi kalpo putnu ēdināšanai un dzirdināšanai, bet augšējais stāvs – galvenokārt gulēšanai. Lai putni varētu pārvietoties no viena stāva uz otru, mītnē iemontētas speciālas kāpnes.

Putnu mēsli, kas izkrīt caur režģu grīdām, nokļūst uz zemāk (katrā stāvā) ierīkotiem lentes tipa transportieriem, tie nodrošina mēslu periodisku savākšanu un izvadi mītnes ārpusē. Olu dēšanas ligzdas izvietotas mītnes priekšpusē blakus šaurai ejai, pa kuru mītnē var iekļūt cilvēks. Šeit vēl novietots olu savākšanas elevators, kā arī tilpnes putnu barības un ūdens uzkrāšanai. Barību izēdina no silēm, kuru apakšdaļā ierīkots gliemežtransportieris, bet dzirdināšanai lieto nipeļa tipa dzirdnes.

Visi darba procesi notiek automatizētā režīmā, to darbību vada dators. Tas nodrošina iekšējā apgaismojuma patstāvīgu ieslēgšanos un izslēgšanos, telpas mikroklimata nodrošināšanas sistēmas darbību, putnu izlaišanas lūku atvēršanu/aizvēršanu un citus procesus.

Arī šajā gadījumā funkcionālā aprīkojuma darbināšanai izmanto elektropiedziņu ar 24 V lielu spriegumu, bet elektroenerģiju piegādā no maiņstrāvas tīkla pieslēguma vai strāvas akumulatora, kura uzlādēšanai lieto saules paneli.

Plašāks materiāls un attēli – žurnāla Agro Tops septembra numurā

LA.lv
AT
Agro Tops
Laukos
Kartupelis dzen asnus, ko darīt? Paņēmieni asnošanas ierobežošanai glabātavās
14 stundas
LE
LETA
Laukos
“Putnu fabrika “Ķekava”” iepazīstinās ar Latvijas un pasaules gaļas pārstrādes tirgus tendencēm
14 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība augļu dārzos oktobrī
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Pasaulē
VIDEO: Ko paredz breksita vienošanās
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Turcija un ASV vienojušās par ugunspārtraukšanu Sīrijā
22 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Izskan jauni vārdi Latvijas Bankas prezidenta amatam
12 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Mājās nav pārnācis zēns: meklē 11 gadus veco Rinaldu 1
2 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Latviju sasniegs jauna nokrišņu zona: sinoptiķu prognoze 7 dienām 1
5 stundas