Laukos
Politika

Dūklavs: Sniega krabju zvejas lietā EK rīcība nav pietiekami operatīva 16

Foto LETA

Eiropas Komisijas (EK) rīcība attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu interešu pārstāvniecību sniega krabju zvejas lietā nav pietiekami operatīva, ceturtdien zivsaimniecības gada konferencē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viņš norādīja, ka Norvēģijā arestētais sniega krabju zvejas kuģis “Senators” joprojām atrodas šajā valstī un jautājums par zvejas tiesībām attiecīgajā zvejas rajonā nav atrisināts.

“Ar nožēlu varu vien piebilst, ka šajā situācijā ļoti gribētos operatīvāku rīcību no EK puses. Diemžēl mēs uzskatām, ka tā tāda nav. Arī pēdējās sarunas, kas ir notikušas, nav nesušas nekādus rezultātus. Neteiksim pozitīvus vai negatīvus, vienkārši nekādus,” sacīja Dūklavs.

Biedrības “Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija” valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits konferencē norādīja, ka pirms trim gadiem krabjus attiecīgajā zvejas apgabalā zvejoja 18 Norvēģu kuģi, pirms diviem gadiem norvēģu kuģu skaits sasniedza jau 30. Patlaban tur strādā jau 50 norvēģu zvejas kuģi, lai gan saskaņā ar starptautisku zinātnieku izvērtējumu šajā zvejas apgabalā ļauts zvejot 40 kuģiem, tostarp arī citu ES dalībvalstu kuģiem. “Norvēģi vienkārši okupējuši šīs zvejas tiesības pat lielākā mērā nekā zinātnieki pieļāvuši. Man ir jautājums – uz kāda pamata norvēģi iedos latviešiem zvejas tiesības, ja paši par desmit kuģiem vairāk ir ielikuši zvejas rajonā?” vaicāja Voits.

Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš norādīja, ka šobrīd nevienā dokumentā nav fiksēts, cik konkrēti kuģiem Svalbāras zvejas rajonā dotas zvejas tiesības. Vienlaikus viņš atzina, ka Norvēģija ļauj saviem kuģiem zvejot Svalbāras zvejas rajonā, lai gan saskaņā ar 1920.gadā Parīzē noslēgto starptautisko līgumu zvejas tiesības dotas arī citām ES dalībvalstīm.

“Parīzes līgums arī nosaka to, ka ir jābūt nediskriminējošai pieejai resursu izmantošanā. Šis ir tas moments, par ko ir arī strīds – Norvēģija atļauj zvejot saviem kuģiem un Norvēģijai ir dota jurisdikcija pār šo teritoriju arī caur Parīzes līgumu, viņi izmanto šo jurisdikciju, ir arestējuši mūsu kuģi, bet mēs nevaram piekrist, ka norvēģi var tur zvejot un citas valstis netiek pielaistas,” sacīja Riekstiņš.

Dūklavs arī atzina, ka sniega krabju zvejas lieta neattiecas tikai uz Latviju, bet šajā jautājumā parādās daudzu valstu intereses šajā zvejas reģionā. “Varu pateikt tikai tik daudz, ka mūsu nostāja, manuprāt, ir pietiekoši stingra šajā jautājumā. Gan jau pienāks brīdis, kad to drīkstēs teikt, esmu pārliecināts, ka risinājums virzīsies tālāk. Nevienā brīdī neesam padevušies un pateikušies – maksājiet par to kuģi naudu, mēs nekad dzīvē tur nezvejosim un liekamies mierā, nē, tā nav,” sacīja Dūklavs.

Vienlaikus ministrs piebilda, ka galvenā sarunvedēja ir Ārlietu ministrija, kura strādā pie šī jautājuma. “Pēc manā rīcībā esošās informācijas ārlietu ministrs ir vairākkārt ticies ar savu norvēģu kolēģi un šos jautājums ir pārsprieduši, bet diemžēl risinājuma šobrīd nav,” sacīja zemkopības ministrs.

Dūklavs gan atzīmēja, ka sniega krabji nav galvenais iemesls, kāpēc Norvēģija nepiekāpjas. “Mūsuprāt, un arī diplomātu ieskatā, ar kuriem es esmu runājis, tas krabis ir pats niecīgākais visā tajā reģionā,” sacīja Dūklavs.

Jau ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Pēc incidenta Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos.

Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv