Laukos
Gaļa un zivis

Desas, pastētes un pat makaroni. Ko vēl Latvijas zinātnieki izstrādājuši no brētliņām?0


No brētliņām radīts inovatīvs produkts, kas solās kļūt par būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.
No brētliņām radīts inovatīvs produkts, kas solās kļūt par būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģiju fakultātes zinātnieki no brētliņām izstrādā inovatīvus produktus. Šādi pētījumi notiek ar mērķi veicināt zivsaimniecības attīstību.

Restrukturētas brētliņu masas sastāvdaļas ir visai vienkāršas. Bet ļoti svarīgas ir proporcijas, kā arī produktu secība.

“Galvenā izejviela jebkurā gadījumā ir zivs. Tiek pievienota sāls, krāsas uzlabošanai pārtikas piedeva, tad ciete, garšvielas, arī lai nedaudz gaišāku masu padarītu, un sojas tekstorāts,” atklāj zinātņu doktore Ilze Grāmatiņa.

Nav tā, ka ideja ir izgudrota pilnīgi jauna. Jau kādu laiku uz Latviju tiek importēta līdzīga masa, kas tiek ražota no baltajām zivīm. Tomēr Latvijas zinātnieku izgudrojums ir ievērojami – apmēram uz pusi – lētāks.

Turklāt tas dod pievienoto vērtību vietējam zemas pašizmaksas Baltijas jūras resursam, kas lielākoties nepārstrādāts tiek eksportēts uz miltiem.

Jaunā tehnoloģija nodrošina praktiski bezatkritumu ražošanu. Zivis tiek samaltas homogēnā masā ar visām galvām un astēm.

LLU zinātnieku komandas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava stāsta, ka “tie lielākie izaicinājumi, kas mums vispār, šo visu darot, ir bijis, pirmām kārtām, tā ir krāsa, otrām kārtām, tas ir struktūra, jo brētliņām, reņģēm ir attiecīgi šī ūdens saistīšanas spēja, ko mēs esam intensīvi daudz strādājuši, darbojušies, lai mēs varam panākt šo optimālo situāciju, kurā mēs spējam šo masas struktūru izveido tādu, lai viņa būtu cilvēkam patīkama un garšīga.”

No restrukturētas brētliņu masas zinātnieki jau ir pagatavojuši 21 produktu, ne tikai dažādas desas un pastētes ar olīvām un krabju nūjiņām, bet arī makaronus un pelmeņus.

Par Eiropas naudu veiktais pētījums un receptes tagad ir brīvi pieejamas ražotājiem. Iespējams, šos produktus drīzumā jau redzēsim veikalos, jo visu dokumentāciju uz 500 lappusēm jau ir pieprasījuši 3 uzņēmumi.

Saistītie raksti

Šogad brētliņu nozveja Baltijas jūrā sasniegusi gandrīz 37 000 tonnu, tā liecina Zemkopības ministrijas jaunākie dati. Latvija apguvusi gandrīz visu pieejamo kvotu.

Brētliņas tiek pārstrādātas konservos. Piemēram, tās ir šprotes eļļā un tomātu mērcē, dažādu veidu marinādes, uzlējumi un sālījumi, kā arī zivju miltos un dzīvnieku barībā.

LA.lv