Meži, Mežsaimniecība

Desmit gadi attīstības skrējienā

Decembrī SIA “Rīgas meži” atzīmēs pastāvēšanas desmito gadadienu. No aģentūras, kas pārdeva augošas cirsmas, “Rīgas meži” pārvērtušies par modernu uzņēmumu, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Kopš dibināšanas brīža SIA “Rīgas meži” vada Aivars Tauriņš – nenogurdināms ideju ģenerēšanā. Taču – lai cik lieli spārni būtu jaunajiem projektiem, sazobi ar zemi tie nezaudē nekad.

Pirmie desmit gadi aiz muguras, vai esat gatavs nākamajiem?

A. Tauriņš: Sākumā man šķita, ka pietiks ar kādiem trim gadiem, lai atrisinātu tos jautājumus, kas man tika uzdoti – izveidot šā uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatus. Nu ir pagājuši desmit gadi, un tie nav nobumbulēti. “Rīgas meži” šobrīd ir pavisam cits uzņēmums nekā bija 2007. gadā, kad mežs tika pārdots izsolēs uz celma. Esmu pārliecināts, ka tas, kā rīkojamies mēs, šajos saimnieciskajos apstākļos ir vienīgā pareizā pieeja. Dzirdot, ka “Rīgas meži” kā pašvaldības uzņēmums bojājot uzņēmējdarbības vidi – mana dzelžaina pārliecība ir tāda, ka mēs, skatoties uz objektīvu tautsaimniecību, nebojājam neko. Taču, ja mēs runājam par to uzņēmējdarbības vidi, kurā 200 000 cilvēki saņem algu aploksnēs, tad jā – mēs graujam šādu uzņēmējdarbības vidi ar to, ka konsekventi maksājam visus nodokļus, investējam jaunos projektos, uzturam Mežaparku un Rīgas dārzu un parku saimniecību, radām jaunas darba vietas un normālus ap­stākļus strādājošiem. Mums nav problēmas piesaistīt jaunus darbiniekus. Drīzāk ir grūti izvēlēties, kurus ņemt. Pie mums nāk un pie mums grib strādāt.

Šobrīd Mežaparkam pievērsta īpaša sabiedrības uzmanība, jo top jaunā estrāde. Vai līdz vasarai paspēsiet?

Mēs gan tajā visā neesam galvenās personas, bet esam bijuši tik ļoti iesaistīti radīšanas procesā, ka jaunās estrādes paternitāte daļēji attiecas arī uz mums.

Celtnieki arī virzās uz priekšu ar apsteidzošu grafiku – 31. oktobrī notika spāru svētki ēkai zem jaunā skatītāju laukuma, kas bija plānoti 18. janvārī. Ir paveikta apmēram puse celtniecības darbu un apgūta puse finansējuma. Iezīmējies veidols, kāda būs skatītāju un estrādes daļa. Domāju, ka tie, kuri nākamgad atnāks uz Dziesmu svētkiem, būs patīkami pārsteigti par to, kas tapis tās estrādes vietā, pie kuras bijām tā pieraduši. Tagad situācija būs cita – plašums, moderna ēka, pieejami ēdināšanas un sanitārie pakalpojumi. Teritoriju ap estrādi vajadzēja paplašināt, jo gan skatītāju, gan dziedātāju skaits pieaugs gandrīz par trešdaļu.

Pēc nākamā gada Dziesmu svētkiem un “Prāta vētras” koncerta būvniecība turpināsies. Arī visas ēkas un telpas aiz estrādes, kurās bijām izvietojušies, nojauks. Kā kultūrvēsturisks piemineklis paliks vienīgi liektā dzelzsbetona ēka pie vārtiem, kuras konstrukcija ir unikāla. Jaunajā ēkā aiz estrādes atradīsies pastāvīga Dziesmu svētku ekspozīcija, iespējams, tur izvietosies Latvijas Nacionālās kultūras centrs un, protams, “Rīgas meži”. Šajā ēkā būs iespējas organizēt daudzus pasākumus, taču tās prioritārā funkcija būs veiksmīgu Dziesmu svētku organizēšana. Tur būs gan atpūtas telpas virsdiriģentiem, gan ģērbtuves svētku dalībniekiem. Caur šo ēku tiks organizēta uznākšana uz skatuves.

