Eiropā, Politika

Dūklavs: Ja lauksaimnieki saņems ES atbalstu sausuma zaudējumu segšanai, tad ne ātrāk par nākamo gadu

Ja tiks pieņemts lēmums Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu sausuma un karstuma radīto zaudējumu segšanai, tas nenotiks ātrāk par nākamo gadu, pēc tikšanās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Dūklavs arī atgādināja, ka Latvija jau ir saņēmusi pretimnākšanu attiecībā, piemēram, uz tiešmaksājumu avansa ātrāku izmaksu. “Šī nauda varētu ienākt drīz, taču ne ātrāk kā oktobrī. Kas attiecas uz jautājumiem par krīzes naudām vai kādām citām naudām no Eiropas, ļoti iespējams, ka tās būs, bet, pēc manas sapratnes, ne šogad,” sacīja zemkopības ministrs.

Viņš teica, ka ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans jau iepriekš ir informēts par situāciju Latvijas lauksaimniecības sektorā karstuma un sausuma dēļ, līdz ar to tikšanās laikā tie viņam nebija jaunumi, taču komisārs tika informēts par to, kā situācija attīstās tālāk. Komisārs esot saņēmis informāciju ne tikai no Latvijas, bet arī no citām ES dalībvalstīm par sausuma un karstuma ietekmi uz lauksaimniecības sektoru.

Dūklavs sacīja, ka ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs tikšanās laikā informējis, kāda informācija Latvijai ir jāapkopo par graudaugiem, lopbarību un situāciju attiecībā uz zaudējumiem dabas resursiem, kā arī negatīvo ietekmi uz dzīvnieku labturību. “Tiklīdz atgriezīšos Latvijā, došu Zemkopības ministrijai (ZM) uzdevumus, lai pēc iespējas ātrāk mēs šo detalizēto informāciju varētu nosūtīt,” sacīja ministrs.

Viņš arī informēja, ka patlaban astoņas valstis lūgušas ES finansiālu atbalstu saistībā ar radītājiem zaudējumiem meteoroloģisko apstākļu dēļ un, iespējams, šo valstu skaits vēl augs. “Tie būs ievērojami līdzekļi, par kuriem būs sarunas. Pašreizējā nostāja, ka jautājums par šāda finansiāla atbalsta sniegšanu tiek apspriests,” teica Dūklavs.

Zemkopības ministrs arī teica, ka ZM ir provizoriskas aplēses par Latvijas lauksaimniekiem sausuma un karstuma ietekmē radītājiem zaudējumiem, taču ir pāragri tos nosaukt, jo to apmērs vēl var mainīties. “Viens runā par ražas samazinājumu par 20%, kāds cits – par 40% atkarībā no tā, kā kurš zemnieks ir izvērtējis pagājušā gada ražu un kādu ražu no pirmajiem nopļautajiem laukiem iekūlis. Lēšams, ka varētu būt savākta apmēram puse no pagājušā gada ievāktā lopbarības apmēra, taču šie dati vēl ir jāprecizē. (..) Tie ir šā brīža zemnieku aptauju rezultāti un prognoze par zaudējumiem, kas ir ZM rīcībā,” uzsvēra Dūklavs.

Tāpat Dūklavs pastāstīja, ka ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru pārrunāja Latvijas galvenās intereses par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020.gada. Komisārs esot paudis, ka Latvijas ieskatā problemātiskie jautājumi saistībā ar ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada vēl ir apspriežami, tostarp Latvijai nepieņemamais EK ierosinājums par 15% samazināt lauku attīstībai paredzēto finansējumu nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam, jo tas nelabvēlīgi ietekmēs lauku attīstību Latvijas valstī. Līdz ar to par šiem visiem jautājumiem sekos turpmākas sarunas.

Runājot par EK jauno priekšlikumu, kas prasīs no lauksaimniekiem lielāku ieguldījumu, izpildot pastiprinātās vides un klimata prasības, Dūklavs norādīja, ka šo nosacījumu izpildei un sniegtajam ieguldījumam ir jābūt proporcionālam saņemtajiem tiešajiem maksājumiem. Pie atšķirīga tiešmaksājumu līmeņa valstu starpā nav atbalstāms vienāds vides prasības izpildes apjoms visu valstu lauksaimniekiem.

Attiecībā uz EK priekšlikumu ierobežot tiešo maksājumu apmēru saimniecībām, kas tiešmaksājumos saņem vairāk nekā 60 000 eiro gadā, ministrs informēja komisāru par Saeimas ES lietu komisijā apstiprināto Latvijas pozīciju – Latvija kopumā atbalsta maksājumu griestu ieviešanu, bet nevar atbalstīt piedāvātos samazinājumu līmeņus.

No komisāra tika saņemts izpratnes apliecinājums un gatavība konstruktīvi iesaistīties ministra izklāstīto Latvijai būtisko jautājumu izvērtēšanā, vienlaikus norādot, ka jautājumi, kas ir saistīti ar finansējuma piešķīrumiem, ir tieši atkarīgi no ES dalībvalstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu.

4 Komentāri

  1. No visām ministrijām Zemkopības ministrija ir gandrīz vienīgā, kura reāli kaut ko var paveikt Eiropas lielajos saietos. Turklāt informācija ir konkrēta un cerīga. Var visādi izrunāties, bet ministrs dara savu darbu.

  2. Sausums tiešām mums te laukos visu vasaru ir bijis liels un slikti ietekmējis gaidāmās ražas. Tās būs stipri švakākas un to jau var redz;et tagad, kur ir s;akts kult. Labi, ka valdībā ir ministrs, kas par mums neaizmirst.

  3. Normāli – raža vēl nav nokulta, bet Dūklavs jau Briselē un cīnās par naudu. Paveices zemniekiem ar ministru – nekad bēdā neatstās un allaž atradīs iespēju palīdzēt. Es arī gribu būt zemnieks, tikai slikti, ka laukos zemes nav.

Atbilde uz Rinalds komentāru

Atcelt atbildi