Audzēšana, Bio

Aicina ziņot par baldriāna un kumelīšu atradnēm Latvijas pļavās

Lai apzinātu Latvijas unikālos ārstniecības augu resursus, Vides risinājumu institūta pētnieki šogad sākuši gan ārstniecības baldriāna, gan kumelītes, gan pienenes ģenētisko paraugu – sēklu – ievākšanu. Nākamgad starptautiska zinātnieku komanda Priekuļos veidos eksperimentālu dārzu, kurā atlasīs bioloģiski un ekonomiski vērtīgākos un Latvijas klimatam piemērotākos ārstniecības un aromātisko augu genotipus.

Latvijā ārstniecības augu audzēšana nav tik izplatīta kā citās Eiropas valstīs, jo zāļu tējas mēs tradicionāli esam vākuši savvaļā. Taču šī biznesa nozare pēdējā laikā piedzīvo uzplaukumu, kļūst intensīvāka, tāpēc tiek apdraudētas augu atradnes.

Ārstniecības augu izpētes projektu finansē Eiropas Savienība. Projekta kopējais finansējums ir 737 tūkst. eiro, no tā ERAF piešķirtais atbalsts – 589 tūkst. eiro.

Aicina ziņot par baldriāna atradnēm

Pašlaik sāk ziedēt ārstniecības baldriāns, un daudzviet mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos pamanāmi to baltie, gaiši rozā vai violetie ziedu čemuri. Vides risinājumu institūta zinātnieki aicina iedzīvotājus portālā “dabasdati.lv” ziņot par ārstniecības baldriāna atradnēm Latvijā.

Baldriāns ir līdz 170 centimetrus augsts lakstaugs ar stāvu, rievainu un dobu stublāju, kas augšdaļā nedaudz zaro. Tā sakņu sistēmai ir raksturīga specifiska smarža. Zied no jūnija līdz augustam.

Sēklu vākšanā tiek ņemta vērā tā saucamā populāciju izkliede, proti, lai ievāktie paraugi nav ģenētiski līdzīgi. Tā, piemēram, ārstniecības pieneņu sēklu paraugi šopavasar tika ievākti tā, lai attālums starp atradnēm būtu apmēram 80 kilometri. Zinātnieki īpaši priecāsies par atradnēm ar lielāku augu skaitu, lai varētu nodrošināt saudzīgu sēklu ievākšanu un savvaļas populāciju saglabāšanu.

Ārstnieciskā kumelīte Latvijā patlaban vairāk sastopama dārzos nekā savvaļā. “Mums ir ievākti daži sēklu paraugi, bet mēs priecātos, ja iegūtu ziņas par vēl kādu atradni,” stāsta projekta zinātniskā vadītāja Arta Kronberga. Šis augs savvaļā biežāk sastopams nezālienēs, dārzu tuvumā, izgāztuvēs un ceļmalās apdzīvotu vietu tuvumā. Ārstniecības kumelīte ir viegli atpazīstama raksturīgās smaržas dēļ. Nedaudz līdzīga tai ir daudz lielākā un masīvākā nesmaržīgā suņkumelīte, kam ir platākas lapu plūksnas.

Visu atradņu sēklu paraugi tiks nodoti arī kultūr­augu sēklu bankā, tāpēc svarīgas ir ziņas par atradni – kā augi iesējušies, cik ilgi auguši u. tml. Projekts ilgs trīs gadus. Šobrīd jau ievāktās sēklas tiek diedzētas, lai iegūtu dēstus eksperimentālajam dārzam.

Izstrādās audzēšanas tehnoloģijas

“Latvijas ārstniecības augi ir pieprasīts eksporta produkts. Eksportam vajag tonnas, nevis dažus simtus kilogramu. Savvaļā, nenodarot dabai ļaunumu, tik daudz ievākt nav reāli. Masveidīgi ievācot ārstniecības augus savvaļā, cilvēki nereti vairāk domā par peļņu, nevis bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu,” stāsta pētniece Arta Kronberga.

Tāpēc sadarbībā ar vienu no lielākajiem ārstniecības augu audzētājiem Latvijā – uzņēmumu SIA “Field and Forest” – paredzēts izstrādāt arī ārstniecības augu audzēšanas tehnoloģijas, kuras varēs izmantot ražotāji. “Field and Forest” ārstniecības augus audzē apmēram 500 ha platībā un eksportē drogas. Uzņēmējs grib paplašināt nišu un audzēt jaunas sugas. “Par kviešu audzēšanu lauksaimniekiem vairāk vai mazāk viss ir zināms, bet par ārstniecības augiem ir vēl daudz nezināmā,” piebilst pētniece.

Savvaļā augošie ārstniecības baldriāns, kumelīte un pienene ir pazīstami ar savu aktīvo vielu augsto koncentrāciju. Šā iemesla dēļ tos izmanto farmācijā un kosmētikas industrijā visā pasaulē. Latvijā ir piemēroti augsnes un klimatiskie apstākļi to audzēšanai, taču līdz šim nav ieviestas šo augu audzēšanas un kultivēšanas tehnoloģijas.

Iespēja bioloģiskajiem zemniekiem

Daudziem varētu rasties jautājums, vai jāpēta tik plaši izplatīts augs kā pienene? “Ja jau Latvijā pienene tik labi aug, varbūt jāpaskatās uz šo augu nevis kā nezāli, bet kā iespēju, kā resursu, ko var eksportēt. Pieneņu saknes to bioloģisko savienojumu dēļ ir pieprasīts produkts farmācijā. Tieši tāpat kā, starp citu, vārpata. Latvijas ārstniecības augu grāmata ir ļoti bieza. Mēs mīlam runāt par bioekonomiku un nišas produktu attīstīšanu. Ārstniecības augu netradicionālās sugas ir tie nišas produkti, kurus meklējam,” piebilst A. Kronberga.

Ārstniecības augiem ir augsta pievienotā vērtība. Farmācijas rūpniecībā izejvielu iepirkumu cena visbiežāk atkarīga no aktīvo vielu īpatsvara. Salīdzinājumam – ieņēmumi no 1 ha kviešu ir 924 eiro, bet no 1 ha baldriāna tie ir 6300 līdz 9900 eiro.

4 Komentāri

  1. Ar baldriānu jocīgi sanāk, jo, ieviesies, sāka aizvien vairāk izplatīties manā pļavā. Agrāk ik gadu veicu vēlo pļaušanu zāli mulčējot(pļāvu tikai septembra sākumā, iespējams , ka paspēja sēklas nogatavināties) . Nu jau trīs gadus pļauju, kad baldriāns vēl ziedos, sēklas nepaspēj pat izveidoties . Siens tiek novests no lauka ar visām augu sēklām , lai ātrāk iznīkst. Līdzīgi droši vien ir arī ar citiem augiem. Veiksmīgi tiek iznīcinātas arī griežu ligzdas, tādas nu ir prasības no zemkopības ministrijas.Kā saka, ja nav kazai piena, pacel ļipu un lej atpakaļ!

  2. Nebūtu tik veca un ar nemazgātiem matiem, viņai pat varēu iebāzt. Gribi mosties pie sevis mājas kopā ar krāšņu sievieti, nevis tikai nolūkoties uz tādām interneta fotogrāfijās? Tu zini kā tas ir? Ienāc un noskaidro detaļas, kuras “ārsti tev nestāsta” un par kurām klusē portāli! https://goo.gl/EpFp04

Pievienot komentāru