Eiropā, Politika

Dūklavs pikts par EK priekšlikumiem: prasības palielina, finansējumu samazina

Pirmdien, 18. jūnijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Luksemburgā tikās ar nesen amatā iecelto jauno Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministri Jūliju Klokneri, lai pārrunātu abu valstu viedokļus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada un izklāstītu Vācijas kolēģei Latvijas nostāju, tajā skaitā tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājumā, informē Zemkopības ministrija.

Abi ministri bija vienisprātis, ka Eiropas Komisijas (EK) līdz šim vārdos solītā un pirmdien ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē prezentētā ES KLP vienkāršošana pēc 2020. gada tā arī ir palikusi solījumu līmenī, taču ar samazinātu finansējumu.

Tāpat ministru domas sakrita par EK piedāvātajiem regulu priekšlikumiem, secinot, ka lauksaimniekiem nesamērīgi palielināsies dažādas vides un klimata prasības, tajā pašā laikā samazinoties finansējumam. Finansējuma samazināšana laukiem nav atbalstāma. “Gan Vācijas ministre, gan es uzskatām, ka šādā situācijā atbalstu lauku attīstībai ir nepieciešams papildus finansēt arī no citiem Eiropas Savienības fondiem,” pēc tikšanās sacīja J.Dūklavs.

Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministre pauda izpratni par Latvijas prasību turpināt tiešmaksājumu konverģenci (izlīdzināšanu) dalībvalstu starpā, bet norādīja, ka ir jāvērtē darbaspēka un citu ražošanas izmaksu atšķirības. Bez tam viņa uzsvēra, ka Vācija ir pret tiešmaksājumu “griestu” ieviešanu lauksaimniekiem.

Pirmdien Luksemburgā notikušajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē EK dalībvalstīm izklāstīja savus jaunos regulu priekšlikumus par ES Kopējo zivsaimniecības politiku un KLP pēc 2020. gada. Saskaņā ar EK priekšlikumu par KLP tiešajiem maksājumiem Latvijai vidējais tiešmaksājumu apmērs pieaugs tikai par 2%, sasniedzot 77% no ES vidējā līmeņa, kam Latvija nepiekrīt.

Smags trieciens

“Ļoti zemais tiešmaksājumu līmenis kombinācijā ar samazinātu lauku attīstības finansējumu jau otro periodu pēc kārtas būs smags trieciens Latvijas lauksaimniecībai. Valstīm, kam ES atbalsts uz vienu hektāru kopā ir zem 90 procentiem no ES vidējā līmeņa, lauku attīstības finansējuma samazināšana nav pieļaujama,” uzsver J.Dūklavs. Ministrs norādīja arī uz pozitīvo: “Latvija ir apmierināta, ka varēs turpināt vienoto platību maksājumu shēmu, saistīto atbalstu, kā arī mazo un jauno lauksaimnieku shēmu.”

Savukārt LZMP diskusijā par ES Kopējo zivsaimniecības politiku zemkopības ministrs J.Dūklavs savā runā par zvejas iespējām 2019. gadam uzsvēra, ka līdzšinējai labajai praksei par zivju krājumu pārvaldību Baltijas jūrā par pamatu ir jāņem BALTFISH (Baltijas jūras valstu zivsaimniecības ekspertu sadarbības forums) ietvaros sagatavotie priekšlikumi.

Bez tam, lemjot par nozvejas kvotām, ir jāņem vērā sociāli ekonomiskā ietekme, ko radītu straujais zvejas iespēju samazinājums, kā arī zvejas iespēju svārstībām starp gadiem nevajadzētu pārsniegt 20% līmeni. Jautājumā par zvejas iespēju Svalbārā zemkopības ministrs aicināja EK steidzami īstenot nepieciešamās darbības, lai zveju varētu sākt nekavējoties, īpaši ņemot vērā apstākli, ka vienošanās LZMP par sniega krabju zvejas iespējām tika panākta jau 2016. gada beigās.

Samazinājums par 15%

EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par KLP 2021.-2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Saskaņā ar EK priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES saskaņā ar EK priekšlikumu būs 3,9%. Tiešmaksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Saskaņā ar pašreizējo EK piedāvājumu tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

16 Komentāri

    1. Apbrīnoju tādus kā tu, kas tikai mēslus dragā komentāros. Dūklavs ir labs ministrs, visu, ko iespējams, lauksaimniekiem nodrošina un vēl visādas labas lietas valdībā panāk zemniekiem.