Vai tās būvē izmantos koku?

Koks tiks izmantots apdarē. Arī no priedēm, kuras nācās nocirst, lai palielinātu skatītāju zonu. Šīs priedes mēs aizvedām uz savu zāģētavu, sazāģējām apdares materiālos, un nu, atsevišķi nokrautas, tās gaida savu atgriešanos Mežaparkā.

Mūs ļoti iepriecina arī tas, ka nākotnē laukums ap estrādi būs vēl labāk piemērojams Ziemas parkam, jo tas ir cilvēkiem vajadzīgs un sniedz ziemā lielu pienesumu. Šļūkšana ar kamerām, slidotava, slaloma apmācība iesācējiem.

Tā ka Mežaparka estrāde “Rīgas mežu” dzīvē aizņem lielu daļu. Un tās apsaimniekošana nākotnē būtiski atšķirsies no tā, ko darām šobrīd. Tas būs cits līmenis un cits apjoms. Lai uzturētu šo jauno estrādi labā kondīcijā un funkcionējošu, vajadzēs vairāk līdzekļu nekā līdz šim.

Vai zāģētava spēs tam visam nopelnīt naudu? Nāksies to paplašināt!

Resurss, kas ir “Rīgas mežu” rīcībā, liek rūpēties, lai līdzekļi vienmēr būtu. Tāpēc no tā, kas mums pieder, jācenšas iegūt pēc iespējas lielāku labumu, tajā pašā laikā to vairojot. Tieši šogad bija patīkami konstatēt, ka efektivitātes rādītāji ļoti skaisti aug. Ir pieaugusi mežizstrādes efektivitāte un arī tirgus konjunktūra mums šobrīd ir labvēlīga. Līdzīgi tas notiek ar zāģētavu, kuras kapacitāte ir sasniegta un pārsniegta. Mēs zāģētavā pārstrādājam vairāk, nekā bijām plānojuši, un pieaug augstas kvalitātes produkcijas – sausu, ēvelētu dēļu – daudzums.

Tas, raugoties nākotnē, dod zināmus spārnus. Savus stratēģiskos plānus no pieciem gadiem palielinājām līdz astoņiem, jo 2025. gadā būs pagājuši 800 gadi, kopš Rīgai pieder meži. Līdz tam brīdim mēs gribētu uzņēmumu sakārtot tā, lai tas savus resursus, kas ir ierobežoti, izmantotu ar maksimāli lielu atdevi. Lai katrs koksnes kubikcentimetrs dotu maksimāli lielu pievienoto vērtību. Tālākā pilnveidošanās vairs nebūs ekstensīva – ne kubikmetros, ne jaudā. Lai 2025. gadā sasniegtu to robežu, no kuras tālāk pilnveidosimies tikai kvalitātē. Mēs gribam panākt, lai mums piederošajos mežos iegūtā koksne tiktu izmantota tik efektīvi, ka pāri paliktu tikai koksnes smarža.

Domāju, ka mums izdosies. Tad vismaz turpmākos 800 gadus Rīga ar savu mežu varēs rēķināties kā ar pastāvīgu un ļoti nozīmīgu saimniecisko vienību.

Esat jau sākuši ražot granulas?

Nē. Jo jāsabalansē finanses. Ja tās atļautu, granulu rūpnīca jau strādātu, taču šobrīd mums ir citas prioritātes – zāģētavai vajadzīgs šķirošanas angārs, jāpaplašina ēvelēšanas iecirknis un administratīvās daļas korpuss. Kad ar šīm lietām tiksim skaidrībā, tad nākamais, kam pieķersimies, būs granulu ražošana. Jo mums jārēķinās tikai ar saviem līdzekļiem. Eiropas naudas piesaistē esam guvuši rūgtu pieredzi – institūcijas, kas par to lēma, mūsu projektus neatbalstīja. Tāpēc ar naudu rīkojamies ļoti apdomīgi.

Kā klājas Zaļajai klasei?

