Laukos
Politika

Dūklavs pikts par EK priekšlikumiem: prasības palielina, finansējumu samazina 0


Jānis Dūklavs
Jānis Dūklavs
Foto – Timurs Subhankulovs

Pirmdien, 18. jūnijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Luksemburgā tikās ar nesen amatā iecelto jauno Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministri Jūliju Klokneri, lai pārrunātu abu valstu viedokļus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada un izklāstītu Vācijas kolēģei Latvijas nostāju, tajā skaitā tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājumā, informē Zemkopības ministrija.

Abi ministri bija vienisprātis, ka Eiropas Komisijas (EK) līdz šim vārdos solītā un pirmdien ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē prezentētā ES KLP vienkāršošana pēc 2020. gada tā arī ir palikusi solījumu līmenī, taču ar samazinātu finansējumu.

Tāpat ministru domas sakrita par EK piedāvātajiem regulu priekšlikumiem, secinot, ka lauksaimniekiem nesamērīgi palielināsies dažādas vides un klimata prasības, tajā pašā laikā samazinoties finansējumam. Finansējuma samazināšana laukiem nav atbalstāma. “Gan Vācijas ministre, gan es uzskatām, ka šādā situācijā atbalstu lauku attīstībai ir nepieciešams papildus finansēt arī no citiem Eiropas Savienības fondiem,” pēc tikšanās sacīja J.Dūklavs.

Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministre pauda izpratni par Latvijas prasību turpināt tiešmaksājumu konverģenci (izlīdzināšanu) dalībvalstu starpā, bet norādīja, ka ir jāvērtē darbaspēka un citu ražošanas izmaksu atšķirības. Bez tam viņa uzsvēra, ka Vācija ir pret tiešmaksājumu “griestu” ieviešanu lauksaimniekiem.

Pirmdien Luksemburgā notikušajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē EK dalībvalstīm izklāstīja savus jaunos regulu priekšlikumus par ES Kopējo zivsaimniecības politiku un KLP pēc 2020. gada. Saskaņā ar EK priekšlikumu par KLP tiešajiem maksājumiem Latvijai vidējais tiešmaksājumu apmērs pieaugs tikai par 2%, sasniedzot 77% no ES vidējā līmeņa, kam Latvija nepiekrīt.

Smags trieciens

“Ļoti zemais tiešmaksājumu līmenis kombinācijā ar samazinātu lauku attīstības finansējumu jau otro periodu pēc kārtas būs smags trieciens Latvijas lauksaimniecībai. Valstīm, kam ES atbalsts uz vienu hektāru kopā ir zem 90 procentiem no ES vidējā līmeņa, lauku attīstības finansējuma samazināšana nav pieļaujama,” uzsver J.Dūklavs. Ministrs norādīja arī uz pozitīvo: “Latvija ir apmierināta, ka varēs turpināt vienoto platību maksājumu shēmu, saistīto atbalstu, kā arī mazo un jauno lauksaimnieku shēmu.”

Savukārt LZMP diskusijā par ES Kopējo zivsaimniecības politiku zemkopības ministrs J.Dūklavs savā runā par zvejas iespējām 2019. gadam uzsvēra, ka līdzšinējai labajai praksei par zivju krājumu pārvaldību Baltijas jūrā par pamatu ir jāņem BALTFISH (Baltijas jūras valstu zivsaimniecības ekspertu sadarbības forums) ietvaros sagatavotie priekšlikumi.

Bez tam, lemjot par nozvejas kvotām, ir jāņem vērā sociāli ekonomiskā ietekme, ko radītu straujais zvejas iespēju samazinājums, kā arī zvejas iespēju svārstībām starp gadiem nevajadzētu pārsniegt 20% līmeni. Jautājumā par zvejas iespēju Svalbārā zemkopības ministrs aicināja EK steidzami īstenot nepieciešamās darbības, lai zveju varētu sākt nekavējoties, īpaši ņemot vērā apstākli, ka vienošanās LZMP par sniega krabju zvejas iespējām tika panākta jau 2016. gada beigās.

Samazinājums par 15%

EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par KLP 2021.-2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Saskaņā ar EK priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES saskaņā ar EK priekšlikumu būs 3,9%. Tiešmaksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Saskaņā ar pašreizējo EK piedāvājumu tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

LA.lv
LA
Laukos.lv
Laukos
Skandināvu ‘elfi’, Lietuvas čigānalus un klasika. “Riga Craft Beer Weekend” pulcēsies labākie meistaralus darītāji
2 dienas
LE
LETA
Laukos
“Eurostat”: Latvijā pērn bijis straujāks lauksaimniecības izlaides vērtības kāpums nekā vidēji ES
2 dienas
LE
LETA
Laukos
Alus ražošana Latvijā deviņos mēnešos samazinājusies par 4,4%
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO: Krāšņais simtgades salūts ar stāstu par Latvijas rašanos un tās nākotni
2 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Uz skatuves nedrīkst kļūt žēlojams. Saruna ar aktieri Jāni Kubili
Intervija 2 stundas
LE
LETA
Dabā
Pirmdienas rītā vēss, dažviet apledojuši ceļi; dienā nebūs lielu nokrišņu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atteiksies no vienota pamata darbalaika valsts pārvaldes iestādēs no plkst.8.30 līdz 17
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
13 līdz 15 gadus vecus bērnus atrod aizmigušus ārā stiprā alkohola reibumā
1 stunda