      1. Tas mēsls ļimoņčiks rūpējas tikai par lielsaimniekiem un nevis mazajiem zemniekiem. Laukos lielsaimnieki iznīcina visu – uzpērk viensētas un zemi, un lauki paliek tukši no cilvēkiem. Nav cilvēku – nav kalpu. Un tad lielsaimnieki miljonāri raud, ka apkārtnē nav strādnieku.
        Un šim krievijas ieroču ražotāja biznesa partnerim ir pielaide valsts noslēpumam. Kur ej, Latvija? ļimoņčikam kā bijušajam komunistam nav morālu tiesību būt Latvijas valdībā, jo komunistu partija pret latviešu tautu veica genocīdu.

        1. 99,9% cilvēku, kas padomju gados kaut ko izdarīja Latvijas labā: kultūrā, tautsaimniecībā, zinātnē, bija komunistiskajā partijā. Viņi bez tā ne sūda nebūtu varējuši neko darīt. Tā ka šito var acīs nebāzt.

          1. Klau, “atceros”, tas ir aicinājums augstos amatos likt bijušos komunistus un aicinājums pievērt acis uz to, ka šie kalpoja okupācijas režīmam? Kāds būs nakošais aicinājums – PSRS atjaunošana un Latvijas “iestāšanās” brālīgo republiku saimē? Jeb sākumā ZZS valdība kopā ar Saskaņu?

        2. Sausuma postījumi skāruši arī mazos un vidējos zemniekus, turklāt visas iepriekšējās reizes arī mazie un vidējie saņēma atbalstu. Turklāt arī šobrīd mazās un vidējās saimniecības saņem ievērojamu atbalstu. Tā ka nav ko lamāties, ja neko jēdzīgu nevari pateikt.

  1. Grūti būs, bet domāju, ka dūklavs atkal kaut ko pamanīsies kā vienmēr panākt mūsu zdemnieku labumam. Ne pirmā un, ceru, ne pēdējā reize tā būs.

  2. Nav šaubu, ka Baltijas valstis kopā spēs mainīt EK pašreizējo tizlo piedāvājumu. Un tur ir labi, ka Dūklavs šancē pa visām līnijām, taisot vienotu viedokli Baltijas valstu un Polijas starpā, meklējot kopējar Ungāriju, tagad ar Vāciju. Šitā ir jāšancē, citi lai pamācās.

    1. Šitā ir jāšancē – zemnieki iegādājas zemi, luksuspreces, traktorus, džipus, būvē sev un bērniem mājas, bet kalpiem maksā minimālo algu. Šāda politika iznīcina laukus un aizdzen bezzemniekus uz ārzemēm, kur maksā cilvēka cienīgu algu!

  3. Var jau lamāties un ņemties, bet tas, ka Dūklavs palīdz zemniekiem un EK cīnās par finansējumu un citām lietām nav noliedzams. Ko citi ministri dara? Tērē budžeta līdzekļus esistēmās, kas nedarbojas.

  4. Bezjēdzīga diskusija – apriet cilvēku, kurš strādā savā nozarē un palīdz lauksaimniekiem. Ministrs, kurš pārzina savu jomu perfekti, kurš arī EK ir panācis labvēlīgus nosacījumus zemniekiem.

    1. Bet uz citām lietām ļimoņčiks ir akls – piem. par depozītu sistēmu, piem. par ķīmijas gāšanu laukos.

      1. Un labi vien bija, ka Dūklavs, izsaukdams uz sevi zaļo u.tml. uguni, vienīgais iebilda pret VARAM pavirši (cerams, ka tikai paviršība, nevis kārtējais OIK-stila politbizness) sagatavoto depoz;ita sistēmu. Tās sistēmas ieviešana pēc VARAM aplēsēm izmaks;atu vismaz 30 miljonus, tās apsaimniekošana gadā maksātu vismaz 15 miljonus, un tas viss būtu uz uzņēmēju un iedzīvotāju pleciem. Un tas viss, lai savāktu tikai 2% no visiem sadzives atkritumiem. Turklāt, samaksājot par pudeli 15 centus, cilvēks to nodot atpakaļ dabūtu tikai 10 centus (arī pēc VARAM aprēķiniem). Un tagad viens interesants jautājums – kāpēc VARAM pēdējās 4 nedēļas vairs ne vārda par šo savu “supersistēmu” nerunā ne vārda??? Tā malcis Dūklavs, kas to sviestu apturēja.

        1. Ja depozītsistēma uz uzņēmēju un iedzīvotāju pleciem, tad kāpēc uz šiem pleciem jāuzliek vēl zemniekvaukšķus, kuriem vienmēr vajag subsīdijas un kompensācijas? Tā ir divkosība no ļimoņčika puses.
          ļimoņčikam jau šāda sistēma patīk – viņš kā zemnieks arī labi nopelna uz pārtikas lietotāju rēķina.

Pievienot komentāru