Tā ir ieguvusi jaunu elpu, un viss iecerētais lēnām, bet konsekventi virzās uz priekšu. To, ko kādreiz saprojektējām un nolikām atvilktnē finanšu dēļ, to atkal ceļam ārā. Nākamgad realizēsim Faunas klasi – varēsim bērniem parādīt, kas tad īsti dzīvo Rīgas mežos. Faunas klases infrastruktūra atradīsies briežu dārzā. Bērni varēs darboties gan ārā, gan telpās, zem jumta, jebkuros laika apstākļos.

Katru rudeni un pavasari, kad skolēniem ir projektu nedēļas, jaunieši pie mums brauc aizvien vairāk un vairāk. Mums ir iecere sadarboties šajā jomā ar “Latvijas valsts mežiem”, jo viņi zaļās izglītības popularizēšanā visā Latvijā izveidojuši brīnišķīgu sistēmu. Tajā ļoti jauki ierakstās arī mūsu Zaļā klase Ogrē, kas ir samērā tuvu Rīgai. Šo darbu darīsim kopā, un, manuprāt, tas ir prātīgi, nav jau vienmēr katram jāveido kaut kas pilnīgi autonoms. Tādā mazā valstī kā Latvija, jāizmanto mūsu kopējās iespējas un šajā jomā valsts un pašvaldība var ļoti labi sadarboties. Ja Rīgas pašvaldība un valsts bieži vien šo kopīgo valodu atrast nevar, tad šī sadarbība jāveido citā līmenī. Jo rezultātus varam sasniegt tikai tad, ja gan valstij, gan galvaspilsētai būs vieni mērķi, plāni un idejas. Tā ir mana dziļa pārliecība.

Vai uz priekšu virzās projekts par koka skatu torņa būvi Mežaparkā?

Gan mēs, gan sadarbības partneri no Vācijas to iezīmējuši savā nodomu protokolā, ko parakstījām šogad. Esam viņu darba grafikā un pašlaik notiek dažādi priekšdarbi. Tajā skaitā investoru meklēšana šeit, Latvijā, jo uzņēmumam, kas šo objektu būvēs, ir svarīgi, lai būtu arī vietējie partneri. Neizslēdzu, ka tie varētu būt arī “Rīgas meži”. Vācu pusei tas būs pirmais projekts pilsētā, visi iepriekšējie skatu torņi tikai veidoti ļoti skaistās dabas vietās ārpus apdzīvotām vietām. Atrašanās pilsētā, arī Zooloģiskā dārza tuvums projekta realizētājiem liekas ļoti pievilcīgs. Tas varētu nākotnē būt skaists vienas dienas ceļojuma piedāvājums. Pēc tam šo Rīgas pieredzi projekta realizētāji plāno izmantot Nirnbergā, jo arī tur būvēs skatu torni, kurā cilvēki varēs pastaigāties virs koku galotnēm.

Tas, tāpat kā Mežaparka estrāde, būs skaists pienesums Rīgai un Latvijai.

Vai domāts arī par autostāvvietu palielināšanu?

Kad izstrādājām jauno Mežaparka detālplānojumu, rīdzinieki ļoti strikti iestājās par to, lai autostāvvietas nekādā gadījumā netiktu būvētas uz meža platību samazināšanas rēķina. Taču potenciāls apmēram 300 autostāvvietām ir vecajā slidotavas teritorijā. Autobusiem, kas atved svētku dalībniekus, un svētku organizatoru automašīnām būs ērtāka piebraukšana un vairāk vietas Lielajā pļavā. Tur jau izveidots jauns ceļš – pieslēgums pļavai no Viestura prospekta. Viss pārējais – autostāvvietu saliņas pa perimetru, taču pamatā orientējamies uz sabiedrisko transportu. Visa pasaule iet uz to, ka pilsētās privilēģija tiek dota sabiedriskajam transportam. Tas jāņem vērā arī Rīgā, Mežaparkā.

Uzziņa

* SIA “Rīgas meži” apsaimnieko 62 000 ha meža.

* Tai pieder sēklu plantācijas, koku stādaudzētava, zāģētava “Norupe”.

* Uzņēmuma atbildībā ir Mežaparks, kā arī 113 Rīgas parki un dārzi.

* Nodarbina 450 cilvēkus. Nodokļos gadā samaksā trīs miljonus eiro.

* 2017. gadā plānotais apgrozījums 18 milj. eiro.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Pievienot komentāru