Latvijā, Politika

Dūklavs: Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem

Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā stāstīja ministrs, situācija saistībā ar ilgstošo sausumu dažādos Latvijas reģionos un dažādās lauksaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Pēc viņa teiktā, visvairāk esot cietušas saimniecības Kurzemē, bioloģiskās lopkopības saimniecības, kā arī graudkopībā daudzviet stipri cietuši vasarāji. Savukārt tām graudkopības saimniecībām, kas laikus iesēja ziemājus, labība ir laba.

Ministrs atzina, ka patlaban, kamēr nav novākta raža, nevar pateikt lauksaimnieku zaudējumu apmērus. Kad tas būs izdarīts, varēs arī secināt, vai lauksaimniekiem nepieciešama cita veida palīdzība bez patlaban izsludinātās dabas katastrofas situācijas. Kā atgādināja Dūklavs, dabas katastrofas statusa gadījumā runa nav par kompensācijām, bet iespējām nepiemērot dažādas sankcijas par saistību nepildīšanu.

Vienlaikus zemkopības ministrs pastāstīja, ka rudenī, kad būs zināmi zaudējumu apmēri, jautājumu par palīdzību zemniekiem varētu pārrunāt Eiropas Savienības zemkopības ministru sanāksmē.

Kā ziņots, jūnija beigās Krīzes vadības padome nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā saistībā ar sausumu, bet tā vietā to noteikt kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Krīzes vadības padome neatbalstīja ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē saistībā ar nepārvaramas varas vai “force majeure” apstākļiem, atvieglos šīs nepārvaramās varas vai “force majeure” apstākļu iestāšanos pamatošanu. Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, ņems vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.

No ilgstošā sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības.

5 Komentāri

  1. Ņemot vērā Latvijas valsts pārvaldes darbību, Zemkopības ministrija ir viena no retajām valsts pārvaldes institūcijām, kuras darbu reāli jūt.

  2. Te mēs atkal redzam, ka lauksiamniecība ir tā nozare, kurā strādājošie uzņēmēji var droši paļauties uz savu Zemkopības ministriju, kas ikdienā tur roku uz pulsa. Dūklavs malcis, lai ko par viņu runā, viņš par zemniekiem stāv un krīt, un cīnās i valdībā, i Briselē.

    1. Jā, lauksiamniecība nu toč ir nozare, kas pie Dūklava dzīvo kā tāda raiba kompānija gādīga krusttēva paspārnē. Bet ir forši – no tā visa iegūst gan valsts ekonomika, gan lauku attīstība, sakoptība un apdzīvotība.

    2. Pašam nelabi nepaliek Dūklavu slavējot?Galvenais, ka pie katra raksta par lauksaimniecību. Interesanti, cik par to maksā? Šī slavināšana ir tik salkana, ka vēmiens ir garantēts.

Atbilde uz Ruperts komentāru

Atcelt atbildi