Laukos
Tehnika

Dronu spieti apsekos laukus0


“Rajant Corporation” lauku darbiem paredzētie droni.
“Rajant Corporation” lauku darbiem paredzētie droni.
Publicitātes foto

Arvien lielāku lomu lauksaimniecībā ieņem dažādu tehnoloģiju izmantošana. To pierāda arī ASV Ilinoisas štatā mājojošais fermeris Bils Hercs, kura tehnoloģiju arsenālā ir gan droni, gan citas ierīces, kas palīdz maksimāli efektīvi pārvaldīt laukus.

Hercs Ilinoisā vairāku tūkstošu akru lielā platībā audzē sojas pupiņas un kukurūzu. “Drons man ietaupījis daudz laika un enerģijas,” fermeris norādījis britu raidsabiedrībai “BBC”. “Man vairs nav jāapstaigā viss lauks, lai atrastu problēmu vietas. Ar dronu pārlidoju pāri laukiem, apskatu rezultātus un dodos novērst problēmas.”

 

Pasaule jāpaēdina

Līdz šim droni fermeriem visā pasaulē ļāvuši tiešsaistē sekot līdzi kultūr­augu attīstībai, meklēt patogēnus un palielināt fermas efektivitāti. Nākamais solis būs īpašas dronu komandas izveide, kura savā starpā spēs sadarboties un izpildīt dažādus uzdevumus bez fiziskas pilotu iesaistes. Pie tā šobrīd strādā zinātnieki Norvēģijas Aizsardzības pētniecības institūtā un ASV uzņēmumā “Rajant Corporation” – šobrīd gaisā tiek izmēģināti jau 20 droni, kuri savā starpā spēj sadarboties vien ar nelielu cilvēku iesaisti. Šādas dronu komandas darbību varētu salīdzināt ar bišu spietu vai putnu, zivju bariem.

Kā tas strādā? Dronu darbību nodrošina “Rajant Corporation” zinātnieku patentētā radio tehnoloģija, kuru viņi nosaukuši par “kinētisko tīklu”, kā arī dalītās skaitļošanas programmatūras ārējā funkciju saskarne. “Tipisks drons spēj lidot ne vairāk par pusstundu,” norāda “Rajant” viceprezidents Dons Gilbrets. “Ja fermerim nepieciešams novērot tūkstošiem akru zemes, drona baterijas var nākties uzlādēt 50 reizes. Dronu spiets to pašu darbu varētu izdarīt 20 reižu ātrāk.”

Šī darba slodzes sadalīšana ļaus atšķirt veselīgos augus no slimajiem, ļaujot fermeriem saprast, kur pesticīdi un barības vielas nepieciešamas vairāk. “Šīs dronu komandas palīdzēs fermeriem izaudzēt vairāk un labākus kultūraugus. Mums jāpaēdina planēta,” norāda Gilbrets. Paredzams, ka līdz 2050. gadam pasaulē dzīvos jau desmit miljardi cilvēku un pieprasījums pēc lauksaimniecības produktiem pieaugs par 70%.

 

Kritika par iespējamo cenu

Ne visi dronu spietu izveidi uzskata par labu domu. Pitsburgā bāzētās Kārnegija-Melona universitātes Tepera biznesa skolas profesors Sridhars Tajurs plānā redz dažādus riskus, piemēram, dronu spēšanu strādāt sliktos laika apstākļos. Tāpat nav skaidrs, cik bieži droniem būs nepieciešamas apkopes un cik tās izmaksās. Nedrīkst aizmirst arī par cenu.

Gilbrets prognozē, ka dronu spiets fermeriem izmaksās desmitiem tūkstošu dolāru, kas nozīmē, ka mazāku fermu īpašnieki, kā arī attīstības valstu lauksaimnieki dronu komandas diez vai varēs atļauties. “Kāpēc gan fermerim Vjetnamā vai Indijā, kur pieejams ļoti lēts darbaspēks, būtu jāpērk dronu armija?” jautā Tajurs.

“Lielās fermas industrializētajās valstīs no dronu spietiem iegūs tāpēc, ka, pateicoties lielajiem pasūtījumiem, darījumi būs izdevīgi. Savukārt mazās fermas atpaliks, ja vien tās nedibinās kooperatīvus,” norāda profesors Tajurs.

Bils Hercs “BBC” norādījis, ka viņš dronu spietus nepirks, jo ir mazais fermeris. Taču kā konsultants lielajām fermām šādu risinājumu noteikti ieteiktu. Viņš arī domā, ka ar laiku attīstīsies dronu spietu pakalpojumu iznomātāji, kuri pakalpojumu piedāvās arī mazajiem fermeriem, kuri paši visu dronu komandu nevarētu atļauties nopirkt. Šādi dronu iznomātāji atbrauktu uz fermu, vienu dienu veltītu lauku apsekošanai un dotos prom.

Šādu pakalpojumu piedāvātāji būtu populāri arī tāpēc, ka lielā daļā valstu nepieciešama īpaša pilota licence, lai varētu rīkoties ar droniem. Dronu iznomāšana šo problēmu noveltu no fermeru pleciem. Vienlaikus Gilbrets uzskata, ka ASV varasiestādes fermeriem nāktu pretī, ņemot vērā, ka dronu nokrišanai laukā ir krietni mazāks risks nekā nokrišanai pilsētā.

 

Pilnībā automatizēta lauksaimniecība

Jau nākamgad “Rajant” un Norvēģijas Aizsardzības pētniecības institūts plāno testēt līdz 100 dronu lielu spietu. “Ja mēs spēsim mūsu tehnoloģijas savienot ar, piemēram, autonomajiem traktoriem, tad nav izslēgts, ka jau pavisam drīz lauksaimniecība būs pilnībā automatizēta. Droni būs mūsu acis debesīs,” norāda norvēģis Sondre Engebrātens.

LA.lv