Eiropā, Politika

Dūklavs nākamnedēļ Briselē plāno izteikt priekšlikumus ES Kopējās lauksaimniecības politikas uzlabošanai

Pirmdien, 16. jūlijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kur izteiks priekšlikumus ES Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanas modeļa uzlabošanai, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM atgādināja, ka EK šā gada 1.jūnijā nāca klajā ar regulu kopumu, kas būs pamats ES Kopējās lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes galvenais jautājums, par ko ministri diskutēs, būs ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020.gada ieviešanas modelis-– vai tas ir pietiekami vienkāršs un vai nodrošinās dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību.

EK piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas ES Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanā, nosakot dalībvalsts stratēģisko plānu izstrādi un sasniedzamo rezultātu plānošanu. Ministru padomes diskusijā Dūklavs izteiks priekšlikumus, kā EK ierosināto ES Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanas modeli uzlabot, lai novērstu pārāk lielu administratīvo slogu Latvijai.

Ministru padomes sanāksmē Austrija, kura šā gada 1.jūlijā pārņēma ES Padomes prezidentūras darbu, iepazīstinās dalībvalstu ministrus ar savas prezidentūras ES Padomē darba programmu.

Jau ziņots, ka EK 1.jūnijā publicēja priekšlikumus par valstīm iedalīto Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 3,042 miljardus eiro.

EK priekšlikumi paredz, ka nākamajā plānošanas periodā lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020. gadu, savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES būs 3,9%. Regulas priekšlikums paredz, ka tiešmaksājumos Latvija saņemtu 2,27 miljardus eiro, tikmēr 2014.-2020.gada perioda regulās minētajās aploksnēs Latvijai bija paredzēti 1,7 miljardi eiro. Tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies tikai dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā.

Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam par 15% Latvijai nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā, proti, Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai Latvijai paredzētais ES finansējums būtu 0,82 miljardi eiro.

EK skaidro, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžets 2021.-2027.gada periodā būs 365 miljardi eiro, kas apliecinot, ka Kopējā lauksaimniecības politika joprojām ir nākotnes vajadzībām piemērota politika, joprojām sniedz atbalstu lauksaimniekiem un lauku kopienām, nodrošina, ka ES lauksaimniecības attīstība ir ilgtspējīga, un atspoguļo ES mērķus vides un klimata jomā.

2 Komentāri

Atbilde uz Ināra komentāru

Atcelt atbildi