Latvijā, Politika

Dūklavs: Medības nav izklaide, bet vides apsaimniekošanas veids

Mūsdienīgā sabiedrībā medības vairs nav izklaide, bet viens no vides apsaimniekošanas un daudzu savvaļas dzīvnieku sugu populāciju apsaimniekošanas un regulēšanas instrumentiem, šodien konferencē “Medības 2018″ teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

“Ar medību palīdzību tiek regulētas medījamo dzīvnieku populācijas, veicināta ekoloģiskā stabilitāte un bioloģiskā daudzveidība. Medību saimniecība var efektīvi darboties tikai tad, ja tiek ievērotas vides un saimnieciskās intereses,” teica Dūklavs.

Viņš arī akcentēja, ka medniekiem ir jāapzinās savs pienākums, loma dabā un sabiedrībā, kā arī jābūt pietiekami kvalificētiem un izglītotiem.

Savukārt Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks izteica cerību, ka šāda konference arī turpmāk būs lieliska tradīcija. “Smēlos jaunas vērtīgas atziņas, ir viela pārdomām, ir par ko pakonsultēties ar kolēģiem un padomāt par risinājumiem. Viens no šīs konferences kopsaucējiem – mednieku ētikas kodekss. Pie šī jautājuma strādājam gan mēs, Latvijas Mednieku asociācija, gan kolēģi Latvijas Mednieku savienībā. Kad sāks parādīties pirmie rezultāti, liksim idejas kopā. Tāpat piesaistīsim Valsts meža dienestu, uzņēmumu “Latvijas Valsts meži” un pārējās ieinteresētās puses, lai mednieku goda kodekss būtu pilnvērtīgs,” teica Barviks.

Saskaņā ar ZM datiem, patlaban Latvijā ir aptuveni 23 500 mednieku, 1550 medību kolektīvu un ap 2500 medību iecirkņu.

Kā ziņots, šodien Rīgā, AS “Latvijas valsts meži” telpās Vaiņodes ielā 1 notiek konference “Medības 2018”, kuras laikā debatēs par medību lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, medību resursu administrēšanu, mednieku kvalifikācijas un ētikas prasībām un citām aktualitātēm.

Konferenci rīko zvērinātu advokātu birojs “BDO Law” un finanšu konsultāciju birojs “BDO Latvia” sadarbībā ar medību nozares organizācijām.

4 Komentāri

  1. Dzīvnieki paši izmirst. Daudzi tiek nobraukti, vasarā mežos sadeg, klimatu pārmaiņu dēļ mazāk ēdiena mežos un ziemā ielūst ledū un purvos. Šeit jau ir dabiskās atlases. Mednieki bieži pārāk ātri dodas medībās un nomedī pārāk daudz. Šis tukstošiem mednieku ir liels skaits priekš mūsu mežiem, kuri tiek vairāk izcirsti. Mednieki medī pamatā uz dzīvnieku apkārtmēriem, lai palielītos ko nemedījuši. Labāku iemeslu nevar izdomāt, lai turpinātu medības, kuras nevaidzētu turpināt. Dzīvnieku patiesībā ir māz Latvijā un daudzus ir jāaizsargā jo drīz izmirs pavisam.

  2. Tas būtu vides uzturēšanas veids, ja to meža parazītu ar šautenēm nebūtu pārāk daudz. Un, izrādās, katrs no viņiem ik sezonu grib sev mājās savu stirnas, zaķa vai mežcūkas cepetīti – tak ne jau velti tas plaukšķināmstobrs mājās stāv! Katrai medniecei vajadzēs savu lūša, vai lūsenes kažoku, ne tā? Atvainojiet, Dūklava kungs, bet, kā sķiet, Jūs jau nemaz neziniet patieso situāciju Latvijas mežos un mednieku kolektīvos. Latvijas mežu fauna varēs atjaunoties tad, kad Jūs vismaz uz pusi liksiet samazināt mednieku un izsniegto medību licenču skaitu. Pietiks tiem licenzētajiem atņemt meža plēsīgajiem zvēriem pārtiku, lai pēcāk varētu sarīkot vilku medības, jo vilkam mežā vairs nav ko ēst (mednieki visus zaķus un stirnas izšāvuši) un tas nāk zemniekam lopus plēst! Tātad kaitnieks!
    Jebšu, Jums, Dūklava kungs, no tā savs labumiņš atlec?

Pievienot komentāru