Dzīvesveids, Lauku sēta

Dvīņi kā rūķi: Koktēlnieki Rūrāni no bluķiem izgriezuši vai visu zooloģisko dārzu

Daudzi ir ievērojuši, ka mākslinieku radītie tēli bieži vien atgādina pašus radītājus. Šajā ziņā arī brāļu Rūrānu radītie tēli – labsirdīgi dūcīgie rūķi un citi zvēri labi iekļaujas šajā priekšstatā. Kokgriezēji brāļi Aigars un Ivars Rūrāni man mazliet atgādina rūķu vārdus no slavenās filmas “Gredzenu pavēlnieks” – Snurre, Snorre… Ne tikai rūķiem raksturīgais dvīņu statuss, bet arī brāļu ārējais izskats atbilst folkloras tēlam. Brāļi neatlaidīgi un veiksmīgi kaļ koka bluķus un ik pa brīdim draudzīgi paķildojas savā starpā. Nu jau Aigars un Ivars koktēlniecībā darbojas vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā viņu izveidotās skulptūras jau ir skaitāmas simtos un atrodamas visos Latvijas novados.

 

 

Pasaku parki

Pie koktēlniecības brāļi nonāca vairāk nejaušības dzīti nekā apzināti. Nejauši iestājās Daugavpils mākslas koledžā – Saules skolā, kur guva pirmās zināšanas kokapstrādē. Pēc mācībām sekoja kokapstrādes pieredzes uzkrāšanas posms galdnieku darbnīcās. Reiz, dzimtajās mājās Viesītē nodarbojoties ar lauku tūrisma biznesu, viņi brīvajā laikā ne no šā, ne no tā sāka griezt koka rūķus. Ir sirdi sildīja, ir skaisti, ir varēja kādu santīmu piepelnīt. Kad parādījās rūķi, sāka nākt citi pasūtījumi – māju nosaukumi, dārza skulptūras.

Plašāks uzrāviens notika, kad meistari vinnēja konkursu Vika (rakstnieka Viktora Kalniņa) pasaku parka skulptūru izgatavošanai. Tapa 12 prāvas, no viena metra līdz diviem, koka skulptūras, tostarp Krokodils, Ķengurs, Ness un Nesija, Dūņu rūķītis, Zaļā vārna, Sarežģītais zvirbulēns, Meitene pie grāmatas un Tīģeris akrobāts.

Tad tās lietas aizgāja. Viesītē tapusi ozolkokā veidotā sešus metrus augstā pilsētas vizītkarte, kas aplūkojama Aknīstes–Neretas ceļa krustojumā, veidojums Stendera pirmās baznīcas vietā, veltījums Paulam Stradiņam pie slimnīcas, kurā slavenais profesors savulaik strādājis. Aknīstē tapa Laima un Māra, Traķos Eņģeļu kalnā atrodas sešus metrus gara skulptūra, kas veltīta Baltijas ceļam.

Kā jau īsti dvīņi, brāļi strādā kopā. “Sākumā mēs visu kalām kopā, mazliet paķīvējamies, reizēm divas dienas nerunājām, tad turpinājām. Tagad jau katrs ņemam savu darbu un taisām līdz galam,” stāsta Ivars.

 

No bluķa pie kaķa

“Darbā koktēlnieki izmanto lapu kokus – osi, ozolu, kļavu. Var izmantot pat šķībus un greizus, sanāk pat interesantāk. Kad atved mājā baļķus, tiem ir jāpastāv. Mums mājas pagalmā krājas lietaskoki,” stāsta Aigars. Tos iegūstam dažādā ceļā, bieži ar apmaiņu. Pašlaik lielākais bluķis – 120 cm diametrā un 230 cm garš, gaida pasūtītāju. No bluķa ar zāģi izzāģējam kontūru, tad ar kaltu un citiem instrumentiem to apdarinām.

“Kad ir kaut kas liels, to uzreiz divatā veidojam. Es iesāku, Ivars pabeidz, un ķeramies pie nākamā darba. Esam veidojuši lāčus, vilkus, ziloņus, krokodilus, vāveres, zaķus, pūces, dzērves, bruņurupučus un vardes. Arī suņus, kaķus, zirgus, āžus, cūkas, ponijus un trušus. Ja visus savāktu kopā, iznāktu vesels zooloģiskais dārzs. Māju nosaukumos mums patīk ietvert tos vārdus, kas tur minēti, piemēram, Dundurmuižai būs dundurs, Kausiņiem – kausi. Sīkāku lietu gatavošanai izmantojam atgriezumus no lielajām skulptūrām. Koks atkal rullē! Daudzi cilvēki šodien pasūta māju nosaukumus, dārzā kādu rūķi, arī pūces, dzērves, vardes. Citi pasūta dārza mēbeles. Citi vēlas skulptūru, mājas totēmu, ko veidojam vislabprātāk,” atklāj Aigars.

Pievienot komentāru